Skaidro eksperti: kas pēc ATR notiks ar autoceļu sakārtošanu? 3
No 1.jūlija pašvaldības sāks darbu jaunajās novadu robežās. Lai gan iepriekš, iespējams, biežāk esam dzirdējuši, ka izskanējuši jautājumi par to, kā pēc īstenotās Administratīvi teritoriālās reformas (ATR), piemēram, tiks īstenots pašu pašvaldību darbs, aktuāls ir jautājums arī par to, kā, atbilstoši novadu kartei, sokas ar autoceļu sakārtošanu.
“Jāatzīst, ka, protams, šīs reformā paredzētā finanšu programma ceļu sakārtošanai nedos iespēju sakārtot visus ceļus, kas nepieciešami reformas ietvaros” kanāla RīgaTV 24 raidījumā “Latvija pēc novadu reformas” norādīja Madars Lasmanis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra padomnieks reģionālās attīstības jautājumos (LA).
“Savā laikā arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) bija kopā ar ceļu būvētājiem saskaitījuši, ka šīs programmas realizēšanai nepieciešami 1.4 miljardi. Bet jārēķinās, ka valdības un budžeta iespējas ir tādas, kāds ir, un šobrīd ir piedāvāta programma var teikt četriem gadiem, kurā valdība ceļu sakārtošanā plāno ieguldīt 300 miljonus eiro. Šīs programmas ietvaros plānots sakārtot starp 800-900 kilometriem,” informēja M.Lasmanis.
“Kas attiecas uz valsts vietējiem ceļiem, tad pēc vēlēšanām ir iecere tos atstāt pašvaldībām. Tas ir pilnīgi skaidri, tāpēc, ka nevienā politikas dokumentā nav runāts par valsts vietējo ceļu attīstību. Tātad pēc vēlēšanām tiks paziņots, ka pašvaldības ir pašpietiekamas, ka tās ir izveidotas pietiekami stipras, ka tās ir pārfinansētas, un visa vaina reformu rezultātā ir pandēmija, un tad tiekat galā ar pašvaldību vietējiem ceļiem paši,” skaidrojot situāciju, savu viedokli pauda arī Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks.
“Tā diskusija, ka valsts vietējie jānodod pašvaldībām, turpinās jau trīs gadus, taču neviena normatīvā dokumenta nav, kas ļautu tām pašvaldībām tos pārņemt. Tā vienkārši ir savstarpēja vienošanās. Un ja mēs runājam par finansējumu autoceļiem, tad tie piedāvātie 1650 eiro uz kilometru, ir jautājums Satiksmes ministrijai, kādēļ par šo finansējumu uzturētie valsts vietējie ceļi- puse grants ceļi- ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Vai nu tas ir nepietiekams finansējums, vai ministrijas neprot strādāt,” norādīja A.Salmiņš.
Visu raidījumu “Latvija pēc novadu reformas” skaties šeit.
