Durvis ver paplašinātais t/c “Alfa”: kādēļ veikala priekšpusē izvietoti liela izmēra “betona bluķi”? 0
Kādu funkciju veic lielā izmēra puķu podi pie atjaunotā un paplašinātā veikala “Alfa”? Vai līdzīgi risinājumi vērojami arī citās vietās, pēta “Latvijas Avīze”.
Šodien durvis ver atjaunotais un paplašinātais tirdzniecības centrs “Alfa”. Cilvēki ievērojuši, ka veikala priekšpusē pēc stāvlaukuma atjaunošanas izvietoti liela izmēra “betona bluķi”.
Tie kalpo kā puķu podi, tomēr daži uzskata, ka šie puķu podi domāti veikala ārējai drošībai.
Interesants risinājums ir arī uzbērtie un jau ar skaistu zālienu apaugušie smilšu masīvi, kas daļēji aizsedz skatu uz veikalu no Brīvības ielas. Vai puķu podi un smilšu masīvi tiešām pilda aizsardzības funkcijas, piemēram, aizsargājot no centieniem veikalā iebraukt ar automašīnu?
“Linstow Center Management”, kas ir tirdzniecības centru “Alfa”, “Origo” un “Mols” apsaimniekotājs, pārstāve Ilze Žūka uzsvēra, ka, veidojot šos objektus, tirdzniecības centra uzturētājs primāri tomēr domājis par teritorijas labiekārtošanu, nevis par ārējo drošību. Bet savas drošības vadlīnijas ir arī “Linstow Center Management”, kuras “atbilst drošības iestāžu rekomendācijām un normatīvo aktu prasībām. Taču detalizētāku izklāstu es šobrīd nevarēšu sniegt, jo tā ir konfidenciāla informācija,” norādīja I. Žūka. Vai Latvijā kāds vispār domā par drošību ap tirdzniecības centriem?
Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks “LA” sacīja, ka tirdzniecības centri ir vieni no atbildīgākajiem uzņēmējiem attiecībā uz drošību.
“Katrā t/c notiek nopietna drošības risku izvērtēšana un dažādu drošības risinājumu ieviešana. Regulāri notiek mācības, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Valsts drošības iestādes rūpīgi un atbildīgi nodrošina t/c uzraudzību un sniedz nepieciešamo atbalstu – periodiski organizē mācības, kurās tiek atstrādātas dažādas draudu situācijas. Regulāri ir arī darba tikšanās, kurās tiek koordinēti kopējie drošības jautājumi un sniegtas rekomendācijas.”
Viņš uzsver, ka drošībai vienmēr jārod kompromiss ar komfortu un veselo saprātu.
“Ja t/c tiks pārvērsti par cietokšņiem, tad uz tiem neviens nebrauks. Kompetentās iestādes valstī ir noteikušas apdraudējuma līmeņus, kas nosaka to, kad un kādā apjomā tiek nodrošināti drošības pasākumi objektos. Ārējā perimetra drošība ir ļoti svarīga, bet tā ir tikai viena šķautne no kopējā apdraudējuma. Ārējais perimetrs t/c ir ļoti ievainojams un tā nostiprināšana ar dekoratīvam betona ziedu “klumbām” ir ļoti apsveicama, jo, kā zināms, teroristi Eiropā plaši lieto tā saucamo transporta taranēšanu cilvēku pūļos, publiskās vietās. Pret šāda veida uzbrukumiem tas ir praktiski vienīgais preventīvās aizsardzības veids. Tiek izmantoti arī citi bloķējošie līdzekļi: betona kluči, bolardi, barjeras, šāda veida ierobežojumi tiek izvietoti arī citur pilsētvidē, piemēram, Vecrīgā, pie valsts iestādēm, vēstniecībām un citur,” stāsta drošības speciālists.
Kopumā Vērzemnieks uzskata, ka situācija Latvijā ar ārējās drošības nodrošināšanu ir laba, taču vēl papildu kādas vadlīnijas palīdzētu noteikt vienādus minimālos standartus, kas ir visas sabiedrības interesēs, līdzīgi kā tas ir ar ugunsdrošības noteikumiem.
Valsts drošības dienestā (VDD) informēja, ka šobrīd Latvijā nav vienotu vadlīniju par drošības risinājumiem, kas tirdzniecības centros un citās cilvēku masveida pulcēšanās vietās būtu jāievieš aizsardzībai pret iespējamiem terora aktiem.
Vienlaikus VDD ikdienā apseko tā dēvētos terorisma riska objektus, tajā skaitā cilvēku masveida pulcēšanās vietas, un konsultē to pārstāvjus par nepieciešamajiem fiziskās drošības pasākumiem, nepieciešamības gadījumā izstrādājot arī rekomendācijas objektu drošības pilnveidošanai.
“Lai arī Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas zems, Eiropā viens no pēdējos gados izmantotajiem terora aktu veidiem ir pūļa taranēšana ar transportlīdzekli cilvēku masveida pulcēšanās vietās. Ņemot vērā terorisma draudu tendences Eiropā, VDD rekomendē cilvēku masveida pulcēšanās objektu īpašniekiem izvērtēt iespējas veikt pasākumus to aizsardzībai pret iepriekš minēto terora akta veidu. Pēdējo gadu laikā vairākos objektos valstī pēc pašu iniciatīvas ir uzstādīti dažādi risinājumi, lai aizsargātu tos pret iespējamu transportlīdzekļa ietriekšanos. Jānorāda, ka šādi risinājumi bieži tiek izmantoti arī ar mērķi ierobežot autotransporta kustību vai apstāšanās iespējas pie objektiem,” norādīja VDD.
