Skaista un ērta dārza plānošana. Ar ko sākt? 0
Ir krietni par vēlu sākt domāt par dārza plānošanu tad, kad ap jaunuzcelto māju vējš dzenā smiltis vai purva kūdras putekļus. Par mājas iespējamo novietni, plānojumu un dārza ainavu ir jāpadomā pirms gruntsgabala pirkšanas.
Kas jānoskaidro pirms gruntsgabala pirkšanas?
• Kādi attīstības plāni un kādi kaimiņi šajā teritorijā paredzēti nākotnē;
• vai iecerētā vieta būs labvēlīga ģimenes dzīvošanai;
• kāds ir āderu tīkls (vai gruntsgabalā iespējams ieprojektēt māju tā, lai būtu mierīga vieta vismaz dažām gultām);
• gruntsgabala labās un sliktās īpašības, mājas iespējamais novietojums (to jālūdz izvērtēt pieredzējušam ainavu arhitektam);
• kādas ir ģimenes ieceres un sapņi par savu dārzu un to īstenošanas iespējas konkrētajā gruntsgabalā.
Kādi padomi jālūdz ainavu arhitektam pirms mājas un dārza plānošanas?
• Novērtēt gruntsgabala ekoloģijas, reljefa, saules izgaismojuma, mitruma režīma plusus un mīnusus, sala un salnu draudus;
• ieteikt, kā pēc iespējas ērtāk iegrozīt āderu tīklā pagaidām vēl pavisam aptuveno mājas plānojumu (pirms padomu došanas parādīt jau uzmērīto āderu plānu);
• izvērtēt, kur pareizāk izvietot virtuvi, dzīvojamo istabu, terasi, guļamistabas, automašīnu nojumi, pirti un citas telpas, ievērojot gan āderu tīklu, gan konkrētā gruntsgabala daudzo īpašību kopumu.
• noteikt, uz kuru pusi mājā jāparedz lieli stiklojumi un kur skata līnijas būs jāaizsedz ar stādījumiem.
Kā rīkoties, ja māja jau uzbūvēta?
Vispareizākais ceļš – jālūdz pieredzējuša ainavu arhitekta konsultācija.
Var tikt galā pašu spēkiem, bet jāsāk ar izpētes darbiem. Pēc visu šo apstākļu izpētes ir jāizceļ gruntsgabala labās lietas un jācenšas novērst trūkumus.
1. Funkcionālais zonējums. Būtībā tā ir savas ģimenes vajadzību apzināšana un iespējamie darbības veidi dažādās dārza vietās pašlaik un pēc iespējas tālākā nākotnē.
Svarīgākās funkcionālās zonas:
• priekšdārzs pilsētā vai piebraucamā ceļa zona lauku sētā;
• dzīvojamā zona;
• bērnu rotaļu zona;
• saimniecisko darbību zona.
2. Transporta un kājnieku kustības virzieni. Šī izpēte ļauj atrast un ērti izplānot piebraucamo ceļu, autostāvvietu, atpūtas un saimniecisko laukumu, dārza celiņu vietas.
3. Dārza telpas un skatu līnijas. Jānoskaidro raksturīgie skatu punkti, skatu līniju virzieni, to skaistums vai neglītums, atklāto un slēgto dārza telpu lielums un izvietojums.
4. Citi faktori. To ir daudz un tie nav mazsvarīgi, tālab rūpīgi jāizpēta:
• zemes virsmas reljefa augstuma atzīmes (lai dārzā neveidotos peļķes un varētu veidot kāpnes dārzā, precīzi izrēķinot pakāpienu skaitu un augstumu vai pandusu slīpumu);
• augsnes un dziļāko grunts slāņu sastāvs;
• valdošo vēju virzieni;
• mikroklimats, ziemas sali, pavasara un rudens salnas, nokrišņu un saulaino dienu daudzums;
• saules ceļš (jāizpēta gruntsgabala noēnojums un mājas mesto ēnu ceļš);
• virsūdeņu noteces virzieni;
• gruntsūdens līmenis;
• komunikāciju tīkli (zemē ieraktie kabeļi un caurules, kā arī virszemes pieslēgumu vadi);
• ēku pamatu konstrukcija. Vecām ēkām jānoskaidro virs pamatiem ieklātās hidroizolācijas kārtas atrašanās vieta (bieži vien laika gaitā tā ir ieaugusi zemē, ēku sienas bojā mitrums);
• dzeramā ūdens ieguves veids (aka vai ūdensvads);
• ēkas apkures veids;
• gruntsgabalā augošo koku stāvoklis un sugas.
Tikai pēc visu šo dabas apstākļu, novietojuma un ģimenes vajadzību izpētes var ķerties pie teritorijas un stādījumu plānošanas.
SVARĪGI
Pats galvenais, uzsākot dārza plānošanu:
• atrast visas papildu iespējas dārza un apkārtnes dabas skaistuma izcelšanai;
• radīt pēc iespējas mājīgāku un ērtāku dārzu visiem ģimenes locekļiem.
