Skaists malkas krāvums. Kā tādu izveidot? 1
Labs saimnieks jau sagādājis kurināmo gaidāmajai sezonai. Malkas pirkšanu nav vēlams atlikt uz pēdējo brīdi, jo rudenī cenas var paaugstināties. Kaut gan malkas krāvums ir gluži praktiska lieta, tas var arī rotāt sētu.
Ko un kad zāģē
Aivis Ūdris Gulbenes novada Litene pagasta “Līcīšos” malku savā mežā zāģē ziemā, kad iestājies stabils sals, jo tad kokos apstājusies sulu cirkulācija.
No svara ir arī Mēness fāzes. Gan lietaskokiem un būvniecībai, gan malkai lapu kokus iesaka zāģēt vecā Mēnesī, bet skuju kokus – jaunā Mēnesī. Tautas ticējumi vēsta, ka pareizā laikā nozāģēti koki labāk žūst, nebojājas, žūstot nesavērpjas, ir izturīgāki, tajos nemetas ķirmji.
Aivis Ūdris saimnieko ekonomiski un malkai zāģē tikai nokaltušos kokus, pārsvarā egles un priedes, kā arī nolauztos. Bojātiem kokiem, piemēram, ar nobrāztu mizu, bojāto daļu izzāģē, bet pārējo izmanto dēļiem.
Ja malkai izvēlas zaļus kokus, pirmajā gadā tos nekurina, bet žāvē divus vai trīs gadus. Veci ļaudis stāsta, ka pārāk ilgi glabāta malka arī nav laba, tai zūd vērtība (mazinās siltumatdeve).
Aivis izmanto visu veidu malku. Jā, sadegot rodas kvēpi, tāpēc dūmvadi jātīra ik rudeni pirms apkures sezonas sākuma. Stiprajiem kokiem – kļavai, osim un ozolam – ir lielāka siltumatdeve nekā eglei un priedei, tāpēc no tiem krāsnī piemet tikai dažas pagales.
Malkas veidi un cenas
Visbiežāk izmanto bērza malku. Labi izžāvēta, tā ir viegli aizdedzināma, vienmērīgi deg un silda vairāk nekā priedes malka. Taču bērza malka satur darvu. Ja nebūs kārtīgi izžāvēta, tā dūmos, aizkvēpinot dūmvadus. Labi izžāvētā malkā pieļaujamais mitruma daudzums ir aptuveni 20 procentu.
Melnalksnis un baltalksnis ir viegla malka, ātri žūst un ir samērā lēta. Tā atšķiras arī ar sarkanīgu nokrāsu un īpašu aromātu. Alksnis piemērots gan kamīniem, gan vecām podiņkrāsnīm. Deg labi un nerada sodrējus. Savukārt mitru alkšņa malku kopā ar mitrām skaidām izmanto zivju un gaļas kūpināšanai, jo tā piešķir kūpinājumiem patīkamu dūmu aromātu.
Osis un ozols ir smagi un cieti koki, kurus grūtāk sazāģēt, toties siltuma atdeve ir daudz lielāka. Oša un ozola malkas radītais karstums tuvojas ogļu spējām, tāpēc ar tīru osi vai ozolu vien nevar kurināt. Vecās podiņkrāsnis no tāda karstuma var sasprāgt.
Priede satur sveķus, kas degot sprakšķ un dzirksteļo, tāpēc šāda malka nav īsti piemērota atvērtiem kamīniem, jo dzirksteles uz grīdas rada ugunsgrēka draudus. Degot izdalās sveķi, tie aizkvēpina skursteņus un kamīna stiklu.
Apses sausie dūmi labi attīra skursteņus, tāpēc to ieteicams ik pa laikam izmantot kurināšanai. Lēta malka, taču tai ir maza siltumatdeve, tāpēc labāk pasūtīt malkas maisījumu, kur apse ir tikai piedeva. Krāsni ieteicams iekurināt ar citu malku un tikai pēc tam pielikt apses pagalītes, jo ar apsi vien būs grūti iekurt.
