Padomi tiem, kas iegādājas acālijas 0
Dzīvoklī acālijas nīkuļo
Daudzi iegādājas vai dāvanā saņem skaistus, ziedošus kociņus, centīgi kopj un vēlas, lai augs ziedētu pēc iespējas ilgāk, lai tas, līdzīgi kā citi telpaugi, turpinātu augt un arī nākamgad uzziedētu, taču rezultāts nereti ir bēdīgs.
Speciāliste skaidro, ka cilvēku mājokļos, kur ir siltums, sauss gaiss un maz gaismas, acālijai dzīve šķiet neciešama. Lai kā pūlētos, standartdzīvoklī, kurā ir centrālapkure, skaisti zaļas acālijas saglabāt nevar. Tieši šādas sūdzības, ka no rūpīgi koptās acālijas palikuši vien žagari un dažas lapas, Skaidrītei tagad, acāliju izstāžu dienās Botāniskajā dārzā, nākas uzklausīt visbiežāk. Diemžēl atbilde var būt pesimistiska – vai nu izmetiet, vai meklējiet lauku radus, kas gatavi reanimēt nīkules.
Audzējot acālijas, izņēmums varētu būt mājokļi, kuros ir nosiltinātas, bet neapsildāmas lodžijas. Bargākajās sala dienās augu var ienest istabā, taču pārējā laikā turēt vēsumā uz gaišās lodžijas.
! Siltās telpās ziedēšanu var paildzināt, podā uz acālijas saknēm liekot sniegu. Ja sniega vairs nav, vēsumu dos uz poda paliktņa novietoti ledus gabaliņi no saldētavas. Ziedošajai skaistulei izvēlas vietu, kur neplūst virsū karstums tieši no radiatoriem un sala dienās gaiss no pavērtā loga.
Svarīgā izvēle veikalā
Iegādājoties acāliju, Skaidrīte iesaka labāk izvēlēties krūmiņu, nevis uz viena kāta vai kā citādi veidotu augu. Krūmiņu būs vieglāk kopt, augs labāk uzņems barības vielas un mitrumu.
Ilgmūžība atkarīga arī no ziedu veida. Jo mazāki ziedi, jo acālija ilgāk ziedēs, to vieglāk transportēt. Skaistumu strauji zaudēs lielo, pildīto ziedu īpašnieces. Dārzniece iesaka izraudzīties augu, kam lielākā daļa ziedu ir izplaukuši, pumpuri vismaz pārliecinoši iekrāsojušies un redzami ziedlapiņu gali. Pavisam ciešie pumpuri visbiežāk nemaz neizplaukst, jo augam nepietiek spēka.
Taču, ja acāliju dāvina kā alternatīvu grieztajiem ziediem, var pirkt to, kura vislabāk patīk.
! Skaidrīte priecātos, ja kāds savā privātajā kolekcijā vēlētos audzēt arī acālijas, jo īpaši tās, kas ir vietējo selekcionāru lolojums. Spraudenīšus dāvanā varēs saņemt pēc acāliju ziedēšanas, kad tie rodas vairumā. Iepriekš gan jāpiesakās LU Botāniskajā dārzā vai zvanot Skaidrītei (tālrunis 26437932).
Apgriezto augu pārstāda pavasarī. To dara ik pēc 2–3 gadiem, ja vecais pods kļuvis par mazu. Ja augs nav pārāk liels, sakņu kamolu var mazliet pavilkt uz augšu un pārbaudīt, vai saknītes nav saaugušas pārāk blīvi. Ja tā noticis, augs jāpārstāda. Katru gadu acālija būs pateicīga, ja uz saknēm poda virspusē uzbērs jaunu augsni, jo tā parasti laistot noskalojas.
Podi. Augiem ar jutīgu sakņu sistēmu labāk izvēlēties māla podus, jo tie elpo, pasargā augu no krasām temperatūras svārstībām. Šā auga sakņu kamolam piemērotāki ir lēzeni trauki.
Augsne. Augsni savām luteklēm dārzniece nemeklē veikalā, bet dodas uz mežu pēc purva sfagnu kūdras. Papildus uz meža celiņiem sagrābj priežu skuju un bērza lapu kritalas. Vēl pievieno lapu komposta zemi. Ja tādas nav, iztiek ar meža zemi, jo trekns komposts nederēs. Visas sastāvdaļas sajauc vienādās daļās.
Saknes. Ja sakņu kamols blīvs, to nevis pluina, bet sānos un apakšpusē iegriež. Tad veidosies vairāk jaunu mazo saknīšu.
Tiklīdz zieds noziedējis, to nolauž vai nogriež, lai, veidojot sēklas, neatņem augam spēku.
Pērkot acālijas, der apskatīt lapiņu apakšpusi. Ja tā izskatās it kā brūngani sašvīkāta, te viesojusies tīklērce, kas ir viens no nedaudzajiem acāliju kaitēkļiem. Ja augi nav apstrādāti, apakšpusē var pat manīt tīklojumu un sīku zirneklīti – tīklērci. Šādu augu labāk nenest mājās, jo kaitēklis tad apciemos arī pārējos telpaugus.
Lai izvairītos no tīklērces mājas apstākļos, galvenais ir augiem sagādāt vajadzīgos dzīves apstākļus, jo mitrumā un vēsumā kaitēklis neaktivizējas.
