Skaidro eksperts: kāpēc cilvēki tomēr atver ziņas viltus ziņu portālos 3
Mūsdienu milzīgajā informācijas gūzmā, kas ikdienas mums pieejama virtuālajā vidē, arvien aktuālāks kļūst jautājumus par informācijas patiesumu. Piemēram, pārlūkojot jaunumu sarakstu sociālajos tīklos, iespējams, kāds sevi pieķer pie domas, ka aiz kāda portāla skaļā virsraksta, nemaz neatradīs ziņā gaidīto informāciju, tomēr tik un tā to atver.
“Ir tā saucamie klikbaiti, kas mudina klikšķināt tālāk,” TV24 raidījumā “Meli un fakti” skaidro digitālā mārketinga un lietotāju pieredzes eksperts Edgars Koroņevskis. “Uzklikšķini, izlasi un uzzināsi, kas notika tālāk. Tas raisa cilvēku iekšējo motivāciju, lai viņš nepaliktu neziņā. Viņu urda ziņkāre, un viņš klikšķina un skatās, kas notiks tālāk.”
“Sociālo mediju bāzi kopumā uz priekšu dzen dažādi algoritmi, kas to visu apakšā darbina. Facebook, Instagram, Twitter un arī Youtube uzdevums ir noturēt to auditoriju. Rezultātā arī mēs arvien vairāk un vairāk redzam, ko mūsu draugi dara. Rezultātā tiek savākti arī dati. Visi klikšķi, visas mūsu reakcijas ietekmē tālāk mūsu profilu sociālajos tīklos, kur tad tālāk, balstoties uz šo informāciju, mākslīgais intelekts veido jaunas auditoriju grupas,” norāda E.Koroņevskis.
“Viltus ziņu portāli ir arī spilgts piemērs tam, ka tu nevari pat atrast, kurš ir autors tam visam. Ja mēs redzam, ka šāda veida informācija tiek pārpublicēta tālāk, ir vērts apskatīt, kas ir šīs publikācijas autors. Ir reizes, kad redzi, ka ir nemitīgi ieraksti, kas liek apšaubīt, ko cilvēks spēj uzrakstīt. Uzklikšķināt, protams, ir ērtāk nekā runāt ar cilvēku. Rezultātā cilvēki turpina dalīties ar šo informāciju, jo tas ir ļoti vienkārši.”
Visu raidījumu “Meli un fakti” skaties šeit:
Projektu “Meli un fakti” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild AS “TV Latvija”
