“Skaidrs, ka smiltiņās nesauļojas, koncertus pie krustiem nerīko un pāri kopiņām neskrien!” Ko siguldieši domā par domes dīvaino aizliegumu? 32
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai patiešām kovida laiks atnācis arī ar tādām blaknēm – sportošanu kapos –, ka Siguldas novada domei 2021. gada nogalē jāpieņem speciāli noteikumi ar aizliegumu kapsētās sportot? Šādi jautājumi izskanēja sociālos tīklos un medijos decembra nogalē pēc ziņas, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot iebildusi pret Siguldas novada pašvaldības lēmumu aizliegt izmantot kapsētu sporta nodarbībām.
Tas, ka kapos nesporto, jau liekas tikpat saprotami kā, piemēram, tas, ka kapu smiltiņās nesauļojas, negatavo ēdienu starp kapu kopiņām, nerīko koncertus pie krustiem, nespēlē spēles, nenodarbojas ar mīlestību, respektīvi, neveic darbības un nerīko pasākumus, kas nav ētiski un morāli pieņemami kapos, visu jau nav iespējams minēt. Tomēr kāpēc tieši sports izcelts? Nav brīnums, ka sabiedrībai rodas jautājumi.
Blakus, piemēram, Siguldas pilsētas kapsētai ir Gaujas senleja ar tūrisma objektiem un tūrisma takām. Vai tagad nūjotāji, kāds vientuļš skrējējs, kas šķērsos kapus uz senleju, Paradīzes kalnu vai tūrisma taku, viena no kurām ar visām norādēm sākas tieši aiz kapiem, nu tiks sodīti? (Siguldas policijas iecirknis atrodas vien kāda kilometra attālumā.) Tā jau pie soda var tikt arī kāda ņipra tante raitā solī…
Par aizliegumu dzirdējuši, bet nebaidās
Devos uz Siguldas kapiem lūkot, kas tur īsti notiek. Ir agra pēcpusdiena. Saulīte spīd, labi mīnusi. Pāris stundu laikā novēroju cilvēkus piecpadsmit, arī dažus sportotājus. Visi uzrunātie par sporta aizliegumu ir dzirdējuši. Vēl nevienam nekāds sods nav uzlikts.
Maija Baumane kopā ar Hākaenu Stranenlindu aktīvi nūjo cauri kapiem pa platu celiņu. Bijuši pie tuviniekiem nolikt svecīti. Domā, ka pa ceļu taču nūjot varot, tas nekas, ka cauri kapiem – nedrīkstētu un nebūtu labi gar pašām kopiņām. Maija pieļauj domu, ka varbūt sportošanas aizliegums noteikts netālās sporta skolas dēļ – lai nelien kapos, kaut gan ne reizi neesot pati to redzējusi.
Kāds lēnām garām pabrauc ar ielas velosipēdu. Skrējēju nav, un sniegā nevar sazīmēt arī kroseņu zoļu atstātās pēdas – vairāk ir stirnu un zaķu pēdas, kas nākuši pamieloties ar aizgājēju tuvinieku atnestajiem ziediem un Ziemassvētku rotājumiem.
No tūrisma takas parādās jauni cilvēki ar sunīti pavadā un šķērso kapus. Andris un Laine Zemmeri dzīvo netālu un šoreiz pastaigājas. Bet ir dienas, kad abi arī skrienot, bet tikai pa gājēju ceļiem, tūrisma takām. Pāri un starp kapu kopiņām neskrienot un neesot redzējuši, ka kāds to darītu. Nedomājot, ka tā ir problēma.
Parādās arī īsts skrējējs – 15 gadus vecais Roberts Žanis Bete ir sporta kluba “Supernova” futbola komandas centra aizsargs. Trenējoties profesionāli un cerot aizsniegt visaugstākos sporta mērķus. Dzīvo netālu. Sešu kilometru skrējiens gar kapiem un pa senlejas tūrisma taku viņam esot ierasta lieta.
Galīgi neskriet cauri kapiem viņš nevarot. Tur viņu arī pārtveru: aptuveni simts metru garā posmā starp autobusa galapunktu, automobiļu stāvvietu vispārējas lietošanas ceļa malā un tūrisma takas sākumu, tas ir ceļš cauri kapiem. Puisis smaidot teic, ka neesot nekāds ļaunprātis un nevienam netraucējot: ne tiem, kas virs zemes, ne tiem, kas zem zemes.
Gribēja, kā labāk
Kad tiekos ar Siguldas novada pašvaldības kapsētu pārvaldības vadītāju Edīti Švalkovsku un jautāju, vai par skrienošo futbolistu vajadzēja ziņot policijai, amatpersona smaidot atbild: nekāda pārkāpuma neesot bijis. Bet kā tad ar sportošanas aizliegumu kapos?
Viņasprāt, problēma esot mākslīgi uzpūsta. 2019. gadā pašvaldības speciālisti analizējuši pieredzi citās Latvijas pašvaldībās. Carnikavas un Jūrmalas noteikumos bijis norādīts, ka kapsētas teritorijā nav atļauts staidzināt suņus un nodarboties ar sporta nodarbībām. Arī siguldieši ietvēruši šo normu savos noteikumos.
VARAM šos noteikumus un liegumu sportot kapsētu teritorijā bija saskaņojusi. Pēc pašvaldību reformas Siguldas novadam nākušas klāt citas pašvaldības un šie noteikumi bija jāpārskaņo ar ministriju, kā to nosaka likums. Nekāda speciāla iemesla neesot bijis ne 2019. gadā, ne arī 2021. gadā, arī incidenti ar sportistiem vismaz pēdējos trīsarpus gadus nav bijuši.
