Tuvāko mēnešu laikā varētu liegt maksāt skaidrā naudā par nekustamo īpašumu, automašīnām noteikt limitu 25
Valdība plāno uzlikt jaunus ierobežojumus darījumiem ar skaidru naudu, lai apgrūtinātu iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Arī ikdienas pirkumi arvien biežāk tiek apmaksāti ar norēķinu kartēm, nevis skaidrā naudā, tādēļ jau izskanējušas prognozes, ka drīzā nākotnē banknotes un monētas vispār pazudīs no mūsu maciņiem, to vietā būs maksājumu kartes un viedtālrunis.
Šīs tendences pretinieki gan uzskata, ka tādējādi tiek veicināts nevis progress, bet gan bīstama atkarība.
Filmās nereti tiek rādīts, kā galvenais varonis noliek uz galda koferi, izņem paciņas ar naudu un norēķinās par vērienīgiem pirkumiem.
Taču arī realitātē Latvijā daudzi pirkumi, kuru summa mērāma tūkstošos eiro, tiek apmaksāti skaidrā naudā; šādā veidā joprojām tiek pirktas gan automašīnas, gan nekustamais īpašums. Valdība gan ir apņēmusies panākt, lai turpmāk šādas ainas būtu vērojamas tikai kino, jo darījumiem ar skaidru naudu tiek piemēroti arvien stingrāki ierobežojumi.
Tuvāko mēnešu laikā varētu stāties spēkā noteikumi, kas aizliegs maksāt skaidrā naudā par nekustamā īpašuma iegādi, bet automašīnām šādiem darījumiem plānots noteikt 1500 eiro limitu.
Finanšu ministrija norāda, ka galvenais ierobežojumu pastiprināšanas mērķis ir cīnīties pret ēnu ekonomiku, jo Latvijā tā joprojām ir liela problēma. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tiek lēsts uz 22% no iekšzemes kopprodukta; šis rādītājs ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā.
“Ēnu ekonomikas pastāvēšanas pamatā ir skaidra nauda, kas gūta nedeklarētos darījumos. Skaidras naudas norēķini ir grūti izsekojami, tādējādi tas ir labvēlīgs nosacījums gan aplokšņu algu pastāvēšanai, gan uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanai. Tādēļ valsts budžetam tiek nodarīti būtiski zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā,” skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
“Skaidras naudas ierobežošana darījumos nenoliedzami palīdzēs mazināt ēnu ekonomikas attīstību, kā arī apgrūtinās iespēju legalizēt noziedzīgā veidā iegūtos naudas līdzekļus.”
Samazinās limitus
Šobrīd maksimālais pieļaujamais limits darījumiem skaidrā naudā ir 7200 eiro, bet Finanšu ministrija ierosina to samazināt līdz 3000 eiro.
Tāpat būs aizliegts skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma iegādi, savukārt transportlīdzekļu darījumiem varētu noteikt 1500 eiro limitu.
Valsts ieņēmumu dienests ir izpētījis, ka skaidra nauda visbiežāk tiek izmantota transportlīdzekļu pirkšanas un pārdošanas darījumos, lietoto automobiļu tirgū līdz pat 90% darījumu notiek skaidrā naudā. “Tieši automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošanas nozarē ir augstākais nodokļu nenomaksas risks,” secina Finanšu ministrijas pārstāvis Jarockis.
Zvērināta advokāte Sandija Novicka gan norāda, ka cilvēkiem, kas pērk vai pārdod lietotu automašīnu, var būt pamatota vēlme norēķināties tieši skaidrā naudā.
“Tas ir ērts veids, kā nodrošināt, lai transportlīdzekļa īpašumtiesību maiņa notiktu vienlaikus ar naudas norēķiniem. Ja taisa bezskaidras naudas pārskaitījumu caur banku, būs laika nobīde, tādēļ vienai no pusēm jāuzņemas zināms risks: vai nu auto pārdevējs vispirms pārraksta automašīnu un tad gaida naudas ieskaitīšanu kontā, vai arī pircējs vispirms pārskaita naudu un paļaujas, ka pārdevējs izpildīs solījumu pārrakstīt transportlīdzekli uz jaunā īpašnieka vārda. Darījums skaidrā naudā atrisina šīs problēmas.”
Novicka spriež, ka valsts, cīnoties pret ēnu ekonomiku, drīkst uzlikt zināmus ierobežojumus darījumiem skaidrā naudā. “Tas var radīt papildu izdevumus, bet jānodrošina, lai neērtības, kas tiek uzliktas pilsoņiem, nav nesamērīgi lielas attiecībā pret iespējamo ieguvumu.”
Ko iesākt, ja nav bankas konta?
Visu darījumu novirzīšana caur bankas kontu varētu radīt lielas neērtības tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam dažādu iemeslu dēļ nemaz nav bankas konta. Finanšu ministrija gan atsaucas uz pētījumiem, saskaņā ar kuriem savs konts ir 90% iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem.
“Līdz ar to plānotie skaidras naudas ierobežojumi transportlīdzekļu un nekustamo īpašumu darījumos varētu skart tikai 10% iedzīvotāju, no kuriem liela daļa ir skolēni un pensionāri, kuri, domājams, nav aktīvākie transportlīdzekļu un nekustamā īpašuma pircēji vai pārdevēji,” apgalvo Jarockis.
