Skaidra atbilde terorismam vēl top 1
ES dalībvalstis satraukušās par pilsoņiem, kurus radikalizē “Islāma valsts”. Eiropas Parlaments (EP) iecerējis pieņemt un mainīt vairākas direktīvas, lai vērstos pret terorismu.
Pašlaik ES lielākās valstis nomoka jautājums par jauniem cilvēkiem, kas dodas karot uz Sīriju vai Irāku teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” (ISIL/Daesh) rindās. ES atbilde uz šo “fenomenu” gan pagaidām ir neskaidra – paredzēts stingrāk kontrolēt aviopasažieru datus, Eiropols izveidojis īpašu Pretterorisma vienību, nule Amsterdamā atklājis Eiropas Pretterorisma centru, bet antropologi tajā domā, kā uzrunāt jau radikalizētos Eiropas jauniešus un izvilkt no “Islāma valsts” propagandas tīkliem. Par rezultātiem vēl spriest pāragri.
Anonīmo “radikāļu grupas” Francijā
Par to, kā ES novērst terorismu, šonedēļ Eiropas Parlamentā Briselē eksperti un Eiropas parlamentārieši īpašā seminārā sniedza savu redzējumu. Vēl pirms vairākiem gadiem pie EP galvenās ēkas Briselē nestāvēja labi bruņoti Beļģijas armijas karavīri, taču tagad tas ir kļuvis par realitāti. Ar terorisma radītajiem draudiem jāsaskaras arī ekspertiem.
Franču antropoloģe, Islāma sektantisma prevencijas centra dibinātāja un direktore Dunija Buzāra ceļojusi no Parīzes uz Briseli policijas eskorta pavadībā. Viņa ir veikusi pētījumu par tūkstoš jauniem Francijas musulmaņiem, kuri radikalizējušies, un par metodēm, kā viņi tikuši iesaistīti. D. Buzāra uzsver, ka teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” idejas aizrauj jaunos musulmaņus Francijā, jo rekrutētāji piedāvā iespēju viņiem radikāli mainīt savu dzīvi un lemt pasaules likteni, tomēr tā ir ilūzija, kas nesaskan ar realitāti.
Eksperte norāda, ka desmit procentiem jauniešu, kurus mēģina rekrutēt islāma radikālisti, ir psihiskās veselības traucējumi. “Visu pasauli ir skāris “Daesh” fenomens – tas balstās uz jaunu cilvēku entuziasmu veidot labāku pasauli. Starp šiem jauniešiem ir arī atvases no ebreju un pat katoļu ģimenēm,” skaidroja antropoloģe. Viņa apstiprina sen zināmo faktu, ka “Islāma valsts” ir destruktīva organizācija, kas uzskata, ka tiesības uz dzīvību nav tiem, kuri nepiekrīt viņu uzskatam, tostarp arī mēreni noskaņotajiem musulmaņiem.
Viņa norāda – lai arī Francijā darbojas vahabītu un salāfistu kustības, kas nav uzskatāmas par vardarbīgām un ir pret “Islāma valsti”, tomēr arī tās netieši dod pienesumu teroristiskajai organizācijai. “Daudzi jaunie musulmaņi pirms nonākšanas kontaktā ar “Islāma valsts” kontaktpersonām vai došanos uz karadarbības vietām ir klausījušies salāfistu vai vahabītu sprediķus,” piebilda antropoloģe. Viņa uzsver, ka ir vieglāk rekrutēt “Islāma valsts” rindās tā saucamos konvertītus – cilvēkus, kuri nesen pieņēmuši islāmu, tomēr “Islāma valsts” vēstījumos neesot reliģiska satura. Viņa arī norāda, ka rādītājs tam, vai jaunietis radikalizējas, ir tas, vai viņš ir pārstājis iet uz mošeju – ja tajā ir kāds no radikālajiem imāmiem, tad mošejas apmeklējuma pārtraukšana nozīmē, ka jaunietis ir radikalizējies un imāms viņu ir “iztirgojis” radikāļiem un, iespējams, jaunietis ir devies karot uz Irāku vai Sīriju.
Jau tagad Francijā pastāv grupas, kuras nodarbojas ar jauno musulmaņu deradikalizāciju un darbojas līdzīgi kā anonīmo alkoholiķu kustība. Viņa uzsver, ka bieži vien, lai cilvēku dabūtu ārpus islāma radikālisma realitātes, kuru dažādos veidos propagandē “Daesh”, ir nepieciešams gads vai pat ilgāks laiks, un ar šiem jauniešiem ir nepieciešams veikt pārrunas. “Pašlaik mūsu redzeslokā ir 300 cilvēku, kurus saucam par stabiliem, jo viņi vairs nekontaktējas ar radikāļiem, atkal iet uz skolu, dara ikdienas darbus, kā arī plāno studēt augstskolā,” uzsvēra D. Buzāra.
