“Pirms gada aizgāju no valsts darba, lai pievērstos tam, kas man patiešām patīk, bet tagad…” Skaistumkopšanas speciālistu stāsti par naudas trūkumu un morālo veselību 45
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Jau vairākus mēnešus skaistumkopšanas nozares pārstāvji kovida dēļ ir spiesti nestrādāt. Un, lai gan liela daļa speciālistu uzskata, ka ierobežojumiem ir jābūt, situācijā tiek saskatītas dažādas aplamības: gan noteikumos, gan atbalsta mehānismos.
Izteikti negatīva blakne – ēnu ekonomikas veicināšana un higiēnas prasību neievērošana “mājas salonos” pandēmijas laikā.
“Šis ir pārdomu laiks – pirms gada aizgāju no valsts darba, lai pievērstos tam, kas man patiešām patīk. Un tagad… Nu nekā – sēdi mājās un domā, kā izdzīvot,” stāstu par savu piespiedu bezdarba periodu iesāk skaistumkopšanas speciāliste Kaiva Vīdnere.
Viņa uzskata, ka valsts noteiktie ierobežojumi nozarei nav adekvāti: “Daudzi izpārdod aprīkojumu, lai būtu par ko dzīvot. Valdībai ir jāļauj mums strādāt, citādi pastiprināsies ēnu ekonomika. Cilvēki nespēj dzīvot bez ienākumiem. Jau iepriekš tika noteikti diezgan strikti ierobežojumi, piemēram, procedūras ilgums 40 minūtes, viens klients, pēc katra 30 minūtes jādezinficē, jāvēdina telpas, maskas, roku mazgāšana. Es pat nezinu, ko noteikumos vēl varētu pastiprināt.”
Neloģiski lēmumi
Arī skaistumkopšanas salona “Amorete” īpašniece Līva Hausmane piekrīt, ka ierobežojumi ir pārāk skarbi, taču uzskata, ka bez tiem šajos laikos iztikt arī nevarētu: “Nozare šobrīd ir pilnībā slēgta – bez jebkādām iespējām nopelnīt. Atbalsta mehānismi nav līdz galam pārdomāti – ja nekvalificējas kritērijiem, atbalstu saņemt nevar. Es neesmu kovida noliedzēja, tāpēc uzskatu, ka ierobežojumi bija nepieciešami, taču, ja valdībai nav izdevies rast risinājumu, lai nozarē strādājošie varētu pārdzīvot pandēmiju ar piešķirtajiem atbalsta mehānismiem, ir jārod risinājums, lai nozare varētu atsākt darboties ar noteiktiem ierobežojumiem.”
Līva atminas laiku, kad bija ļauts strādāt, ja salons var atvēlēt 15 kvadrātmetru platību vienam klientam. Tad sekoja aizliegums strādāt visiem meistariem, izņemot frizierus.
Nākamais solis – nestrādā neviens: “Manuprāt, loģisks bija lēmums par 15 kvadrātmetriem uz klientu, bet tad sekoja virkne neloģisku lēmumu. Skaidrs, ka lēmumu pieņēmējiem nav lielas saprašanas par to, kāda ir pakalpojumu norise, jo manikīrs ir viens no drošākajiem pakalpojumiem. Mūsu salonā starp klientu un meistaru ir izveidotas aizsargbarjeras, abi sēž maskās, tiek veikta ļoti rūpīga dezinfekcija.”
Nagu kopšanas speciāliste Marika Mežciema pievienojas nozares kolēģēm: būtu jāļauj atsākt strādāt droši. Aizliegumi tikai pastiprinot meistaru strādāšanu dzīvokļos, higiēnas pasākumu neievērošanu: “Līdz šim valdība ir pieņēmusi neapdomīgus lēmumus. Vienīgais, kas likās pareizs, bija jaunās vadlīnijas, kas noteica, ka drīkst strādāt pandēmijas laikā – šie noteikumi tika izstrādāti 2020. gada martā. Nesaprotu, kāpēc tagad to darīt nedrīkst, kāpēc ir liegums un kaut kādi muļķīgi aizbildinājumi. Skaistumkopšanas nozare noteikti nav tā, kur šo vīrusu saķert, pretēji garajām pārtikas veikalu rindām un pārpildītajiem tramvajiem.”
Marika ir pārliecināta, ka jāļauj strādāt, ja vien var nodrošināt atdalošās sienas, nepieciešamo kvadratūru, gaisa recirkulatorus.
