Skaitļi apsūdz – LTV skatās tikai veči! 0
Tikai uguns pavards senatnē un bruņinieka zobens viduslaikos ierindojami starp ķermeniskiem priekšmetiem, kas, līdzīgi televizoram pagājušā gadsimtā, ieguvuši neticami augstu ieņemamo stāvokli cilvēku ciltī. Stiklainais nokļuva mājas drauga vai tuvu radu, vismaz brālēna, kultā, stāvēja uzlikts uz sedziņas godu istabā, appuišots kā ķeizars.
Ar māksliniecisku spēku apveltītais elektropiederums bija nācijas garīgais balsts un morāles uzturētājs, un, kaut četrās sienās ieslēgts un pie rozetes piesiets mehānisks pūķis, tas uz spārniem spēja aiznest mājiniekus plašā pasaulē. Laiki mainās, un cilvēku cirvji uzasināti saskaldīt māju kultūrā 60 gadus iesakņoto ozolu, Latvijas televīziju, vai nu malkā, vai gabalu gabalos. Reljefos pētījumos attēlots, kā sabiedriskā TV paspēlē ievērojamo stāvokli sabiedrībā. Zaudēta auditorija, krītas reitingi, programmas sastāda pēc perētājvistas metodes un izdēj vanckarus vien. Bargākā apsūdzība – Latvijas TV skatītāja vidējais vecums ir 60 gadi! Pēc šiem traģiskajiem skaitļiem daudzi metās apčamdīt, vai “Sony” aparātam patiešām efejstīgas vijas ap korpusu, jumts apsūnojis un plazmas redzoklis – tik ogle vairs. Valsts nozīmētie administratori uzstādīja visstingrākās prasības, lai TV atkal gaiši iemirdzētos. Jātaisa raidījumi bērniem un pusaugām, jāskan eņģeļu arfām klasiskās mūzikas koncertos, jābūt 300 gramiem kultūras, jārīko asu diskusiju pārraides, kur vienu profesoru dzird pierādām, ka otrs teicis bezjēdzības un muļķības, jāsaraksta koncepcijas, lai ne 1., ne 2. kanāls nesoļotu uz labu laimi.
Vecas saticības vārdā gribas nākt talkā bijušajam mājas draugam, kuru apsēduši tūkstoš pēlēji uzraugi un aizbildņi.
Kas tur būtu liels, ka vidējais skatītājs ir sešdesmitgadnieks? Ļaujiet tak pensionāram brīvstundā paskatīties televīziju, kur vēl runā un raida latviešu valodā, uzspēlē kādu ziņģi, parāda izbalējušu, bet kolorizētu jaunībsdienu filmu un ziņas nolasa diktors ar godīgu sejas izteiksmi, ka nav ticams, ka viņš valdības rupors vai sapinies oligarhu zābaklaiža.
Arī LTV reportieri un onkulis no Kuivižiem daudzmaz ievēro politisko augseku – kad tekoši norunājis ministrs, dod izteikties opozīcijas īdētājam, plastmasas kastē vispirms ielaiž Kažoku par eksperti, tad nomaina ar Ījabu, un pat augšāmcēlušies marksisti tiek pie mikrofona. Tie, kas ir nemierā pēc skatītāju dvēseļu revīzijas un uzliek robotizētas prasības, lai atceras, kā bija, kad pašiem ūsas dīga. Viņi sēdēja pie teļļuka? Nē, meičām bija pavisam cits laika kavēklis, lai nav bail gulēt vienām, un jaunekļus kājas nesa no ballītes uz dzerstiņu, pa zināmām vakara izpriecu adresēm, lai mēnesnīcā studētu pretējā dzimuma daiļavas. NEPLP gudriniekiem vajadzētu būt apgaismotiem, ka mūsdienas televizors ir nonācis sliktu draugu – komerckanālu un interneta – ietekmē. Pusaugas pa piecām stundām dienā ekspluatējot datoru, un tas, kas viņus interesē, ir vardarbība un sekss, inčīgas un vaļīgas programmas, ko rāda “Pēcpuses TV”. Tāpēc liekat vienreiz mierā sirmgalvjus šūpuļkrēsla TV, nespriedelējiet, cik tā sabiedriska vai nesabiedriska, rausiet no valdības un dodiet vairāk naudas, lai ētera beigās neizliek tikpat bēdīgus titrus kā uzrakstus “Kase slēgta” un “Spēle galā”.
