Kas te smaržo pēc naftas? Iedziļināmies, kā izvēlēties sveces, kam mazāk kaitīgo savienojumu 1
Lai nesmaržo pēc naftas
Tuvojoties Ziemassvētkiem, cilvēki arvien biežāk dedzina svecītes. Vieniem tas patīk, bet citi protestē, jo parafīna sveces izdalot veselībai kaitīgus savienojumus, iznīcinot skābekli. Par sveču kvalitāti un standartiem iztaujājām Latvijā lielākos ražotājus – “Baltic Candles” no Dobeles un “Diana Sveces” no Ventspils, kā arī sveču liešanas darbnīcas “Larua” īpašnieci Kristīni Tīliku un Veselības inspekcijas speciālistus.
Lielāko daļu sveču ražo no parafīna, mazāk izmanto stearīnu, un tikai pavisam niecīgu tirgus daļu aizņem tā sauktās ekosveces no bišu vaska, palmu vai sojas vaska. Parafīnu iegūst, naftas produktus pārstrādājot par smērvielām. Patiesībā tā ir atlikumviela naftas ražošanas procesā. Stearīns un stearīna skābe ir dabiskas izcelsmes vaski, kas var būt ražoti no augu vai dzīvnieku taukiem.
Klasiskajās svecēs izmantotais parafīns mēdz būt dažāds. Kvalitātes rādītājs – jo rafinētāks, jo labāks, proti, jo zemāks eļļas (naftas) saturs, jo labāks produkts. To patērētājs viegli var pārbaudīt paostot: ja svecei ir minimāli izteikta naftas smarža, visticamāk, izmantots kvalitatīvs parafīns.
– Iegādājoties izejvielu, vienmēr pievēršam uzmanību norādītajam eļļas saturam parafīnā. Reizēm potenciālais piegādātājs piedāvā parafīnu ar it kā pieņemamu eļļas saturu, bet ar ļoti izteiktu naftas smaržu, un tādu izejvielu nepērkam, – skaidro SIA “Diana Sveces” direktora vietniece Agnese Olesena. Latvijas lielākie parafīna sveču ražotāji rūpīgi izvēlas izejvielas, bet problēmas biežāk ir lētajām Ķīnas svecēm.
– Kvalitatīva parafīna ieguves process ir sarežģīts, sevišķi tā attīrīšana no eļļas piemaisījumiem, kuru saturs sveču ražošanā lietojamam parafīnam nedrīkst būt lielāks par 0,5%, – atgādina SIA “Baltic Candles” direktore Zita Sāviča. – Mūsu uzņēmums savu produkciju ražo saskaņā ar Eiropā noteiktajiem standartiem. Tas liek izmantot augstas kvalitātes izejvielas, kā arī panākt noteiktas sveču degšanas īpašības.
Sveces sirds − dakts
Ekoloģiska dzīvesveida piekritēji vērš uzmanību, ka sveču daktis ražo ne tikai no dabiskas šķiedras, bet arī no ķīmiskām piedevām, kas paildzina degšanu, un izmanto metāla stīdziņas. Tie, kuri sveču tirgū darbojas daudzus gadus, atzīst, ka agrāk patiešām ražoti degļi ar metāla dzīslām, kam pievienots svins, lai būtu labāka liesma. Taču jau vairākus gadus visā Eiropas Savienībā ir spēkā REACH (Registration, Evaluation, Authorisation and Restriction of Chemicals – Ķīmisko vielu reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana) direktīva, un degļi ar metāla dzīslām ir aizliegti.
Deglim ir ļoti liela nozīme sveces degšanas kvalitātē. Tas ir liesmas kurināmā transportētājs, tāpēc tam vajadzētu būt pēc iespējas tīrākam. Tieši šā iemesla dēļ dažkārt sliktāk deg tumšas krāsas sveces – tajās ir vairāk pigmenta, kas var aizsprostot degli, tāpēc svece lēnām dziest, nevis vienmērīgi izplata telpā gaismu. Šis princips izskaidro arī to, kāpēc krāsainas sveces deg ilgāk nekā baltas.
– Piegādātāji ir apliecinājuši, ka degļi sastāv no dabiskas vai balinātas kokvilnas šķiedras un to sastāvā ir tikai atļautas vielas saskaņā ar REACH direktīvu, – skaidro Agnese Olesena. – Kvalitatīvu sveču ražotāji izmanto kokvilnas degļus un sveces degšanas ilgumu ar ķīmiskiem paņēmieniem nepagarina, – papildina Zita Sāviča.
