Skaistums slēpjas ne tikai ziedos! Praktiski ieteikumi krāšņu augu izvēlē puķu kastēm 1
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Balkons, terase ir vieta, kur atpūsties svaigā gaisā, izbaudot sauli un klausoties putnu dziesmas, tāpēc cenšamies to iekārtot pēc iespējas pievilcīgāku. Neatņemama tās sastāvdaļa ir zaļie augi, kas priecē visu sezonu. Jāatceras, ka skaistums slēpjas ne tikai krāšņos ziedos, bet arī košās lapās un interesantās to faktūrās.
Pirms atpūtas vietas iekārtošanas jāņem vērā tās orientācija pret debespusēm – ēnaina ziemeļu puse, austrumi, saules apspīdēta dienvidu vai rietumu puse, norāda Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore Vija Rožukalne. Tieši rietumu pusē saule mēdz būt īpaši karsta, kas daudziem augiem nepatīk. Svarīgi arī saprast, cik vējaina ir vieta. Tādā vietā labāk stādīt zemus augus: zemo šķirņu petūnijas, zemās samtenes, alises (lobulārijas), bakopas. Nevajag aizmirst, ka iestādītie augi būs regulāri jākopj, jo tikai tad tie parādīs savu krāšņumu. Jāpadomā arī, kurš parūpēsies par zaļo rotu, ja dosieties kādā garākā ceļojumā.
Augi ēnainam balkonam
Vija Rožukalne iesaka ēnainiem balkoniem izvēlēties skaistnātres ‘Wizard’ sēriju ar dažādu toņu lapām, plektrantus, efejas un graudzāles. Šīs kombinācijas vienmēr izskatīsies labi un nebūs atkarīgas no laika apstākļiem. Daudzas plektrantu (Plectranthus) sugas uz citu augu fona izceļas ar košām, krāsainām lapām. Tie var būt krūmveida vai nokareni. ‘Nico’ ir krūmveida plektranta šķirne ar tumšzaļām lapām un sārtu lapas apakšpusi, izteiktu līniju gar lapas ārmalām. Dekoratīva ir šķirne ‘Variegata’ ar rievotām sirds formas lapām piesātināti zaļā krāsā un gaiši zaļu, dažkārt pat baltu lapas malu. Pēc vasaras var mēģināt šos augus pārziemināt telpās (16–18 oC). Pa ziemu atstājot ārā, visticamāk, augi aizies bojā.
Skaistnātres ir ātraudzīgas un viegli pavairojamas ar sēklām. Sēj no februāra līdz aprīlim un balkona kastēs izstāda maijā pēc salnām aptuveni 25 cm attālumā. Lai augums būtu kuplāks, jauno augu galotņo. Arī nolauztos dzinumu galus var apsakņot un izaudzēt stādus.
No ziedošajiem augiem pusēnā labi jutīsies ilgziedīgās begonijas jeb leduspuķes, fuksijas un Vallera balzamīnes.
Nokareni augi
Spēcīgi augoša, nokarena ar pelēku, sudrabotu vai zilganu lapojumu ir vilnainā gnafālija (Helichrysum petiolare). Vertikāla akcenta radīšanai piemērota arī efeju sētložņa (Glechoma hederacea) – ātraudzīga, ar ložņājošiem dzinumiem un sirdsveida lapām. Parasti izmanto šķirni ‘Variegata’.
Populārs vīteņaugs puķu kastēm ir ipomeja (Ipomoea) ar sirdveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem. Pārkaroties pāri balkona malai, augi veido interesantus – ap divus metrus garus ziedošus aizkarus. Ipomejām katrs zieds zied tikai vienu dienu – no rīta atveras un vakarā jau ir noziedējis. Apzaļumotāju vidū iecienīta ir šķirne ‘Marguerite’, jo tā veido īpaši garus dzinumus. Ipomejas ir jutīgas pret aukstumu, tāpēc tās jāizstāda tikai pēc salnām.
Saules pusei
Tradicionālie saulainu balkonu augi ir pelargonijas, verbēnas, nemēzijas, sanvitālijas, visas petūniju grupas, krastlobēlijas un tunbergijas, kuras kāpēlēs uz augšu.
Jāatceras, ka lielziedu pelargonijas (Pelargonium grandiflorum) derēs balkoniem ar jumtiņu un tās pastiprināti var ciest no baltblusiņas. Ziedēšanai raksturīgs cikliskums – kad vieni ziedi uzziedējuši, jāgaida, līdz uzziedēs nākamie. Balkonkastēs labi izskatīsies nokarenās (efejveida) pelargonijas (Pelargonium peltatum), kuras nokarenie dzinumi var būt garāki par metru.
Aromātiskās pelargonijas izstaro brīnišķīgu smaržu, un dažas šķirnes atbaidīs odus. Ir šķirnes ar citrusaugļu notīm, rožu smaržu, priežu skujām vai piparmētru. Šķirni ‘Pink Capitatum’ ar skaistiem rozā ziediem un spēcīgu rūgtenu smaržu izmanto odu un citu insektu atbaidīšanai.
