Vērts apskatīt: Skaistākie ieži vēlā rudens iespaidiem 3
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mājsēde un stingrie ierobežojumi Covid-19 infekcijas ierobežošanai nav mājas arests, un diennakts gaišajā laikā drīkst doties ne tikai darba gaitās – saspringtos nervus lieliski nomierinās došanās dabā.
Rudens krāsu gammā no baltiem, gaiši dzelteniem līdz pat karmīnsarkaniem toņiem iederas arī smilšakmens ieži, kuru atsegumu Latvijā netrūkst. Lūkosim no tiem izcelt lielākos un skaistākos.
Dodoties iežus apskatīt, gan jāatceras, ka pret šo dabas bagātību jāizturas saudzīgi – pa smilšakmens iežiem aizliegts kāpelēt, nedrīkst tos skrāpēt, iegravēt uzrakstus vai kā citādi bojāt. Daudzviet klintīs ir izveidojušās alas, kurās sastopami miniatūri augi un mīt dažādi dzīvnieki, piemēram, sikspārņi, kurus nedrīkst traucēt. Smilšakmens atsegumiem bagātākās ir Gaujas, Līgatnes, Salacas un Braslas upju ielejas Vidzemē.
Sietiņiezis (Vaidavas pag., Valmieras nov.) – lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un Baltijā. Tas ir valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais piemineklis – 15 metrus augsts un ap 400 metru plats iezis, kas veidojies 350 miljonu senajā devona periodā, kad Latvijas teritoriju klāja jūra.
Gar klints malām iekārtotas koka kāpnes un skatu platformas, lai kārtīgi varētu izpētīt dažādas ģeoloģiskās struktūras – devonam raksturīgo dubulto slīpslāņojumu, lūzumus un plaisas, kas veido nišas, grotas, alas un stabus.
Nosaukumu iezim palīdzējušas izdomāt savvaļas zemes bites, kuras te sarakušas aliņas savām kūniņām, pa gabalu atgādinot sietu. Līdz Sietiņiezim var nokļūt pa zemes ceļu, kura galā ir plaša autostāvvieta. Tālāk uz klinti izbūvēts celiņš.
Zvārtes iezis Amatas upes krastā arī ir valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais piemineklis. Veidojies apmēram tajā pašā zemes ģeoloģiskajā periodā, kad Sietiņiezis, tikai ir uz pusi īsāks, taču krietni augstāks, vietām sasniedzot pat 44 metrus.
Leģenda vēsta, ka Zvārtes iezis bijusi populāra raganu pulcēšanās vieta un blakus esošajā Raganu pļaviņā notikušas visādas velnišķīgas izdarības un buršanās. Skaists skats uz iezi atklāsies kā no upes, tā arī no atseguma galotnes, kurp ved kāpnes. Apkārt Zvārtes iezim var izstaigāt dabas ainavu takas, iespējams piebraukt ar auto.
Ērgļu klintis atrodas netālu no Cēsīm (Priekuļu pag.). Tās stiepjas gar Gaujas kreiso krastu apmēram piecsimt metru garumā un 18–26 metru augstumā. Klintis ir ne tikai valsts aizsargājamais ģeoloģiskais piemineklis, bet arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops.
Pēc nostāstiem, tās agrāk sauktas par Ērģeļu klintīm, jo atbalss, kas no tām nākusi, atgādinājusi dievnamos dzirdēto ērģeļu skaņas. Zināmi arī citi nosaukumi – Pieškaļu vai Pieškalnu iezis. No autostāvvietas jāiet labs gabals kājām. No skatu platformas var apbrīnot Gaujas ainavu, bet taciņa lejup aizvedīs līdz upes līkumam, no kura iespējams iemūžināt pašas varenās klintis.
Skaņaiskalns atrodas netālu no Mazsalacas. Nepilnus 20 metrus augstā un 90 metrus garā sarkanā smilšakmens klints izskatās iespaidīgi un rada unikālu akustisko efektu – neticami skaidru atbalsi, kāda nav novērojama nekur citur Latvijā.
Taču atbalsi jāprot izvilināt, jo tā atkarīga ne vien no izvēlētās runāšanas vietas, bet arī laika apstākļiem un gaisa atmosfēras spiediena. Ne kliedzot, bet skaidri un skaļi runājot vai dziedot atbalss darbosies.
Iespējams izstaigāt dabas taku (3 km), kurā no Bezdelīgu klintīm līdz Skaņajam kalnam pa ceļam apskatāma Vilkaču priede, Eņģeļu ala, Neļķu klintis un cilvēku rokām darinātas putnu un rūķu koka skulptūras, skatu platformas un citi objekti.
Sarkanās klintis (Raiskuma iezis) Cēsu pievārtē. Te kraujas apakšējā daļā 200 metru garumā atsegti līdz desmit metrus augsti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi ar nelīdzenu, rievām un plaisām sašķeltu virsmu. Klintīs atrodamas vairākas nelielas alas un nišas, no kurām lielākā ir aptuveni septiņus metrus plata, piecus metrus augsta un trīsarpus metrus dziļa.