Viena no galvenajām problēmām, ar kurām šobrīd saskaras skaistumkopšanas speciālisti, protams, ir naudas trūkums, taču pats trakākais esot morālā veselība: “Rēķini jāmaksā, jāēd, bet ar dīkstāves pabalstu tam visam nepietiek. Diemžēl cilvēki ir spiesti atteiksies no saviem sapņiem, mazajiem biznesiem un ikdienas.”
Ierobežojumus atvieglot – pāragri
Salona “+Mynails” īpašniece Marlēna Alstere savukārt uzskata, ka noteikumi ir pamatoti: “Ņemot vērā augstos saslimstības rādītājus, medicīnas personāla noslodzi šajā situācijā, kā arī jaunā vīrusa paveida draudus un vakcinācijas lēno tempu, – ierobežojumi ir loģiski.
Aplami šie ierobežojumi bija īsajā laika sprīdī, kad tika atļauts strādāt frizieriem, taču pārējiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem darbs tika aizliegts. Nedaudz nepārdomāti šobrīd šķiet arī tas, ka, piemēram, podologi, kas strādā poliklīnikās, var veikt pedikīru.
Ļoti labi saprotu, ka ir cilvēki, kuriem pedikīrs ir medicīnisks pakalpojums – piemēram, cukura diabēta slimniekiem. Taču podologa pakalpojumus tagad steidz izmantot arī sievietes, kuras vienkārši grib sakopt savas pēdas.
Sanāk, ka tie, kas strādā poliklīnikās, ir priviliģetākā pozīcijā. Iespējams, būtu jādiferencē, ka podologs var apkalpot tikai tos, kuriem ir ārsta nosūtījums vai diagnoze, kas apliecina šā pakalpojuma vitālo svarīgumu.”
Marlēna domā, ka ierobežojumus vajadzētu pārskatīt vien tad, kad saslimstības rādītāji būs kritušies, taču tas, kas būtu jāsakārto, – atbalsta mehānismi: “Jādod, saprotams, pieejams finansiāls atbalsts gan fiziskām, gan juridiskām personām. Ir diskusijas par papildu nosacījumu ievērošanu salonos, taču, godīgi sakot, domāju, ka ar tik augstiem saslimstības rādītājiem būs neizbēgami, ka klienti sāks inficēties, arī saņemot skaistumkopšanas pakalpojumus – īpaši tad, ja nav iespējams piemērot distanci un sejas masku lietošanu, kā tas ir sejas procedūrās, permanentajos pakalpojumos u.c.
Par šādiem papildu nosacījumiem un darbības atsākšanu var domāt tikai tad, kad saslimstība mazināsies, – to paredz arī šobrīd aktuālais luksofora princips, kas, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs un saprotams.”
Pilnīga dīkstāve
Ir divu veidu atbalsta mehānismi – uzņēmējiem un darbiniekiem. Marlēnas darbiniekiem tika piešķirts dīkstāves pabalsts: “Man ir mikrouzņēmums, un tā darbiniekiem maksā tikai 50% no vidējās algas – it kā izklausās labi, taču mikrouzņēmumā maksimālā alga, ko var saņemt, ir 720 eiro, tas nozīmē, ka maksimālais pabalsts līdz 31. decembrim bija vien 360 eiro. No 1. janvāra palielināja pabalsta minimumu, un nu tas ir 500 eiro. Par to esmu ļoti priecīga – tā kā manas darbinieces lielākoties nestrādāja uz pilnu slodzi, tad šobrīd pabalsts ir līdzvērtīgs viņu ikmēneša algai.”
Salona īpašniece pieteikusies arī juridisko personu atbalstam, taču tas ticis atteikts: “Ir iespējams saņemt atbalstu, ja uzņēmuma apgrozījums ir krities par vismaz 20%. Man tas šķita kā lielisks atbalsta mehānisms, jo aprēķinātā summa ļautu man nosegt īres izmaksas un citus aktuālos maksājumus.”
Pēc ilgas gaidīšanas Marlēna no VID saņēmusi noraidošu atbildi, pamatojoties uz to, ka 6 mēnešus pirms valstī ieviestā ārkārtas situācijas stāvokļa vidējiem uzņēmumā aprēķinātajiem nodokļiem ir jābūt vismaz 200 eiro.
Tā kā salons tika atvērts vien 2020. gada janvārī, kā arī tā darbību ietekmējis klientu plūsmas samazinājums pirmās ārkārtas situācijas dēļ – summa sasniegta nebija: “Es labi saprotu, ka, ņemot vērā nelielo nodokļu maksājumu, pabalsts varētu nepienākties tik liels, taču tādā gadījumā to nepieciešams diferencēt atkarībā no iemaksāto nodokļu apjoma, jo manas nozares darbā ir bijuši vairāki dīkstāves periodi. Nav neviena cita atbalsta mehānisma, kas palīdzētu man kaut vai nosegt šā brīža aktuālos maksājumus.