Krāsas un izvietojums
“Ja augs pakārts triju metru augstumā un apskatāms no tālienes, novērtēt varēs tikai krāsu laukumu, nevis paša zieda formu. Tāpēc šajā gadījumā nebūs svarīgi, vai ziedi ir parasti vai pildīti,” norāda Vija Rožukalne. Viņa iesaka katru gadu izvēlēties citu tēmu un krāsu. Labāk kombinēt divu vai triju krāsu toņus.
Ļoti populāri ir tā sauktie papildinošie kontrasti, piemēram, violets un dzeltens vai zils un oranžs, vai blakusesošie toņi krāsu spektrā, piemēram, no dzeltenas līdz oranžai vai no rozā līdz oranžai. Ja vēlas trešo krāsu, labāk izvēlēties baltu, jo šis tonis lieliski sader ar jebkuru citu ziedu krāsu. Ļoti eleganti izskatās arī dažādu ziedu un lapu krāsu vai dažādu lapu faktūru kontrasti. Vienā puķu kastē var stādīt gan nokarenu, gan vertikāli augošu augu, piemēram, joslu pelargoniju ar jebkuru nokarenu plektrantu vai zemo dāliju ar pļavas zelteni (Lysimachia nummularia) ‘Aurea’.
Garšaugu dārziņš
Ir ļoti ērti, gatavojot maltīti, iziet uz balkona pēc aromātiskām garšaugu lapiņām. Saulainā vietā ar mazu noēnojumu labi augs baziliks, majorāns, salvija, raudene, mārsils, rozmarīns, lavanda un citi siltummīļi augi, kuru izcelsme ir Vidusjūras reģions. Šiem garšaugiem nepieciešama barības vielām nabadzīgāka augsne un mērena laistīšana. Ja balkons vērsts tikai uz austrumiem vai rietumiem, var izmantot mazāk sauli prasošus augus, piemēram, pētersīļus, piparmētru vai maurlokus, kas labi augs barības vielām bagātā substrātā.
Garšaugus kastē vai podā var kombinēt. Labi sader, piemēram, baziliks ar rozmarīnu un raudene ar salviju. Taču ir arī garšaugi, kas labāk aug vienatnē – pie tiem pieder piparmētra un melisa.
Der zināt!
Jutīgiem cilvēkiem plektranti var izraisīt kontaktdermatītu, tāpēc, darbojoties ar augu, labāk lietot cimdus.
Jo mazāk augsne tiek mēslota ar slāpekli, jo intensīvāk garšaugi izdala ēteriskās eļļas un otrādi. Pārtikā lietojamos garšaugus ieteicams mēslot ar bioloģisko mēslojumu.
Ieteikumi
Metru garai balkona puķu kastei vajadzēs 6–8 stādus atkarībā no auga lieluma.
Arī krāsai ir nozīme – tumši trauki saulē vairāk uzsilst
Balkonkastēm jābūt vismaz 40 cm augstām, lai augu sakņu sistēmai pietiktu vietas. Jo lielāks augsnes apjoms, jo lēnāk augsne izžūst.
Lai augi bagātīgi ziedētu, regulāri nolasa noziedējušos ziediņus. Savukārt petūnijai tos nolasa ar visu sēklotni. Lai neizplatītos slimības, jānoņem arī bojātās augu daļas – lapas un dzinumi.
Karstā saulē dienvidu puses augus laista katru dienu. Vislabāk laistīt bagātīgi vienu reizi. Ideālā gadījumā laista agri no rīta vai vēlu vakarā. Lieli, spēcīgi un ātri augoši augi, piemēram, petūnijas, jālaista biežāk. Optimālā laistāmā ūdens temperatūra ir 15–20 oC.
Vislabāk izmantot balkonu augiem paredzēto substrātu. Vēlams, lai tas satur arī mālu, kas spēs ilgāk saglabāt mitrumu. Nopērkamas arī māla granulas, ko var pievienot katrs pats. Puķu podā vai kastē jābūt drenāžas caurumiem, kur notecēt liekajam ūdenim.
Substrātu pilda, atstājot 2–3 cm līdz kastes vai poda augšējai malai, lai laistot ūdens netecētu pāri.
Pēc stādīšanas ieteicams balkonkastes uz dažām dienām novietot vietā, kur augi būs pasargāti no vēja un spēcīgas pusdienas saules. Šajā laikā lapu audi nostiprinās un kļūst izturīgāki pret spēcīgu UV starojumu.
Lielākā daļa vasaras puķu augšanas sākuma periodā jāgalotņo – tā veidojas sazarotāks un kuplāks krūms ar vairāk ziediem.
Vasaras sākumā augus mēslo ar kalcija nitrātu, bet vēlāk reizi nedēļā izmanto kādu no ziedošajiem augiem paredzētajiem mēslošanas līdzekļiem. Pirms mēslošanas substrātam kastē vai podā jābūt mitram. Labāk mēslot regulāri un mazākās devās. Jāievēro uz iepakojuma ieteiktā deva. Turklāt mēslojot nedrīkst samitrināt ne ziedus, ne lapas.