Arī bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka skaidras naudas darījumu ierobežošana nav jāuztver kā cilvēku personiskās brīvības mazināšana.
“Ja vispār vairs nebūtu skaidras naudas, tad varētu runāt par to, ka zūd tiesības uz privātumu. Taču darījumi ar nekustamo īpašumu un automašīnām jau pēc savas būtības nevar būt anonīmi,” spriež Strautiņš.
Citās domās ir Banku augstskolas pasniedzējs Jānis Grasis, kurš negatīvi vērtē skaidras naudas plūsmas aplikšanu ar arvien lielākiem ierobežojumiem. “Cilvēkam jābūt izvēles brīvībai: glabāt naudu pie sevis vai uzticēt bankai. Nedomāju, ka vienīgais veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, ir ieviest stingrākus ierobežojumus un aizliegumus. Lielāku uzmanību vajadzētu pievērst pozitīviem stimuliem, lai cilvēki būtu ieinteresēti maksāt nodokļus,” secina Grasis.
Ar karti ērtāk
Statistika rāda, ka skaidra nauda pamazām zaudē savas pozīcijas ne tikai darījumos par lielām summām, bet arī ikdienas dzīvē, jo arvien vairāk cilvēku norēķinās ar maksājumu kartēm.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pagājušogad Latvijā veikti 311 miljoni karšu maksājumu 5,4 miljardu eiro vērtībā; gada laikā karšu maksājumu skaits audzis par 14%. Savukārt samazinājušās iespējas izņemt skaidru naudu, jo bankas slēgušas 30 bankomātus.
Lielveikalu tīkla “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule apstiprina, ka pircēji arvien biežāk izvēlas maksāt ar norēķinu kartēm, nevis skaidrā naudā. Arvien populārākas kļūst bezkontakta kartes, kas par nelieliem pirkumiem ļauj norēķināties bez PIN koda ievadīšanas: pērn pavasarī šādas kartes “Maxima” veikalos izmantoja ap 8000 pircēju dienā, bet šogad attiecīgais rādītājs jau sasniedzis 30 000.
“Bezskaidras naudas norēķini, attīstoties tehnoloģijām, kļūst arvien lētāki, ātrāki un vieglāk veicami. Skaidrā naudā veikto darījumu īpatsvars Latvijā saglabājas augsts uz tādu tehnoloģiski attīstītu valstu kā Zviedrija fona. Daļēji to izskaidro psiholoģiskā inerce, daļēji – lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars,” spriež ekonomists Strautiņš.
“Skaidras naudas izgatavošana, aprites nodrošināšana, viltojumu kontrole utt. rada daudz lielāku resursu patēriņu nekā elektroniskās norēķinu sistēmas. Liela banknošu un monētu apjoma koncentrēšanās veikalos, bankās un citur ir arī nebeidzams kārdinājums noziedzniekiem.”
Zviedri nevilcinās
Atteikšanās no skaidras naudas norēķiniem visstraujāk notiek tieši Zviedrijā, kur veikalos un kafejnīcās nereti redzams uzraksts “Skaidru naudu nepieņemam, tikai norēķinu kartes, atvainojamies par neērtībām”.
Nesen arī viens no “IKEA” veikaliem nolēma pārtraukt skaidras naudas pieņemšanu, jo izrēķināja, ka ar banknotēm un monētām norēķinās mazāk nekā 1% pircēju, kamēr skaidras naudas darījumu apstrāde aizņem 15% no veikala darbinieku laika.
Taču nebūt ne visi zviedri ir sajūsmā par šo tendenci. Lielākos iebildumus izsaka vecākās paaudzes ļaudis, kas ir pieraduši pie skaidras naudas, turklāt daudzi pensionāri nemaz neprot apieties ar datoriem un viedtālruņiem, tādēļ nevar samaksāt rēķinus internetā.
Pret skaidras naudas izskaušanu tiek izteikti ne tikai praktiskas dabas, bet arī ideoloģiski iebildumi, jo daudzi raizējas, ka tādējādi gan bankas, gan valdība iegūs pārāk daudz informācijas par saviem pilsoņiem, un šo varu kāds varētu izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tāpat nav skaidrs, kā būs iespējams veikt maksājumus krīzes situācijā, ja valstī pēkšņi pazustu elektrība un interneta sakari.
“Ja norēķinu sistēma ir pilnībā elektroniska, tad nav iespējams aizstāvēties, ja kādam izdodas šo sistēmu izslēgt. Piemēram, ja Putins kādu dienu iebruktu Gotlandē, viņš bez problēmām izslēgtu Zviedrijas maksājumu sistēmu,” laikrakstam “The Guardian” atzina skaidras naudas aizstāvju organizācijas pārstāvis Bjerns Ēriksons.
ĒNU EKONOMIKAS ĪPATSVARS DAŽĀDĀS NOZARĒS (%)
Būvniecība 35
Pakalpojumi 22
Mazumtirdzniecība 22
Ražošana 20
Vairumtirdzniecība 13
Avots: pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”