Atseguma teritorijā iztek vairāki avotiņi. Populārākais ir Rūcamavots, kas tā nosaukts, jo izlaužas no zemes ar nelielu rūkoņu. Vietējie iedzīvotāji šo avotu iecienījuši dzeramā ūdens ņemšanai. Sarkanās klintis (400 m garumā, 10 m augstumā) atrodamas arī Salacas krastā netālu no dzelzs tilta Mērniekos.
Krauļukalna (Kraukļukalna) iezis (Krimuldas pag.) Braslas lejtecē, upes labajā krastā. Tas stiepjas aptuveni 400 metrus garumā, augstākajā vietā sasniedzot 20 metrus. Smilšakmens sienā ir daudz plaisu un nišu. Izveidojusies arī visai iespaidīga Ledus ala (5 m augsta,10 m plata).
No ieža iztek daudzi avoti, kas ziemā pārvēršas skaistos leduskritumos. Atsegums iekļaujas ģeoloģiskajā dabas piemineklī „Braslas lejteces ieži” – apmēram 70 hektāru platībā te apskatāmi arī citi ieži – Buļu, Slūnu, Virtakas, Varšavu un Aņītes Garais iezis.
Ķūķu klintis (300 m garumā, līdz 43 m augstumā) Gaujas labajā krastā ir Latvijā augstākais devona iežu atsegums. Pieejamas, braucot pa Līgatnes–Kārļu ceļu, no kura atzarojas neliels meža ceļš uz Gaujas pusi. Kādreiz tās dēvētas par Straujajiem iežiem, jo tieši te Gaujā manāmas krāces. Iepretim Ķūķu klintīm atrodas smilšaina pludmale un piknika vieta.
Līču-Laņģu klintis (Liepas pag.) ir vienas no lielākajām klinšu sistēmām Latvijā, aptuveni kilometra garumā, un sastāv no Līču (30 m) un Laņģu klints (11 m). Smilšakmens atsegums veidojies vairāk nekā pirms 300 miljoniem gadu.
No klinšu pakājes izplūst apmēram divdesmit avotu, kuri izveidojuši dažāda garuma alas un nišas. Klinšu apkaimē ierīkota septiņus kilometrus gara viegli veicama pastaigu taka.
Liepniekvalka jeb Peldangas alas ir viens no neparastākajiem Latvijas ģeoloģiskajiem objektiem – smilšakmens atsegums (5 m augsts, 20 m plats), kurā avoti izskalojuši netipisku alu un pazemes eju labirintu ar piecām ieejām. Atrodas apmēram deviņus kilometrus no Dundagas Liepniekvalka upes labajā krastā.
Uz alām ved kāpnes ar nedaudziem pakāpieniem uz leju, taču cilvēkiem ar kustību traucējumiem tomēr būs grūti tām piekļūt. Alas veido Devona, Arukilas un Burtnieku svītas pelēcīgais smilšakmens. To kopgarums sasniedz 70 metrus – tas ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā.
Alās izveidojušies vairāki pīlāri un smilšakmens stabi. Lai gan 1988. gadā tās atraktas un tīrītas, tomēr apskatāmas tikai no ārpuses, jo dziļumā ejas aizbirušas ar smiltīm.
Veczemju klintis meklējamas braucot pa Tallinas (Via Baltica) šoseju starp Tūju un Svētciemu, uz kurām jūras virzienā norāda brūnā zīme. Pēc teju pieciem kilometriem atklāsies Vidzemes akmeņainā jūrmala, bet pirms tam par maksu būs jāatstāj auto kempinga „Klintis” teritorijā.
Veczemju klintis ir Latvijai visai neraksturīgs balto kāpu piekrastes atsegums – viļņi te izveidojuši līdz sešus metrus augstu stāvkrastu, kur simtiem metru garumā atklājušies dažādu krāsu (no koši rūsganiem līdz zaļganiem) smilšakmeņi ar nelielām alām un nišām.
Citas apskates vērtas vietas
Raganu katls (Daudas upes ielejā Siguldā)
Velnalas klintis (Piķenes kraujā Gaujas labajā krastā Siguldā)
Kraukļu alas un Pēteralas atsegumi (netālu no Paradīzes kalna un Satezeles pilskalna Siguldā)
Ežurgu klintis (Liepupes pag., Limbažu nov. – Vidzemes akmeņainajā jūrmalā)
Katrīnas iezis, Jumpraviezis, Gūdu klintis (tuvu esoši atsegumi) un Spriņģu iezis (Gaujas krastā pie Līgatnes)
Vaidavas plaisala (graviņā Vaidavas ezera krastā)
Upeskalna un Zvīguļu klintis, kā arī Junču un Rostu klintis Salacas krastos