Jo vieglāks koks, jo mazāka siltumatdeve. Tāpēc populāri ir malkas maisījumi, piemēram, bērzs (dod vairāk siltuma, bet rada kvēpus) kopā ar alksni (mazāk slida, taču tiek galā ar kvēpiem).
Malkas tirgotāju ir daudz. Piemēram, sludinājumu portālā www.ss.lv ir aptuveni 230 skaldītas malkas piedāvājumu. Bērza un alkšņa malku sola piegādāt par 22–23 eiro beramkubikmetrā. Taču jāatceras, ka 1 m3 koksnes atbilst apmēram 2,5 beramkubikmetriem (sk. uzziņu). Tirgotāji prognozē, ka rudenī sausai malkai cena celsies, bet slapjai malkai kritīsies.
Praktiski un acij tīkami
Kā pareizi sakraut malku? Krāvuma apakšā noliek kārtis vai ko citu, lai pagales neatrastos tieši uz zemes. Vēl jāatceras, ka zem grēdas ziemā var rosīties ūdensžurkas un to rakumi saskarties ar malku. Ja grēdu krauj pie mājas, jābūt atstarpei no sienas, lai būtu gaisa plūsma. Ja malku neliek zem nojumes, grēdu nosedz ar jumtiņu.
Malku var kraut arī aplī, veidojot torni. Tam galā uzliek koka skaidu jumtiņu. Radoši cilvēki no malkas krāvumiem spēj izveidot sienas ar arkām un pat vasaras mājiņas.
Rotaļu namiņš
Vairis Kuzins Staicelē jau otro gadu malkas krāvumu veido kā vasaras namiņu. Pērn tas bijis taisnstūrveida, šovasar – apaļš. Kopjot mežu, saimnieks izzāģē nevērtīgos kokus, iztīra arī grāvjus, tāpēc malkas krājumus veido pamatā lapu koki – alkšņi, apses, bērzi, arī kāds nokaltis skuju koks. Pavasarī trīsmetrīgos baļķus sazāģē pagalēs, lielākās saskalda un būvē malkas namiņu.
Apaļais veidojums sastāv no divām istabām. Vaira astoņgadīgajai meitai un viņas draudzenēm tā ir rotaļu mājiņa. Lai pagales nesaskartos ar zemi, apakšā noliktas apaļkoka kārtis. Mājiņai ir divi lodziņi, kas veidoti no ratu riteņiem. Pa vidu – starpsiena, kas nodala istabas. Durvju ailas sanaglotas no resniem dēļiem. Lai namiņš būtu stabilāks, pie durvju ailām malku krauj pamīšus: vienu rindu – gareniski, otru – šķērseniski. Plēves jumtam ir dēļu konstrukcija, un vējš to nespēj noraut.
Šāds namiņš ir jāpieskata, jo, malkai žūstot, krāvums kļūst vaļīgāks, tāpēc to var nākties pārkraut vai pielabot.
Rudenī, kad laiks drēgns un bērniem ārā spēlēties vairs negribas, malkas namiņu var sākt kurināt. Taču Vairis Kuzins spriež, ka šogad ir sagādātas rezerves, tāpēc malkas namiņa mūžs ilgs vismaz līdz pavasarim.
UZZIŅA
Atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 922 malkas daudzuma pārrēķiniem izmanto šādus vidējos koeficientus:
• 1 sters = 0,65 m3 (jeb ciešmetri);
• 1 m3 = 2,5 beramie m3;
• 1 m3 (ar 40% mitrumu) = 0,625–0,75 tonnas;
• 1 beramais m3 = 280 kg;
• 1 m3 = 1,54 steri = 2,5 beramie m3;
• 1 beramais m3 = 0,62 steri = 0,4 m3.
