Skaidrus spēles noteikumus – vairākus gadus uz priekšu 0
Kā vērtējat valdības lēmumu atteikties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas par diviem procentiem?
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Redzam, ka valdībai grūti turēt dotos solījumus. Attaisnojumus vienmēr var atrast, kā savādāk. Uzskatu, ka valsts sasniegumi būtu lielāki, ja valdība konsekventi turētos pie iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja par tiem vienojusies sarunās ar partneriem. Ja tas nenotiek, kā lai notic pārējiem solījumiem? Uzskatu, ka tad nav iespējama arī attīstība ilgtermiņā, ilgtermiņa programmu īstenošana.
Varbūt iedzīvotājiem šis divu procentu samazinājums kaut ko arī dotu, bet kā tad bija ar PVN? Vai manījāt savā maciņā ieguvumu? Es ne. Pašvaldības budžetam nodokļa samazinājums nenodarītu būtisku ļaunumu, jo finanšu ieņēmumus iespaido daudzi aspekti. Iedzīvotāji arvien vairāk maksā nodokļus. Tikmēr valdība runā par citiem jauniem priekšlikumiem. Saprotu, kāpēc tādi gājieni. Tuvojas Saeimas vēlēšanas, jāiegūst pašvaldību labvēlība. Tas kā īlens pa visām vīlēm lien laukā.”
Roberts Ozols, Ķeguma novada domes priekšsēdētājs: “Ja reiz bija solīts, turklāt šis solījums pat likumā ierakstīts, tas bija jāpilda. Bet nu valdība spriež, kādā veidā nepildīt likumu. Tas ir absurdi. Kāda tad runa par stabilitāti, investīcijām, biznesa vidi?
Bet, ja tiešām tas jādara – nav citas iespējas, tad jāvērtē, kādas ir piedāvātās alternatīvas. Par tām šobrīd informācijas nav, tikai šis un tas no augstām tribīnēm izskanējis. Nav garantijas, ka arī jaunos priekšlikumus pēc nedēļas nenomaina. Tāpat joprojām nav skaidrs, kā tiks risināts jautājums par pašvaldību budžetiem, jo, samazinot ienākuma nodokli, automātiski samazinās pašvaldību ieņēmumi. Pašvaldību hartā uzsvērts, ka tiem jābūt pastāvīgiem ieņēmumiem. Slikti, ka Pašvaldību savienību šajās sarunās valdība pie apspriežu galda neaicina.”
Cilda Purgale, Beverīnas novada domes priekšsēdētāja: “Pašvaldība atrodas starp valdību un iedzīvotājiem. Jā, slikti, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli nesamazinās. Bet, ja tas būtu izdarīts, ciestu pašvaldības, jo ienākuma nodoklis mums ir viens no galvenajiem ieņēmumiem pašvaldības budžetā. Mazajiem novadiem jau tagad tas ir tikai izdzīvošanas budžets. Mēs būtu reāli zaudētāji.
Bet ko iegūtu strādājošais? Vai ieguvēji būtu trūcīgākie iedzīvotāji? Ja paanalizē situāciju, izrādās, ka vinnētāji būtu tie, kas saņem lielākas algas. Tāpēc neuzstāju, ka ienākuma nodoklis jāsamazina. Ja cilvēks strādā par minimālo algu un viņam ir divi apgādājamie, nodoklis tikpat kā nav jāmaksā – neapliekamais minimums par apgādājamajiem sedz gandrīz visu summu. Turpmāk šis minimums jāpalielina, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju un atbalstītu ģimenes ar vairāk bērniem. Labi, ka valdība šoreiz atzīst savu kļūdu, tas nemaz tik bieži nenotiek.”
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “Ļoti vēlētos, lai būtu skaidri spēles noteikumi vairākus gadus uz priekšu. Katru gadu notiek cīņa par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporciju – šobrīd pašvaldības saņem 80%, bet valstij paliek 20%, bet nezinām, kāds tas būs nākamgad. Kāds būs nākamā, aiznākamā gada budžets, līdz ar to savu darbu nevaram normāli plānot. Piemēram, šovasar nevaram izremontēt skolu. Varētu direktoram pateikt – nākamgad būs finansējums, bet, vai būs, – to nezinām. Būtu ļoti svarīgi, lai mēs varētu savu budžetu plānot vismaz trīs gadu periodā. Tas pašlaik nav iespējams. Tā ir lielākā problēma, ja runājam par nodokļu izmaiņām. Globāli, jā, darbaspēks mums ir dārgs, neapšaubāmi. Bet tad mehānismam, kas kompensētu pašvaldību zaudējumus, jābūt tādam, kas ir prognozējams. Ne velti pašvaldības saka – mums jāspēj vairāk ietekmēt lielā politika. Tāpēc arī reģionālās partijas gatavojas Saeimas vēlēšanām.”
