Skaidro, kas notiks ar ārpus Latvijas palikušajiem iedzīvotājiem pēc 27. marta 3
Pēc 27.marta apjomīgas Latvijas valstspiederīgo repatriācijas operācijas vairs nenotiks un ārpus Latvijas palikušo repatriēšanai tiks meklēti individuāli risinājumi, uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinēvičs (JV).
Rinkēvičs skaidroja, ka Latvija, līdzīgi kā citas valstis, repatriē savus valstspiederīgos, lai arī sabiedrībā pastāv viedoklis, ka šiem cilvēkiem būtu jāpaliek tur, kur viņi “iestrēguši”, jo tie ir ignorējuši ceļojumu brīdinājumus.
Rinkēvičs uzsvēra, ka nevar visus vērtēt pēc vienas mērauklas, jo repatriantu vidū ir gan studenti, gan tie, kas bija izbraukuši vēl pirms brīdinājumiem.
Daudzi nevarot nogaidīt līdz ārkārtējās situācijas beigām, jo pasaulē tiek ieviesti drastiski pasākumi – slēgta satiksme, viesnīcas, izglītības iestādes. Dažiem valstspiederīgajiem nav kur palikt, norādīja Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs pavēstīja, ka neviens nezina, cik ilgi būs spēkā pandēmijas ierobežošanas pasākumi. “Tāpēc saprotu tos, kas vēlas nonākt mājās. Palīdzēsim šodien, skaidrosimies rīt,” izteicies ārlietu ministrs.
Ministrs atsaucās arī uz Satversmes 98.pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas.
Tāpat ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.
“Mēs šobrīd cenšamies palīdzēt visiem, kas ir Latvijas valsts aizsardzībā,” uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs skaidroja, ka, cilvēkam atgriežoties Latvijā, atbildīgie dienesti anketē, informē un noņem analīzes tiem, kuriem nepieciešams, kā arī cenšas sekot līdzi repatriantu gaitām.
Ļoti daudz nosaka arī pašu cilvēku apzinīgums un sabiedrības vērīgums, gan skaidrojot, gan arī informējot varasiestādes par pārkāpumiem. “Valstij ir pienākums rūpēties par saviem piederīgajiem, bet mums visiem arī ir jārūpējas pašiem par savu un līdzcilvēku veselību,” uzsvēra ārlietu ministrs.
Atbildot uz sabiedrībā bieži dzirdēto jautājumu, vai ir garantijas, ka ceļojumi notiks pēc pašlaik Latvijā noteiktās ārkārtas situācijas beigām aprīļa vidū, ministrs atbildēja noliedzoši, jo patlaban nevar zināt, cik sekmīgi noritēs vīrusa ierobežošana Latvijā, Eiropā un pasaulē.
Runājot par gadījumiem, kad cilvēks ceļo kopā ar ģimeni un laulātais ir ārvalsts pilsonis, kuram ir oficiāli noformēti dokumenti, bet viņam nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, ministrs skaidroja, ka uz šādiem gadījumiem attiecas Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtas situācijas izsludināšanu noteiktā atļauja personām, kas ierodas Latvijā humānu apsvērumu dēļ, ieceļot Latvijā un izceļot no Latvijas. Ministrs uzvēra, ka ģimenes netiks šķirtas, un neskaidrību gadījumā aicināja sazinieties ar kolēģiem Konsulārajā departamentā vai vēstniecībās.
Tāpat ministrs norādīja, ka saņemtas sūdzības, ka sniegta pretrunīga informācija, vai arī noteikumi mainās. Rinkēvičs paskaidroja, ka valstis un aviokompānijas savus lēmumus maina ļoti bieži, “tāpēc arī mēs ne vienmēr varam laicīgi reaģēt”.
LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Līdz ar 17.martu atcelti starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.
Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.
