Skaidrojam, kāpēc Ziemeļkurzemē netiek būvēti katastrofu pārvaldības centri – vai drošības apdraudējuma līmenis ir zems? 29
Pirms kāda laika vēstījām par Iekšlietu ministrijas (IeM) tīmekļa vietnē publiskoto informāciju saistībā ar katastrofu pārvaldības centru būvniecības gaitu visā Latvijas teritorijā.
Kopumā Latvijā tiek būvēti 34 katastrofu pārvaldības centri. Taču LA.LV uzmanību piesaistīja publiskotajā kartē redzamais fakts, ka Ziemeļkurzemes reģionā pārvaldību centri nav paredzēti.
Vēlējāmies noskaidrot, kāpēc tā? Kāpēc, piemēram, Ventspils un Kolkas pusē katastrofu pārvaldības centrs nav nepieciešams?
IeM pārstāvji skaidro, ka “katastrofu pārvaldības būvniecības prioritātes tiek plānotas, balstoties uz esošo katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu ēku stāvokļa un infrastruktūras izvērtējumu, proti, katastrofu pārvaldības centru būvniecība ir plānota vietās, kur dienestu lietošanā pašreiz esošās telpas nav ekonomiski un lietderīgi renovējamas vai restaurējamas, vai arī konstatēti tā sauktie “baltie plankumi”.
Izvērtējot un izanalizējot iespējamos riskus, secināts, ka nav nepieciešamība pēc jaunas struktūrvienības izveides Ziemeļkurzemē.
Kā atklāj IeM: “Ziemeļkurzemē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) struktūrvienības šobrīd ir izvietotas Ventspilī, Piltenē un Rojā.
VUGD riska instrumenta rezultāti, kur tiek analizēti deviņi riska avoti, t.sk. iedzīvotāju blīvums, teritorijas raksturojums un izsaukumu skaits, norāda, ka papildus jaunas struktūrvienības izveide Ziemeļkurzemē nav nepieciešama.”
Tā kā nav paredzēta jauna katastrofu pārvaldības centra būvniecība, tad konkrētajā reģionā fokuss ir uz VUGD lietošanā esošo telpu rekonstrukciju un renovāciju.
“VUGD Ventspils daļa ir viena no dažām VUGD struktūrvienībām Latvijā, kur gadu gaitā veikti uzlabojumi, piesaistot papildus ārējos finanšu instrumentus. Pēdējās izmaiņas tika veiktas izveidojot VUGD Rojas posteni ar mērķi uzlabot drošības situāciju reģionā,” norāda IeM pārstāve.
Būtiska nozīme, kāpēc Ziemeļkurzemē netiek būvēti katastrofu pārvaldības centri, ir arī tam, ka pēc restrukturizācijas veikšanas Valsts policijā, vēsturiskie Ventspils, Kuldīgas un Talsu iecirkņi tika apvienoti vienā iecirknī un izveidots Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknis.
“Kā viens no restrukturizācijas mērķiem tika izvirzīts optimizēt pieejamos resursus, stiprināt spēku savlaicīgi reaģēt uz notikumiem un efektīvi veikt citus Valsts policijas uzdevumus. Pašlaik reaģēšanu uz notikumiem un citus Valsts policijas uzdevumus Ventspils pilsētā un novadā veic vairākas Valsts policijas ekipāžas, sadarbībā ar Pašvaldības policijas ekipāžām. Ekipāžu skaits un patrulēšanas vietas, atkarībā no nepieciešamības, tiek plānotas un veidotas vienoti visā Ziemeļkurzemes iecirkņa teritorijā, vienmērīgi sadalot slodzi un spēju reaģēt uz notikumiem, tai skaitā Talsu novadā, Kolkā.”
Kā vēl viens arguments, kāpēc papildus jaunas struktūrvienības izveide tieši Ziemeļkurzemē nav nepieciešama, tiek minēti statistikas dati.
“Kolkā un Kolkas pagastā Valsts policijā reģistrēto notikumu skaits nav liels un strukturālās reformas rezultātā tas nav palielinājies, kas liecina par to, ka sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma līmenis ir ļoti zems, teritorijas ikdienas uzraudzība tiek veikta pienācīgā līmenī, vienmērīgi aptverot visu Kurzemes reģionu.
Ir sasniegts restrukturizācijas mērķis, proti, reaģējošie policisti kļuva mobilāki, vēl pieejamāki iedzīvotājiem, nodrošinot laicīgu diennakts
reaģēšanu un operatīvu ierašanos notikuma vietā, kā arī veicot nepārtrauktu preventīvo darbu visā Ziemeļkurzemes teritorijā.”
