Gada cilvēki 2019. Skaidrīte Ābrama: Pret monopolu ekonomikā 1
Konkurences padomei (KP) tās priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas vadībā šogad bija jāpieņem vairāki būtiski lēmumi. KP novērsa monopolu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, kā arī kopā ar KNAB veica inspekcijas pie lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, tādējādi atklātas aizliegtas vienošanās iepirkumos.
Skaidrīte Ābrama neslēpj – kopš viņa vada šo iestādi, 2019. bijis vissmagākais gads. Pirmkārt, tāpēc, ka bija jāpieņem ļoti atbildīgi lēmumi. Otrkārt, iestādē ir smagas kapacitātes problēmas, un tas nozīmē, ka darbs bijis divtik grūts. Darbinieki aiziet uz labāk apmaksātu darbu, un iestādes vadītājs spiests staigāt ar izstieptu roku.
Kuri bija nozīmīgākie notikumi 2019. gadā?
S. Ābrama: “Tīrīgas” gadījumā bija ļoti smagi izvērtēt visus apstākļus, lai nonāktu pie lēmuma par pagaidu noregulējumu. Tas bija atbildīgi, juridiski nedrīkstējām kļūdīties. Sapratām, ka aiz mums ir ļoti daudz atbalstītāju – pilsoniskā sabiedrība – ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēkšņi arī politiķi pamanīja problēmu.
Tas nebija vienkārši, bet ar šo lēmumu parādījām, ka mūsu iestādē ir ļoti spēcīgi juristi. Pagaidu noregulējumu KP pieņēmusi pirmo reizi. Redzēs, ko Rīgas dome darīs tālāk. Šobrīd “Tīrīgas” koncepts attiecībā uz 20 gadu monopolu ir apstādināts.
Tālāk jārīkojas gan politiķiem, gan nozaru uzraugiem, lai pilnveidotu regulējumu. Mēs turpinām lietas izpēti, bet arī visiem pārējiem jādara savs darbs, lai turpmāk šādas situācijas netiktu pieļautas, ka rodas monopoli ekonomikā.
Vienlaikus notika inspekcijas pie lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, tādējādi atklāti pārkāpumi un aizliegtas vienošanās iepirkumos. Šis bija viens no lielākajiem procesuālo darbību apjomiem. Arī šīs lietas izmeklēšana turpinās. Jāatgādina, ka pavasarī konstatējām aizliegtu vienošanos tā saucamajā nanoūdens lietā. Pierādījām, ka vairākos iepirkumos bija saskaņoti piedāvājumi.
Tagad izmeklējam vēl citas lietas, kur ir ļoti nopietni dominējošo stāvokļu iespējamie pārkāpumi. Darba ir ļoti daudz. No 2016. līdz 2019. gadam esam bijuši trešie aktīvākie Eiropas ekonomiskajā zonā, atklājot aizliegtas vienošanās. Priekšā bija Francija un Čehija. To esam paveikuši ar vismazāko budžetu 37 valstu vidū.
Kādus vēl sabiedrībai nozīmīgus lēmumus šogad pieņēmāt?
Uz nozaru attīstību un patērētājiem būtisku ietekmi atstās zāļu cenu veidošanās mehānisma uzraudzība lieltirgotavās un mazajās aptiekās, kas parādīja – izveidojusies absolūti kropla sistēma. Secinājām, ka zāļu cenu veidošanās mehānismi caur piecenojumiem lieltirgotavu aptieku līmenī Latvijā ir visnelabvēlīgākie salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.
Tas nozīmē, ka arī valsts pārmaksā caur kompensējamo mehānismu. Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšanas uzraudzības jomā secinājām, ka nozarē darbojas ļoti daudz uzraugu un, tiklīdz viens ceļ cenu, tam seko visi pārējie. Šobrīd par šo situāciju esam dialogā ar nozari.
Šogad mums klāt nākušas būtiskas pilnvaras. Saeima marta beigās atbalstīja grozījumus Konkurences likumā publisko personu stingrākai disciplinēšanai un uzraudzībai, kas no 1. janvāra stāsies spēkā.
Vēl ceram panākt kārtību, lai varētu vērsties ne tikai pret uzņēmumu, kas veicis pārkāpumu, bet arī pret amatpersonām. Bieži vien tās pazūd, atstājot tukšu čaulu, bet pēc laika nodibina jaunu uzņēmumu un turpina darboties.
Eiropas direktīva 2019/1 nosaka, ka katrai valstij savas valsts konkurences iestādei jānodrošina nepieciešamie finanšu resursi, darbinieku resursi un nepieciešamais statuss. Nākamgad līdz gada beigām mums jāpārņem šī direktīva.
Uzskatu, ka šogad esam pakāpušies uz augšu. Te varu minēt gan KP lēmumus, gan tirgus uzraudzību, kur spējam saskatīt problemātiskās nozares ekonomikā, ko dīvainā kārtā nozaru uzraugi nav spējuši ne saskatīt, ne sākuši risināt. Ar katru mūsu lēmumu sabiedrība un uzņēmēji saprot, ka ir iestāde, kas meklē un atrod pārkāpumus.
Kas būs Konkurences padomes prioritāte nākamgad?
Bez nosauktajām lietām nākamgad prioritārie tirgi būs farmācija, finanšu apdrošināšanas joma, mazumtirdzniecība, publiskie iepirkumi un digitālā ekonomika, kas rada pilnīgi jaunus procesus, kuri var novest pie karteļiem.
Digitālā ekonomika var radīt ļoti daudz saskaņotu darbību starp tirgus dalībniekiem. Tāpat mums jāturpina izpētes lietas jomās, kur ir aizdomas par dominējošu stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Lietas kļuvušas daudz, daudz sarežģītākas, un to izpēte prasa jaunas zināšanas un lielu kompetenci.
