Skaistās, veselīgās un garšīgās pīlādžogas + 4 receptes 0
Koši oranžie pīlādžogu ķekari rudens saulē tik kārdinoši vilina, ka rodas vēlēšanas tos nogaršot, bet tad garšas kārpiņas atceras sīvumu, kas savelk muti, un vēlme pazūd. Selekcionāri apgalvo, ka dārza pīlādžu šķirnes ir saldas un ogām rūgtums niecīgs vai nav nemaz. Eksperimentējam, kā dažādas dārza pīlādžu šķirnes izmantot kulinārijā.
Dārza pīlādžu ogas, kas paredzētas lietošanai pārtikā, ievērojami atšķiras no dekoratīvajiem brāļiem. Lai arī ēdamas ir visu pīlādžu ogas, pārtikai paredzētajām ir lielas un sulīgas ogas bez izteikta sīvuma. Ogas dažādām šķirnēm būtiski atšķiras – no koši oranžām un spilgti sarkanām līdz pat bordo un tumši violetas krāsas ogām.
Latvijas ingvers?
Pīlādžu ogās ir ļoti daudz C vitamīna, dienvidzemju citroni un apelsīni nespēj konkurēt. Savukārt A vitamīna (beta karotīna) ir vairāk nekā pašmāju burkānos. Ogās esošā sorbīnskābe darbojas kā konservants, tāpēc, pīlādžogas pievienojot citiem pārtikas produktiem, var pagarināt to uzglabāšanas termiņu. Ja siltajās zemēs ingvera sakne ir tas augs, ko plaši lieto saaukstēšanās gadījumā un pretvīrusu profilaksei, mūsu pašu pīlādžoga spēj to tikpat labi.
Sagaidīt īsto brīdi
Parasti pīlādžu ogas vāc līdz septembra beigām, tās nogriež ar visu ķekaru, tad ogas labāk uzglabājas. Svarīgi tās novākt pirms lielajiem lietiem, jo mitrs un vēss laiks veicina miziņas plaisāšanu, ogas sāk bojāties un pūt. Būtiski sagaidīt pīlādžogu pilnbriedu, kad ogas vēl nav pārgatavojušās, – tad tajās ir visvairāk sulas.
Visvieglāk ogas sagatavot ziemas krājumiem sasaldējot. Tās noņem no ķekariem un atlasa no gružiem, nomazgā, ja apputējušas, un rūpīgi nožāvē. Saliek kastītēs vai maisiņos un strauji sasaldē -18 grādu temperatūrā. Pēc tam no saldētām ogām var gatavot sukādes, marmelādes, ievārījumus un citus kārumus.
Kura šķirne gardākā
Visas šķirnes vienviet grūti atrast, mēģinājām nogaršot populārākās un eksperimentēt virtuvē, meklējot gardākās ogas un labākās kombinācijas ar citiem pārtikas produktiem.
• Šķirne ‘Granatnaja’ mazliet atgādina zemos leišu ķiršus. Tā ir pīlādža un vilkābeles krustojums, viena no izplatītākajām ēdamo pīlādžu šķirnēm. Ogas tumši sarkanas, kārdinoši spīdīgas, saldskābas, sulīgas ar tikko jaušamu rūgtumu. Lai arī šķirņu aprakstos minēts, ka rūgtuma nav, to var mazliet sajust. Ja ir tik saulains gads kā šis, ogas ir saldākas, bet pagājušās vasaras lietavās tās tomēr bija ar pīlādža sīvuma noti. Tā kā ogas ir saldskābas, ja tās applaucē vai sasaldē, tikko jūtamais sīvums pazūd kā nebijis, tāpēc tās var izmantot ne tikai ievārījumiem, sukādēm, bet arī kūku krēmiem, panna cotta, ogām želejā un citiem desertiem. Garda ir mērce gaļas ēdieniem no ‘Granatnaja’ pīlādžogām un āboliem, viegli savārīta, pievienojot nedaudz garšvielu (krustnagliņas, piparus, sinepes) un sāli. Šai šķirnei ir augsts pektīnvielu saturs, ievārījums un mērces sanāk bieza skābā krējuma konsistencē.