Kādreiz kāds riteņbraucējs vai skūterists iebraucis, slēpotājs ieslēpojis, skrējējs gar kādu kopiņu noskrējis. Pirms pāris gadiem skrējēji no kādām sacensībām kļūdaini ieskrējuši kapos un, lai nebūtu jāskrien atpakaļ, lēkuši pāri kapu kopiņām.
Tad gan tantes galvu nogrozījušas, bet iesniegumus nav rakstījušas, jo nekāda vandalisma jau nav bijis. Un liels bijis pārsteigums, kad nu VARAM iebildis, jo aizliegumi palikuši tie paši: gan sportošana, gan suņu staidzināšana, kā arī braukšana ar mehāniskiem transporta līdzekļiem un apbedīšanas darbību veikšana bez kapu pārziņa atļaujas.
“Esam ceļā uz ideālo sabiedrību un tādus vēlamies arī dokumentus, tostarp “Kapsētu uzturēšanas un lietošanas noteikumus Siguldas novadā”. Ja nu uzrodas kāds citādi domājošs, kas vēlas kapos rīkot sacensības un prasīs, kur rakstīts, ka nevar! No otras puses, jau skaidrs, ko dara kapos, ko sporta laukumos, – es jau apbedīšanu sporta zālē nerīkoju,” saka E. Švalkovska.
Liela brēka, maza vilna?
E. Švalkovska: Jā, un ne jau mēs to brēku taisījām. Visvairāk pārsteidza VARAM, aicinot bez pamatojuma pārskatīt regulējumu, pat citējot Kultūras kanonu: “Kapsētas Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm. Tās liecina par cilvēku vēlmi un vajadzību artikulēt savas attiecības ar universālu cilvēciskās esamības/neesamības daļu – nāvi, izrādīt cieņu saviem priekštečiem un senčiem ģimenē, dzimtā vai kādā citā kopienā.
Daudzviet mirušo apglabāšanas vietas tiek uzskatītas par svētām, bet arī sekulārs skatījums paredz cieņas izrādīšanu un noteiktu uzvedības kodu kapsētā – klusinātu balsi, neskriešanu, apcerīgumu, nekā līdzi neņemšanu no kapiem un kārtības uzturēšanu.
Katrā konkrētā sabiedrībā attiecības starp mirušajiem un dzīvajiem, proti, uzmanība, kāda tiek veltīta aizgājējiem un viņu piemiņai, ir atšķirīga, bet Latvijas kultūrtelpā var runāt par laika gaitā mainīgām, bet noturīgām, regulārām kapu apmeklēšanas un kopšanas tradīcijām vairāku gadsimtu garumā.
No savas puses ministrija tikai piebilda: “Tādējādi pašvaldība, nosakot aizliegumu izmantot kapsētu sporta nodarbībām, pazemina kapsētas nozīmi Latvijas kultūrtelpā. Paraksts: V. Razumovskis, VARAM Pašvaldību departamenta direktors.”
Tā arī neesam sapratuši, kas ar to domāts. Mēs neko nemainīsim: 27. janvāra domes sēdē paredzēts šos noteikumus pieņemt. Dabā jau nekas nemainīsies. Būsim kļuvuši tikai zināmāki. Kapu tūrisms kļūst arvien populārāks. Novadā ir daudz kapsētu un apbedīšanas vietu, kuras vērts redzēt un kuras minētas mūsu tūrisma reklāmās. Pie mums mirušie sadzīvo ar dzīvajiem. Stāvvietās pie kapiem vasarā stāv tūristu kemperi, par ko mēs tikai priecājamies.
Vairāk par sportu un sportistiem gribu zināt.
Tas ir normāli, ja atskrien, atnūjo vai atbrauc ar velosipēdu uz kapiem pie piederīgajiem vai vienkārši šķērso kapus pa ceļu. Neviens par to nav ticis un netiks sodīts. Aizliegums attiecas uz organizētām sporta nodarbībām.
Tātad zīmes “Skriet aizliegts” kapos nebūs?
Nebūs. Cerams, protams, ka gluži pāri kapu kopiņām nelēks un pa šaurajiem celiņiem nejoņos. Tas jau arī līdz šim nav darīts, izņemot to kļūdaino gadījumu, ko minēju.
Ministrija esot tikai ieteikusi
“Latvijas Avīze” vaicāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas tai licis iebilst pret Siguldas novada pašvaldības noteikumiem. VARAM sabiedrisko attiecību nodaļa skaidroja, ka ministrija noteikumiem sniegusi pozitīvu atzinumu, papildinot to ar dažiem priekšlikumiem, tostarp ieteica šo aizliegumu neiekļaut konkrētajos noteikumos, bet risināt to citā juridiskā ietvarā.
Precīzāk – aizliegums sportot kapos esot bijis norādīts kā vienīgais aizliegums noteikumos (pēc pašvaldības teiktā tas gan nav tiesa – kā minēts iepriekš, noteikumos ir arī citi aizliegumi. – A.D.) , līdz ar to ministrija izteikusi priekšlikumu tam, ka juridiski korektāk attiecīgos noteikumus papildināt, izsmeļoši norādot, kādiem mērķiem un darbībām kapi drīkst tikt izmantoti, vai arī ietvert konkrēto aizliegumu citā normatīvā aktā.
VARAM priekšlikumam ir tikai ieteikuma raksturs (pašvaldībai pašai jāizvērtē, vai ņemt vai neņemt tos vērā).
Pēc VARAM intereses par kapu noteikumiem pašvaldība savā mājaslapā internetā sarīkoja iedzīvotāju ekspresaptauju. No 444 respondentiem 50% izteikuši atbalstu sportošanas aizliegumam kapsētās, bet 48% uzskata, ka šo normu nevajag iekļaut noteikumos. Daudzi uzskata, ka tas esot pašsaprotams tāpat.
