“Skaidrs, ka krievam labāk, lai Vaņka sēž uz pečkas un nelien lejā,” Krievijā palielina militāros izdevumus, izglītībai atstājot minimumu 307
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš analizēja Krievijas militārās izdevumu pieaugumu un to potenciālo ietekmi uz valsts iekšējo stabilitāti un nākotni. Slaidiņš izcēla, ka Krievijas budžeta prioritātes arvien vairāk novirzās uz militāro sfēru, kas var radīt dziļākas sekas gan ekonomikā, gan sabiedrībā.
“Krievija skaidri un gaiši parāda savus mērķus, palielinot militāros izdevumus,” norādīja Slaidiņš, atsaucoties uz plāniem 2024. gadā novirzīt 6,2% no iekšzemes kopprodukta bruņotajiem spēkiem. Šis solis paredz līdz pat 40% no federālā budžeta novirzīšanu aizsardzības vajadzībām, kas veido ap 142 miljardiem ASV dolāru jeb 13,2 triljoniem rubļu. “Tas ir pamatīgs lēciens,” uzsvēra majors, piebilstot, ka tas netiek darīts bez mērķa, bet gan lai saglabātu bruņotos spēkus kaujas spējīgus.
Slaidiņš arī norādīja uz satraucošajiem slepenajiem izdevumiem, kas veidos 30% no budžeta, un mazajiem izdevumiem, kas atvēlēti veselības aprūpei un izglītībai. “Skaidrs, ka krievam labāk, lai Vaņka sēž uz pečkas un nelien lejā. Viņiem nav vajadzīgi gudri cilvēki, kas varētu sākt domāt, kā mainīt valsts iekšienē kaut ko. Bet uz šiem durkļiem šobrīd turas Krievijas vara,” ironiski piebilda majors, skaidrojot, ka sabiedrībai tiek atņemta piekļuve labākai izglītībai un veselības aprūpei, lai uzturētu karadarbību un iekšējo drošību.
“Putinam ir svarīgi uzturēt iekšējo drošību, tāpēc viņš arī palielinājis algas policijai un iekšlietu struktūrām,”
paskaidroja Slaidiņš, atsaucoties uz to, ka režīms balstās uz stingru kontroli un apspiešanu, lai novērstu iekšējo nemieru izplatīšanos. “Kadirovs var neuztraukties – Čečenija turpinās saņemt savus resursus,” viņš piebilda, norādot uz stabilu atbalstu Čečenijas līderim no Putina puses.
Tomēr jautājums par to, vai Krievija ilgtermiņā spēs izturēt šādu ekonomisko slogu, paliek atklāts. Slaidiņš salīdzināja pašreizējo situāciju ar Padomju Savienības sabrukumu, kad milzīgi līdzekļi tika novirzīti bruņošanās sacensībai. “Mēs zinām, kā sabruka Padomju Savienība – bruņošanās, nestabilitāte, Černobiļas katastrofa. Tas varētu atkārtoties, ja viņi turpinās iet šo ceļu,” viņš brīdināja.
Lai gan Kremlis koncentrējas uz militāro spēku stiprināšanu un iekšējās drošības uzturēšanu, jautājums par valsts ilgtspēju šādā režīmā kļūst arvien aktuālāks.
