Skaidro, kāpēc veikalos alkohola cenas nesamazinās 1
Latvijā stājoties spēkā akcīzes nodokļa samazinājumam par 15% stiprajam alkoholam, veikalos cenas vēl nav samazinājušās, jo patlaban pārdošanā vēl ir krājumi, kas iepirkti, spēkā esot iepriekšējam paaugstinātajam akcīzes nodoklim, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Viņš skaidroja, ka mazumtirgotāji no piegādātājiem alkoholiskos dzērienus ar samazināto likmi varēja iepirkt tikai pēc 1.augusta.
Tāpēc tirgotāji, izņemot tos, kas darbojas Igaunijas pierobežā, kur ir lielāka aprite šo preču kategorijā, nevar samazināt cenas veikalu plauktos esošajam alkoholam, skaidroja Danusēvičs.
Viņš uzsvēra, ka nav novērojams alkohola patēriņa palielinājums saistībā ar akcīzes nodokļa kritumu.
“Šīs izmaiņas pavisam noteikti nenozīmē, ka “tauta sāks dzert vairāk”, kā pauda Veselības ministrija. Lēmums par akcīzes nodokļa samazinājumu dod iespēju cilvēkiem izvēlēties pirkt kvalitatīvāku alkoholu vai uz akcīzes starpības rēķina ietaupīt un pirkt citus produktus. Ilgtermiņā varētu samazināties cenas “ejošākajam” alkoholam pēc iepriekšējo krājumu izpārdošanas,” teica Danusēvičs.
Viņš norādīja, ka saistībā ar akcīzes nodokļa samazinājumu uzreiz nevar cerēt uz strauju cenu kritumu, kā tas būtu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņu gadījumā. “Akcīze – tā ir samaksa, kas tiek piemērota tajā brīdī, kad alkohola tirgotāji laiž apritē šos dzērienus. Patlaban 90% no tirgū esošā alkohola ir ar veco akcīzes marku,” skaidroja Danusēvičs.
LETA jau ziņoja, ka 1.augustā stājās spēkā Saeimas šā gada 8.jūlijā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam.
Grozījumi būs spēkā līdz 2020.gada 29.februārim.
Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm tajā, negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija (FM) prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.
Minētās izmaiņas seko vien dažus mēnešus pēc tam, kad akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā tika palielināta. Tas notika martā. Toreiz tik skaidrots, ka Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka.
Vienlaikus saglabājas spēkā norma, ka no 2020.gada 1.marta gaidāms akcīzes palielinājums stiprajam alkoholam.
