Māris Antonevičs: Nodokļu maksātāji nav nekāds “bankomāts” jeb Vakcinācijas biroja izveide skaista tikai teorijā 31
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad veselības ministra pienākumus tikko pārņēmušais Daniels Pavļuts 16. janvārī iepazīstināja plašāku sabiedrību ar savu ideju par īpaša Vakcinācijas projekta biroja izveidi, viss bija skaisti kā teorijas grāmatā.
Vakcinēšana būšot “augsta līmeņa nacionālā mēroga projekts”, “nepieciešami cilvēki, kas augstā līmenī spēj koordinēt daudzas iesaistītās iestādes”, “ir vajadzīga viena vieta, viens štābs, kuram var piezvanīt un jautāt – kas notiek” un “mēs esam izsludinājuši konkursu, lai dotu iespēju pieteikties tiem augstas raudzes profesionāļiem, kuri redz iespēju kalpot Latvijai, palīdzēt iziet no pandēmijas krīzes un atgriezties pie normālas dzīves”.
Ja pats ministrs atrastu brītiņu vēlreiz paklausīties savus tā laika pompozos paziņojumus un arī tās slavas dziesmas, kas tika dziedātas konkursā atlasītajiem biroja darbiniekiem, viņam varbūt būtu mazāks pārsteigums, kāpēc uz biroju liktas tik lielas gaidas un kāpēc tas kļuvis par “zibensnovedēju”, kas novedis pie steidzīgas biroja reorganizācijas.
Ja pats esi pavērsis visus starmešus uz vienu punktu, tad diezgan dīvaini gaidīt, ka sabiedrība uz to nevērsīs skatienus un neapspriedīs redzēto. It īpaši, ja redzamais nepavisam neatbilst solītajam scenārijam.
Var iztēloties, ka Pavļuts, piedāvājot šo ideju – nevis pārgrupēt esošo birokrātisko aparātu, bet veidot kaut ko īpašu –, iedvesmojies no savulaik iegūtajām zināšanām (maģistra diploms sabiedrības vadībā Hārvardas universitātē ASV, 2006.–2007. gads) par jauno publisko vadību (“new public management”).
Tā paredz publiskajā pārvaldē plašāk izmantot tos paņēmienus, kas tiek lietoti privātajā sektorā, padarot to efektīvāku.
Tomēr teorija ne vienmēr iet kopā ar praksi. Ja izvēlies valsts pārvaldi īstenot pēc īstermiņa projekta principa, tad vispirms jābūt pašam projektam, kurā detalizēti izklāstītas visas darbības, katrā posmā sasniedzamie rezultāti, izmaksas un tā tālāk. Vai kāds šādu projektu ir redzējis? Baidos, ka nav…
Acīmredzot tas nemaz nav reāli, saprotot, ka visā vakcinācijas procesā ir tik daudz nezināmo un mainīgo, kā nupat pieņemtais lēmums uz laiku apturēt vakcināciju ar “AstraZeneca” vakcīnu – Latvijā tas sekojis pēc līdzīgas rīcības vairākās citās Eiropas valstīs, jo saņemtas ziņas par iespējamām blaknēm, kas prasa papildu pārbaudi.
Ņemot vērā, ka Latvijā citas vakcīnas bez “AstraZeneca” pašlaik vispār nav pieejamas, tas faktiski nozīmē vakcinēšanas dīkstāvi.
Bet, ja jau projekta pieeja nedarbojas, tad kāpēc to vispār skaļi deklarēt?
Savukārt nupat izziņotais lēmums padarīt biroju par daļu no Nacionālā veselības dienesta droši vien būtu bijis labākais variants sākotnējā posmā, bet tagad tas situāciju būtiski nemaina.
Ja nu vienīgi nostāda neērtā pozā esošos Vakcinācijas projekta biroja darbiniekus, kuriem algas tomēr nebūšot tādas, kā sākumā solīts, bet tiks noteiktas “saskaņā ar vienoto valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu”.
Viņiem nu jāizlemj, vai pamest darbu, ar to parādot, ka viņi tur nākuši tikai naudas dēļ, vai turpināt to ar rūgtumu sirdī. Pat ieraksts CV par darbu šajā birojā, pēc visiem ar to saistītajiem klupieniem pašlaik diez cik vērtīgs nešķiet.
Mierinājumam – līdzīgi pandēmijas neveiksmju stāsti un skandāli turpina pienākt no daudzām valstīm. Vācijā Bundestāgs atcēlis imunitāti valdošās partijas deputātam, kurš apsūdzēts korupcijā saistībā ar valdības līgumu par medicīnisko masku iegādi.
Lielbritānijā vakcinēšanās noris daudz sekmīgāk nekā citur Eiropā, taču te briest skandāls ar valdības veidoto sistēmu “Test and trace” (“Pārbaudi un izseko”), kas pēc idejas ir kaut kas līdzīgs Latvijā veidotajam “Apturi Covid” un it kā ļauj noskaidrot, vai ikdienas gaitās neesi kontaktējies ar inficētu personu.
Parlamenta komiteja, kuras pienākums ir sekot tēriņu lietderībai, nupat secinājusi, ka ieguvums no šādas sistēmas joprojām esot nesaprotams, par spīti tam, ka šim mērķim paredzēts izmantot 37 miljonus mārciņu.
Sākotnēji esot solīts, ka briti pēc šīs lietotnes ieviešanas varēšot iztikt bez sāpīgiem ierobežojumiem, taču jau divas reizes visu nācies slēgt.
Nodokļu maksātāji nav nekāds “bankomāts”, uzsver parlamenta komiteja.
Starp citu, līdzīgi jautājumi par lietotnes “Apturi Covid” lietderību varētu rasties arī Latvijā, tomēr te no skandāla glābj tas, ka nodokļu maksātāju nauda tā izstrādē nav ieguldīta, vienīgi nedaudz reklamēšanā.
Taču dažādu neskaidru tēriņu pietiek arī pie mums.
