Skaidrais cilvēks vairs nav pieprasīts. Atklāta lasītāja vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam 62
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atklāta vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam
Nākamgad – 2023. gadā – apritēs 100 gadi, kopš notika savā ziņā ievērojamākais kongress Latvijā – Latvijas 3. pretalkohola kongress.
Tad (no kongresa materiāliem). Kongresa noslēgumā dalībnieki, atturības organizāciju biedri un atbalstītāji kopā ap diviem tūkstošiem cilvēku trīs orķestru pavadījumā devās uz Valsts prezidenta pili prezidentam klātienē iesniegt kongresā pieņemtās rezolūcijas.
Tagad. Var tikai minēt, cik cilvēku Latvijā alkoholu nelieto, cik procenti no tiem alkoholu tiešām arī nelieto un cik no pēdējiem ir tādi, kuri to nelieto apzināti, atzīstot to par ļaunumu kopš skolas laikiem? Tieši par atturības mācīšanas nepieciešamību skolās bija minētā 1923. gada kongresa rezolūcijas 1. punkts.
Tad (no kongresa materiāliem). Tika vēstīts prezidentam: “Katra Latvijas tautas dēla un meitas pirmais un augstākais pienākums ir ne tikai celt un veidot Latviju, bet arī cīnīties pret tās grāvējiem un ārdītājiem. Bet mūsu valsts lielākais grāvējs un ārdītājs ir alkohols, jo tas iegrūž kapā 1/7 no visiem vīriešiem, raida tautā vājprātīgus, slimīgus un kroplīgus pēcnācējus, rada tautas izdzimtību, vairo noziedzību, mazina ļaužu darbaspēju, ārda ģimenes, sekmē tautas nabadzību un nodara tautai vēl dažādu citu postu…”
Tagad. Pētījumi liecina, alkohola lietošana ir saistāma ar vairāk nekā 230 Starptautiskajā slimību klasifikatorā (SSK–10) identificējamām sekām. Kā arī ir atzīts, ka nav nekaitīgas alkohola devas (“The Lancet”, “No Level of Alcohol Consumption Improves Health”, 23.08.2018.). Tas Latvijas tautas dēliem un meitām nav šķērslis cildināt dzeršanu. Tā filmā “Rīgas sargi” Kārlis Ulmanis ar kareivi uz tilta dzer šņabi no pudeles tāpat vien. Tagad nereti pat ārsti publiski mudina tautu uz dzeršanu. Viens no aktīvākajiem dzeršanas sludinātājiem Anatolijs Danilāns par to neaizmirsa pat LTV1 Vecgada svētku raidījumā. Runāja par alkoholu gluži kā par veselības eliksīru.
Arī speciālisti māca bērnu vecākus dzert atbildīgi – piemēram, Veselības ministrijas 2020. gadā izdotajā brošūrā “Pusaudzis – alkohols, smēķēšana. Padomi vecākiem, kā par to runāt”, ko sagatavojuši Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti, vecākiem ieteikts: “Esi piemērs – lieto alkoholu mērenās devās, pievērs uzmanību, cik bieži tas tiek darīts mājās un kādos daudzumos.”
Liela daļa noziegumu tiek pastrādāti dzērumā.
Eksperti aprēķinājuši, ka alkohola pārmērīgas lietošanas izraisītie tiešie un netiešie materiālie zaudējumi pārsniedz 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (“Sabiedrība ir pelnījusi dzīvot skaidrā”, “Latvijas Vēstnesis” 29.01.2004.).
Tad (no kongresa materiāliem). Prezidents: “Es priecājos sevišķi, ka no pašas sabiedrības ķērušies pie žūpības apkarošanas. Bez sabiedrības pašas gribas aizliegumi un likumi nesasniegtu savu mērķi. Katram likumam ir nozīme tikai tad, kad viņš dibinās uz vairākuma prasībām.”
Tagad. Tautas vairākums dzer un mīl dzeršanu. To tirgo nu jau pat celtniecības preču veikalos, teātros un citur. Skaidrais cilvēks sabiedrībā vairs nav pieprasīts. Īpaši skolās. Arī manis rakstīto vārdu savās mājaslapās ievietoja tikai divās pašvaldībās. Žurnālus skaidrības tēma vispār neinteresē. Vai tiešām finišs neizbēgami tuvojas materiālās labklājības mērcē?
Agrāk. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis: “Dzeršana ir kauns un negods. Lai tēvi un mātes teic un māca saviem bērniem, ka dzeršana ir cilvēku posts.”
Tagad. ?
Augsti godātais Levita kungs! Lūdzu jūsu iesaistīšanos Latvijas tautas labā.
Ēriks Eglītis, Valmierā
1923. gada kongress: “Atsvabiniet tautu no alkohola jūga!”
Fragments no Jāņa Dāvja grāmatas “Manas gaitas un atziņas” (1938), kurā izmantotas publikācijas no laikrakstu “Jaunā Balss”, “Svētdienas Rīts”, “Liepājas Avīze” 1923. gada numuriem.