Nevienā brīdī neesmu noliegusi ierobežojumu nepieciešamību, taču valstij ir jāuzņemas atbildība un jāsniedz kaut vai minimāls atbalsts ikvienam. Tomēr ir liela atšķirība, vai tas ir, piemēram, ēdinātājs, kuram ir krities apgrozījums, bet tomēr ir iespēja strādāt un gūt ienākumus, vai skaistumkopšanas salons, kas ir slēgts jau otro mēnesi un nesaņem nekādu valsts atbalstu, lai spētu nosegt aktuālās izmaksas.”
Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērze paskaidro, ka šis punkts izmainīts netikšot. Arī turpmāk juridiskām personām granti tikšot izmaksāti pēc tāda paša principa.
Nagu kopšanas speciāliste Marika savukārt norāda uz to, ka viens pabalstu saņem pāris dienu laikā, citam tas tiek ieskaitīts pēc mēneša. Kaiva Vīdnere ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, kas nozīmē, ka viņa pabalstam varēja pieteikties gadījumā, ja apgrozījums ir krities par 20%.
Pabalstu Kaiva saņēma tikai par novembri, jo decembrī skaistumkopšanas speciālistiem bija atļauts strādāt divas nedēļas – līdz ar to nopelnīts tika vairāk nekā novembrī, apgrozījuma kritums samazinājās, un pabalstu vairs nepiešķīra. Taču ienākumi bija niecīgi – divu nedēļu laikā tomēr nav iespējams nopelnīt mēneša iztiku.
Valsts atbalsta mehānismi
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Evita Urpena arī min divus galvenos atbalsta mehānismus – dīkstāves atbalstu darbiniekiem un grantu apgrozāmajiem līdzekļiem, ko var saņemt uzņēmums: “Dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumi atkarīgi no tā, vai speciālisti ir uzņēmuma darbinieki, pašnodarbinātas personas, patentmaksātāji. Pavisam nesen MK noteikumos tika veikti grozījumi tieši par skaistumkopšanas speciālistiem. Abu programmu atbalsta saņemšanas nosacījumi publicēti VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/lv/covid-19, pieteikšanās atbalstam – VID EDS.”
Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļa ziņo, ka līdz 2021. gada janvārim skaistumkopšanas nozarē strādājošie varēja saņemt dīkstāves pabalstus tāpat kā jebkurš uzņēmējs, kurš kovida dēļ ir spiests uz laiku apturēt uzņēmuma darbību. Šiem dīkstāves pabalstiem varēja pieteikties darba devējs – iesniedzot iesniegumus par saviem darbiniekiem.
Jaunais atbalsta instruments skaistumkopšanas nozarei ir pieejams no 2021. gada 1. janvāra.
Pabalstam var pieteikties ikviens darbinieks, kas sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus un bija nodarbināts 2020. gada oktobrī vai novembrī, vai decembrī pie darba devēja – juridiskās personas vai pašnodarbinātās personas, kas minētajā periodā sniedza skaistumkopšanas pakalpojumus un bija reģistrēts Veselības inspekcijā (VI) – Skaistumkopšanas un tetovējumu pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Kad atbalsts piešķirts netiek? Ja darba devējs, pašnodarbinātais vai patentmaksātājs nav paziņojis Veselības inspekcijai par saimniecisko darbību.
Pašnodarbinātais nebija reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs nevienu dienu periodā no 2020. gada oktobra līdz decembrim. Patentmaksātājam nebija spēkā patents nevienu mēnesi konkrētajā periodā.
Nav atvērts konts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā. VID atklāj, ka interese par pabalstiem esot samērā liela – kopumā uz 2. februāri saņemti 3217 iesniegumi.
Ēnu ekonomikas kultivēšana
Nepieciešamību reģistrēties Veselības inspekcijā min arī skaistumkopšanas nozarē strādājošie – Marika Mežciema uzsver, ka pabalstus daudzi nozares kolēģi nesaņēma tikai tādēļ, ka nebija atzīmējušies Veselības inspekcijā. Tā ir obligāta prasība.
Marlēna Alstere papildina, ka šis punkts ir tiešā mērā saistīts ar nozarē valdošo ēnu ekonomiku: protams, tas, ka speciālists strādā mājās, vēl automātiski nenozīmē, ka viņš nav reģistrējis darbību Veselības inspekcijā, taču nereti šie aspekti iet roku rokā: “Iespējams, ka šobrīd finansiālās situācijas dēļ būs notikusi tāda kā dabiskā atlase gan meistaru, gan salonu apjomā.