• Ēdamo pīlādžu šķirne ‘Burka’ ir pīlādža un aronijas krustojums. Ogas ir lielas, līdz pat 2–2,5 reizēm lielākas nekā meža pīlādzim, brūni sarkanas, saulainā vietā bordo krāsā, saldskābas, ar vieglu rūgtumu. Savelkoša garša, jo tomēr abi senči šai šķirnei – gan aronija, gan pīlādzis – ir sīvi. Ogas labi noder sukādēm, ievārījumiem, izcili labi garšo medū – labs līdzeklis, ja gadījies saaukstēties vai noķert kādu vīrusu.
• Pīlādža šķirne ‘Ļikjornaja’ var lepoties ar lielām, tumšām, sarkanbrūnām, spīdīgām ogām. Arī mīkstums ir sarkans. Garša tām patīkami saldskāba, mazliet sajūtama aroniju nots, bet bez sīvās, sausās pēcgaršas. No šīm odziņām sanāk izcili koša sula, līdzīgi kā no aronijām, to var izmantot dažādu dzērienu un desertu iekrāsošanai. Labi garšo sukādēs, izkaltētas tās var izmantot kā rozīnes, var gatavot liķieri. Praksē pārbaudīts, ka gards ievārījums iznāk kopā ar bumbieriem un āboliem, šo ogu kombinācija ar āboliem un ķirbi arī izcila.
• No minētajām četrām šķirnēm garšas ziņā favorīte ir šķirne ‘Titāns’. Tai ir lielas, sulīgas, saldskābas rubīnkrāsas ogas. Iegūta, krustojot pīlādzi ar bumbieru un sarkanlapu ābeles putekšņu maisījumu. Šajā saulainajā vasarā ogas ir izcilas, pīlādzim raksturīgais rūgtumiņš vāji manāms, tas ir īpatnējāks nekā citām ogām, karsēšanas, saldēšanas laikā samazinās vēl vairāk. Ja gatavo ievārījumu kopā ar bumbieriem, tas iznāk rozīgi lillā krāsā, papildus jāpievieno pektīns vai marmelādes cukurs, jo ogas ir ļoti sulīgas. Labi noder dažādu želeju iekrāsošanai, saldēdieniem, krēmiem. Sukādes medū ir izcili saldas un gardas.
Ko gardu pagatavot
Pīlādžogas noder marmelāžu, sukāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Gardas tās ir izmērcētas medū, apviļātas pūdercukurā. No tām var pagatavot spēcīgus vitamīnu dzērienus kopā ar žāvētiem āboliem, aronijām un mežrozīšu paaugļiem. Piedāvājam četras pārbaudītas receptes.
Neparasta recepte: pīlādži medū
PADOMS
Ir divi paņēmieni, kā mazināt sīvumu pīlādžogās.
• Ogas 4 minūtes blanšē karstā, tad strauji atdzesē aukstā ūdenī, kam pievienoti ledusgabaliņi. Pēc tam 14 stundas mērcē aukstā ūdenī, to 2–3 reizes nomainot.
• Ja nav jākonkurē ar putniem, ogas labāk vākt pēc pirmajām salnām, tad tās nav tik rūgtenas. Ja salnas nevar gaidīt, pirms gatavošanas pīlādžogas var sasaldēt.
UZZIŅA
• Pīlādzis lieliski sader ar āboliem, bumbieriem, brūklenēm, ķirbi, kabaci, burkāniem, apelsīniem un banāniem.
• Ja pīlādžogas izkaltē un kafijas dzirnaviņās samaļ miltos, iegūst lielisku konservantu. Šādu pulveri pievienojot pilngraudu maizei, tā ilgāk saglabājas svaiga. Kaltēti pīlādži ir lieliska garšviela, kas sāļajam ēdienam dod nepieciešamo mazliet rūgtenās garšas noti. Speciālisti izpētījuši – lai cilvēks būtu apmierināts ar maltīti, svarīgi, lai tajā ir vismaz četras garšas: salda, skāba, sāļa un rūgta.
