Māris Antonevičs: “Skaidrības diena” atcelta 3
“Aicinu Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām nākt ar savu redzējumu valstij būtisku jautājumu risināšanā, piedāvāt Ministru prezidenta kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus,” tā vēl 11. decembrī mudināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Taču jāatzīst, ka neviens no plāna punktiem līdz šim nav izpildīts (vai vismaz pietuvinājies izpildei), bet līdz gada beigām laika arvien mazāk.
Pirmajai darbdienai pēc Ziemassvētkiem – 28. decembrim – it kā bija jāvieš skaidrība par tālāko jaunās valdības veidošanas procesu. Šo datumu žurnālistiem bija piesaukuši partiju pārstāvji un no viņiem pašiem tas arī atkarīgs. Tā vietā pēdējās dienās esam saņēmuši diezgan samudžinātus un drīzu risinājumu nesološus vēstījumus. Piemēram, galvenā ziņa, kas pienākusi no “Vienotības”, ir par kādu iekšējo aptauju, kurā esot noskaidrots, ka partijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu kā nākamo Ministru prezidenti atbalstot vairākums, bet ne visa frakcija. Lai to noskaidrotu, aptauja gan nebija jātaisa. Ja nu vienīgi, lai atklātu, ka iepriekš zināmajam iekšējo opozicionāru sešiniekam pievienojusies arī līdzšinējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (var jau saprast pēc visa notikušā). Savukārt, ja šī aptauja bija domāta kā mehānisms, lai pārliecinātu citādi domājošos pakļauties vairākuma viedoklim, tad laikam tomēr būs vajadzīgas kādas agresīvākas metodes.
Vēl lielāku artavu neskaidrībai pievienojusi Zaļo un zemnieku savienība. Iepriekš jau it kā bija iezīmējies reāls ZZS premjera kandidāts – Māris Kučinskis, bet tagad ZZS atkal atgriezusies pie “mums kandidātu pilnas kabatas” taktikas. Esot taču vēl Jānis Dūklavs un pēc vajadzības arī citi. 28. decembris kā “skaidrības diena” tiek atcelts, ZZS ieturēšot pauzi. Kāpēc tā? Tāpēc, ka tai nav nekādas vajadzības iesaistīties premjeru duelī ar “Vienotību” (nav šaubu, ka televīzijas tādu labprāt sarīkotu tiešraidē). Labāk pakāpties soli sāņus un ļaut, lai Solvita Āboltiņa nāk un pierāda, vai spēj izpildīt Valsts prezidenta paziņojumā piesauktos kritērijus:
1) “jaunajam Ministru kabinetam jāsaņem pilnīgs jaunveidojamās koalīcijas atbalsts”;
2) “jaunās valdības locekļiem jābūt labai reputācijai un atbalstam sabiedrībā”;
3) “jaunajai koalīcijai jāveido godīga politika”;
4) “stiprināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai kopumā, pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus, kā arī prast tos izskaidrot Latvijas tautai”.
Grūtības sākas jau pie punkta numur viens.
Starp citu, šiem punktiem derētu pievienot vēl vienu. Pēdējās nedēļās ļoti bieži dzirdēts, ka svarīgākie nākamās valdības veicamie darbi būšot izglītības un veselības aizsardzības sistēmas reformas. Tāpēc premjera kandidātam uzreiz būtu jānosauc, kas tad būs personas, kurām viņš uzticēs šos atbildīgos pienākumus (protams, paša valdības vadītāja stingrā virsvadībā). Lai par šīm jomām nebūtu nekāda politiskā tirgus vai izmisīgi pēdējā brīža meklējumi, kā tas parādījās iepriekšējās valdības veidošanas procesā.
