Skaistais, bet indīgais Parīzes zaļais – amerikāņu mākslinieka performancē RIXC festivāla izstādes atklāšanā 0
Piektdien 5. jūlijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē plkst. 18.00 norisināsies RIXC festivāla galvenais pasākums – izstādes “Zaļš/Atmaskots” atklāšana.
Izstādes atklāšanā amerikāņu mākslinieks Adams V. Brauns uzstāsies ar performanci “Ēnas no nāves sienām”. Performances nosaukums aizgūts no amerikāņu ķīmiķa Roberta Kendzija 1874. gadā izdotās grāmatas, kas publiskajā telpā aktualizējusi tapešu ražošanā pielietoto arsēna pigmentu bīstamību. 19. gadsimtā zaļā pigmenta, tostarp izslavētā “Parīzes zaļā”, iegūšanai tika izmantoti arsēnu saturoši savienojumi. Šīs pigments plaši pielietots kā glezniecībā, tā arī tapešu ražošanā. Performancē mākslinieks atkārtoti radīs “Parīzes zaļās” indīgās tapetes, reflektējot par to, kā cilvēka tieksme pilsētas dzīvē radīt zaļumu novedusi pie daudzām pretrunām un paradoksiem. Adams Brauns ir starptautiski atzīts mākslinieks un zinātnieks, Mičiganas Štata Universitātes profesors.
Izstādē kopumā piedalās 20 mākslinieki no 12 pasaules valstīm, kas kritiski aplūko dominējošo biopolitiku, kas vērsta uz tehnoloģiskām manipulācijām ar ekoloģiju, biosfēru un dzīvības sistēmām.
Cilvēku centienus kontrolēt dabu un kontrolēt “zaļo” savā darbā “Kentucky Perfect” aplūko kanādiešu mākslinieks Roberts Hengevelds. Darbu veido mehāniska konstrukcija, kuras uzdevums ir rūpēties par to, lai zālājs vienmēr būtu perfektā stāvoklī. Pāri zālājam, to skenējot, lēni pārvietojas gaismas iekārta. Laiku pa laikam šī kustība tiek apturēta, un zāles pļāvējs nogriež pēdējo divdesmit minūšu laikā izaugušo zāles daļu, tāpat iekārta pēc nepieciešamības zālājam uzsmidzina ūdeni. Projekta mērķis – ideālā mauriņa audzēšana un uzturēšana – bieži atduras pret neveiksmi, jo zālājs, neskatoties uz pārmērīgajiem tehniskajiem centieniem un nepārtrauktajām rūpēm, sāk atmirt. Atspoguļojot un izceļot cilvēku tieksmi veidot un kontrolēt dabisko vidi sev apkārt, darbā tiek uzlūkoti kultūrā izplatītie priekšstati par skaisto, kā arī sociālais spiediens šai estētikai pielāgoties.
Izstādē “Zaļš / Atmaskots” iekļauti arī skaņu mākslas darbi. Spāņu mākslinieks Francisko Lopess, plaši zināms eksperimentālās elektroniskās mūzikas jomā, izstādē prezentēs darbu “Hiperlietusmežs”. Darbu veido lietusmežu skaņas, kas ierakstītas divdesmit gadu laikā dažādās pasaules vietās. Neviena no skaņām šajā darbā – pat ne vispārsteidzošākā un svešākā – nav apstrādāta vai pārveidota. Pretēji vairumam tradicionālo pieeju tā sauktajiem “lauka-ierakstiem” šis darbs netiecas reproducēt vai simulēt jebkādu šo oriģinālo lokāciju dabisko “realitāti”. Tā vietā ar spēcīgu kompozicionalitāti mākslinieks attīsta komplicētu un izsmalcinātu hiperrealitātes formu. Savukārt darbā “Nenoteiktības dzinējs” latviešu mākslinieks Voldemārs Johansons pēta svārstīgo un dinamisko līdzsvara stāvokli, kurā atrodas dzīvās sistēmas. Mākslinieka veidotās skaņas vides pamatā ir dabisks ierobežotas nejaušības avots, kas skaitļošanas procesā pārvērsts par skaņas kompozīciju. Voldemāra Johansona darbos vizuālā un audiālā veidā tiek izzināta uztvere un pieredzējumu daba. Viņš veido eksperimentālus projektus, kas sintezē mākslu, zinātni un tehnoloģijas.
Īpašu skatījumu uz dažādiem dabas stāvokļiem un to maiņas procesā variējošo meža krāsu paleti sniedz vācu mākslinieces Agneses Meijeres-Brandisas darbs “Meža zaļais (miegs un atmošanās)”. Māksliniece tiecas parādīt datu skaistumu, savā videoinstalācijā pielietojot Somijas mežu stacijās veiktos novērojumus. Mežu tēma sastopama arī Džoanas Mollas darbos, kuros aktualizētas ekoloģijas problēmas: Mollas pārlūkprogramā balstītās instalācijas atspoguļo Google darbināšanas laikā radīto CO2 izmešu apjomu, norādot uz saikni starp mūsu darbībām un to materiālo ietekmi fiziskajā pasaulē.
Kā jau iepriekš RIXC ir informējis, šonedēļ, no 4. līdz 6. jūlijam, Rīgā norisināsies ikgadējais RIXC Mākslas un zinātnes festivāls, kas šajā gadā aktualizē mūsdienās tik populāro tēmu – “zaļš”, tiecoties atklāt šīs krāsas un dzīvesveida simbola daudzās un dažādās šķautnes, viņpus ierastajiem priekšstatiem. “Zaļš” šogad RIXC festivālā tiek aplūkots kā krāsa, bioloģiska parādība, materiāls medijs, semantiska konstrukcija un ideoloģija.