No otras puses, ilgie ierobežojumi noteikti nozīmē arī to, ka daudzi klienti, kas kādreiz ir saņēmuši pakalpojumus salonos, nu ir aizgājuši pie meistariem, kuri darbojas pagrīdē, un, iespējams, pēc ierobežojumu atcelšanas šie klienti neatgriezīsies salonos.
Te svarīgi saprast, ka arī meistari, kas savus pakalpojumus sniedz mājās, var būt reģistrēti Veselības inspekcijā, ievērojot visas higiēnas prasības, tomēr ļoti bieži šādi meistari nav reģistrējuši savu darbību ne VID, ne VI, līdz ar to nav nekādu kontroles mehānismu, kas var izsekot līdzi viņu darbībai gan no higiēnas prasību ievērošanas, gan arī no nodokļu maksāšanas aspekta.
Tas nozīmēs vēl lielāku ēnu ekonomiku, kā arī neizkontrolējamus darba un kvalitātes apstākļus. Vasarā veselības ministrija sāka lielisku kampaņu par drošiem skaistumkopšanas pakalpojumiem un aicināja iedzīvotājus pievērst uzmanību tam, vai pakalpojumu sniedzējs ir reģistrējies Veselības inspekcijā. Šobrīd šķiet, ka esošā situācija būs panākusi pretēju efektu.”
Salona “Amorete” īpašniece Līva stāsta, ka ir ārkārtīgi daudz skaistumkopšanas speciālistu, kuri strādā mājas apstākļos, – tur valdot izteikta ēnu ekonomika: “Šie meistari arī, visticamāk, netika pie atbalsta, bet būsim reāli – šādi meistari nav pārtraukuši savu darbību arī pandēmijas laikā.
Es domāju, ka situācijas ir ļoti dažādas: ir cilvēki, kas nav tikuši pie pabalsta, jo apgrozījuma kritums ir bijis jau no marta, tāpēc viņi nekvalificējas kritērijiem; ir arī tādi, kuri varbūt ir tikuši pie pabalsta un tik un tā turpina strādāt. Arī es esmu redzējusi ar plēvēm aizklātus logus mazajos salonos – šaubos, ka visos notiek remonts.
Nenosodu, ja kāds tā dara, izmisuma vadīts, jo ticu, ka ir cilvēki, kuriem nav variantu – piemēram, vientuļās māmiņas. Kādi tam ir iemesli – tas lai paliek uz katra paša sirdsapziņas.”
Kā samazināt ēnu ekonomikas klātbūtni šajā nozarē?
Speciālisti saka, ka tas būs ilgs un sarežģīts process – drīzāk mainīsies nevis skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie, bet klienti. Marlēna uzskata, ka jāsāk ar sabiedrības izglītošanu: “Svarīgākais ir sabiedrības izglītošana par skaistumkopšanas pakalpojumiem un higiēnas prasību ievērošanas nepieciešamību.
To, kā jau minēju, ļoti veiksmīgā kampaņā 2020. gadā iesāka Veselības ministrija ar lieliskiem vizuālās uzskates materiāliem par to, cik daudz var izmaksāt “lētais” manikīrs.
Un tikai tajā brīdī, kad liela sabiedrības daļa iestāsies par drošu pakalpojumu, sapratīs, ka kvalitatīvs un drošs manikīrs nevar maksāt 15 eiro, tad arī “pagrīdes” meistari būs spiesti savu darbību reģistrēt oficiāli gan VID, gan VI vai arī mainīt savu profesiju.”
• 12. februārī Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) paziņo par lēmumu vērsties Satversmes tiesā: nozarei nav skaidrs, kāpēc pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot noteikumus, bet darīt liegts ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs;
• 15. februārī asociācijas paziņo, ka sākotnēji tomēr, visticamāk, vērsīsies administratīvajā tiesā;
• Ekonomikas ministrija šobrīd pārskata ierobežojumus un vadlīnijas drošai skaistumkopšanas pakalpojumu norisei;
• Minimālais dīkstāves pabalsts skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem no 1. janvāra ir 500 EUR;
• Ja valdība neļaus skaistumkopšanas nozarei atsākt darbību (vai atļaus to darīt tikai atsevišķiem nozares speciālistiem) asociācijas pieprasa palielināt dīkstāves pabalstu līdz 1200 EUR.