1923. gada 7.–9. augustā Rīgas Latviešu biedrības telpās notika Latvijas III pretalkohola kongress. Uz to bija ieradušies atturības organizāciju pārstāvji arī no citām valstīm. Valsts prezidentam J. Čakstem tika nodotas kongresa rezolūcijas.
“Augsti god. Valsts prezidenta kgs!
Katra Latvijas tautas dēla un meitas pirmais un augstākais pienākums ir ne tikai celt un veidot Latviju, bet arī cīnīties pret tās grāvējiem un ārdītājiem. Bet mūsu valsts lielākais grāvējs un ārdītājs ir alkohols, jo tas iegrūž kapā 1/7 no visiem vīriešiem, raida tautā vājprātīgus, slimīgus un kroplīgus pēcnācējus, rada tautas izdzimtību, vairo noziedzību, mazina ļaužu darba spēju, ārda ģimenes, sekmē tautas nabadzību un nodara tautai vēl dažādu citu postu. [..]
Pērngad noturēto 2. pretalkohola kongresu apsveica valdība un atsevišķi ministri un, starp citu, apsolījās izpildīt kongresā pieņemtās rezolūcijas par atturības mācības ievešanu skolās un par spirta patēriņa un dzertuvju samazināšanu. Tomēr valdība nav ievedusi atturības mācību skolās, bet, piepaturēdama priekš valsts visai neizdevīgo un kaitīgo līgumu ar spirtrūpniekiem, ir vēl vairāk veicinājusi tautas žūpību.
Atturības mācības neievešanu skolās izglītības ministrija izskaidro ar laika trūkumu šā priekšmeta mācīšanai. Tomēr daudzās matemātiskās formulas un svešvalodu vokabēļus bērni varētu iemācīties arī vēlāk, jo cilvēkam jāmācās līdz kapa malai. Bet ja skolēni aiz nezināšanas par alkohola kaitīgumu taps par dzērājiem, tad visa skolas mācība viņiem un tautai atnesīs maz labuma. [..] Bērni jāpadara par pārliecinātiem atturībniekiem jau skolā, kad tie vēl nav padevušies dzeršanas netikumam. [..]
Tāpat kongress griežas ar lūgumu pie jums, prezidenta kungs, pēc visstingrākiem līdzekļiem žūpības apkarošanai. Dzeršanai Latvijā vairs nav robežu. No tās sevišķi cieš darbaļaudis, kuri bieži visu savu peļņu nodzer sestdienā un svētdienā, nereti pieņemot klāt vēl pirmdienu.
Tautas paruna teic: “Ja bērns nebrēktu, tad māte nezinātu, kas bērnam kaiš.” Latvju tauta ir mūsu māte, mēs esam viņas bērni un jūs, prezidenta kungs, esat viņas pilnvarotais, kuram viņa ir devusi tiesību runāt un rīkoties viņas vārdā. Pretalkohola kongresā sanākušie tautas dēli un meitas ziņo, ka visās Latvijas malās viņu tautas brāļi un māsas, smakdami alkohola jūgā, brēc pēc glābiņa un atsvabināšanas. [..] Lūdzam mūsu tautas bērnus atsvabināt no alkohola jūga un nosusināt Latviju no reibinājošu dzērienu plūdiem saskaņā ar kongresā pieņemtām rezolūcijām:
1) levērojot to, ka no dzeršanas ir ļoti grūti atsvabināties, ka viens no galvenajiem dzeršanas paražas cēloņiem ir nezināšana par alkohola kaitīgumu un ka ar zināšanu izplatīšanu jaunatnē ir pastrādājams vissvarīgākais darbs alkoholisma apkarošanai, kongress atzīst par nepieciešamu ievest skolās atturības mācību un dibināt skolnieku atturības – “Cerības” pulciņus;
2) atzīstot armiju par obligatorisku skolu un viņas lielo iespaidu uz plašākām tautas masām, kongress lūdz rūpēties, ka kara ministrs aizliedz pārdot un lietot alkoholiskus dzērienus karavīru klubos, un ieved ar nākošo budžeta gadu karaspēka instruktoru komandās, rotās un skolās, karaskolā un virsnieku kursos kā obligatorisku mācības priekšmetu – atturības mācību;
3) apspriežot straujo alkoholisma izplatīšanos no ļaunajām sociālajām un saimnieciskām sekām, kongress atzīst, ka Saeimai un valdībai jāsper steidzoši soļi, lai ierobežotu reibinātāju dzērienu, sevišķi degvīna, pārdošanu, un izsaka vēlēšanos, ka spirta un degvīna monopola izmantošanu saņem tieši valdības rokās, atceļot valsts labklājību postošo līgumu ar spirtrūpnieku sabiedrību, ka jāsaīsina tirgošanās laiks ar reibinātājiem dzērieniem un nav jāliek šķēršļi pašvaldību lēmumiem par dzertuvju slēgšanu viņu robežās;
4) atzīst par pieņemamu tagadējā veidā sociālās likumdošanas apakškomisijas pieņemto likumprojektu par alkoholisma apkarošanu;
5) Kultūras fondam nododamie 3% no valsts alkohola ienākumiem izlietojami vienīgi alkohola apkarošanai un nododami pašvaldības iestādēm un atturības organizācijām. [..]”
