Skaidrs, ka krievi gribēs atriebties, bet nu “Latvijai jāgatavojas karam” ir par traku! Slaidiņš kritizē Pabrika skaļos izteicienus 0
“Man nepatika šodienas Pabrika paziņojums, ka Latvijai jāgatavojas karam. Nu, armija vienmēr gatavojas karam, redzam, ka visas bloka valstis, visa Eiropa cenšas palielināt aizsardzību, bet nu pateikt, ka tūlīt jāgatavojas karam…nu krieviem vispirms pašiem vajag krietnu pauzi, lai varētu gatavoties nākamajam karam. Skaidrs, ka viņi gribēs atriebties kaut kur, jo mērķis nav sasniegts,” TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” izteicās Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Šodien jau vēstījām, “Izskatās, ka Ukraina tiek nodota”, šodien Jūrmalā, atklājot konferenci “Pilsētas darbības nodrošināšana kara apstākļos” teica Ziemeļeiropas Politikas centra vadītājs Artis Pabriks, uzsverot, ka Latvijai jāgatavojas karam.
Pabriks norādīja, ka, raugoties uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju, visas pazīmes liecina, ka Ukraina tiek nodota. Kā tas risināsies tālāk, pašlaik nevarot spriest, bet tas nozīmējot, ka draudi pie Latvijas un Eiropas austrumu robežām turpinās pieaugt.
Viņš piebilda, ka nemēģina sabiezināt krāsas, bet uzskata, ka mūsu uzdevums ir būt gataviem krīzēm un karam.
“Jo gatavāki mēs būsim, jo mazāka iespēja, ka mēs pieredzēsim karu. Jo gatavāki mēs būsim, jo lielāka iespēja, ka šādus pārbaudījumus mēs pārdzīvosim dzīvi un veseli,” teica Pabriks, norādot, ka tas ir šīs konferences rīkošanas iemesls.
Viņš novēlēja Ukrainai, lai karš beigtos ar taisnīgu mieru, jo pašlaik tai tiek uzspiests netaisnīgs miers, un tas esot nepareizi.
Kā ziņots, šodien “Hotel Jūrmala Spa” ar Ukrainas ekspertu dalību notiek konference par “Pilsētas darbības nodrošināšana kara apstākļos”, aģentūru LETA informēja Ziemeļeiropas Politikas centrs.
Konferences mērķis ir izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas Latvijai sabiedrības noturības stiprināšanas jomā, balstoties uz Ukrainas pieredzi.
Ziemeļeiropas Politikas centra vecākā eksperte Baiba Bļodniece norādīja, ka konference tiek rīkota, lai Latvija varētu pārņemt Ukrainas pieredzi un paaugstināt savu noturību krīzēs.
Viņa uzsvēra, ka īstā noturība pret krīzēm ir kopienu līmenī. Un tikai tad, kad nevis katrs pats zina, ko darīt, sākoties karam, bet gan zina, ko darīs citi, un zina, ko citi sagaida no viņa, veidojas noturība.
Šīs konferences galvenā tēma ir pilsētas infrastruktūras un komunālo pakalpojumu nepārtrauktība kara laikā. Ar savu pieredzi konferencē dalījās Ukrainas pilsētu Harkivas, Hersonas un Mariupoles pārstāvji.
Kā teica Bļodniece, šīs pilsētas ir piedzīvojušas visas kara stadijas un to pieredze ir ļoti vērtīga, lai Latvijas pašvaldības spētu sagatavoties krīzēm.
Ukrainas Aizsardzības ministra padomnieks un Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko pauda, ka, izņemot bruņotos spēkus un zemessargus, viss pārējais izrādījies pilnīgi citādāk. “Viss, kam bijām sagatavojušies, bija 100% citādāk,” atzina Timošenko.
Viņš norādīja, ka svarīgākais, kas ļāva pārvarēt kara sākumu, bija vienotība, kas bija arī pirms kara.