Jāatjauno kārtība tabu zonās
“Man šķiet, ka līdz šim mūsu drošība atradās fonā, bet pēc terora aktiem Francijā šis jautājums aktualizējies,” uzsvēra eiroparlamentāriete Monika Hohlmeiere (ETP), direktīvas cīņai pret terorismu ziņotāja. Viņa norāda, ka nepieciešams pasākumu kopums, lai vērstos pret terora radītajiem draudiem. Kā vienu no būtiskākajiem viņa min cilvēku deradikalizāciju, jo ES esot jārīkojas ne tikai ar represīviem, bet arī ar preventīviem līdzekļiem.
No represīvajiem līdzekļiem viņa min nepieciešamību slēgt pieeju radikālā islāmisma propagandas mājaslapām. Viņa uzsver, ka islāma radikālistu rekrutētāji bieži vēršas pie jauniešiem pubertātes vecumā, kuriem tas dod nebijušu varas apziņu un rada piedzīvojuma sajūtu, kas šim vecumam ir saprotama vēlme. M. Hohlmeiere norāda, ka Vācijā vairākās pilsētās ir tā sauktās “no go areas” jeb tabu zonas, kurās policistiem ir grūti ieviest kārtību – tur plaukst gan radikālisms, gan kriminalitāte, un jautājums par tabu zonām un likuma varas atjaunošanu tajās būtu jāatrisina. Piemēram, Berlīnē – Libāniešu kvartāls, Ķelnē – tā saucamais Magreba rajons.
Vācijas eiroparlamentārietes skatījumā, būtiska ir arī datu apmaiņa, piemēram, par cilvēkiem, kas kā bēgļi ierodas Eiropas valstīs, jo FRONTEX jeb ES robežapsardzes aģentūrai neesot iespējas piekļūt viņu datiem. Vācijas eiroparlamentārietis Andreass Švābs (ETP) uzsvēra, ka viens no atslēgas vārdiem ES atbildē terorismam ir “informācijas apmaiņas nodrošināšana, kas, viņaprāt, palīdzēs uzturēt dzīvu ES un tās dalībvalstis. Viņš pauda šaubas par to, kā notiek Eiropā nonākušo bēgļu reģistrācija un vai no viņiem tiek paņemti pirkstu nospiedumi.
Tāpat eiroparlamentārieši, piemēram, Vikija Forda (EKR) no Lielbritānijas, uzsver, ka būtiski ir sakārtot legālo šaujamieroču apriti ES. Tomēr šķiet, ka šis solis varētu būt vairāk juridisks nekā praktisks solis, jo parasti teroristi un noziedznieki izmanto ieročus, kas pieejami nelegālajā apritē. Tomēr V. Forda sola nākotnē ķerties klāt arī šim jautājumam. Tāpat EP iecerējis sakārtot aviopasažieru reģistra datus. Pašlaik nepastāv konkrēta tiesiska regulējuma, kā aviokompānijas drīkst lietot savāktos pasažieru datus. Tajos EP vēlas pievērst īpašu uzmanību cilvēkiem, kuri dodas ārpus ES un kuri tajā iebrauc. Tāpat deputāts Timotijs Kirkhoups (EKR) no Apvienotās Karalistes norāda, ka Eiropai nav jāatvadās no Šengenas zonas, bet tā jāuztur, tomēr viņš sagaida, ka dažādu ES valstu specdienesti un tiesībsargājošās institūcijas plašāk apmainīsies ar informāciju un proaktīvi reaģēs uz draudiem.
Eiropols: joprojām atpaliekam
Vienlaikus Eiropola jeb Eiropas Policijas biroja vadītājs Robs Veinraits uzsver, ka ES atbildei starptautiskajam terorismam jābūt ambiciozai. Viņš uzsvēra, ka nesen darbu sācis Eiropola Pretterorisma centrs, kas ir viena no viņa vadītās tiesībsargājošās iestādes atbildēm starptautiskajam terorismam. Tas novēro cilvēkus, kas dodas karot “Daesh” rindās. Centram nesen izdevies atklāt potenciālos teroristiskās organizācijas mērķus Eiropā. Tāpat, R. Veinraita ieskatā, “Daesh” efektīvi izmanto internetu, lai pulcētu ap sevi sekotājus. R. Veinraits teic, ka “Islāma valsts” ES spējusi radikalizēt ap 5000 cilvēku, kuri bijuši karot “Daesh” rindās vai arī ir radikalizējušies, izmantojot teroristiskās organizācijas propagandas kanālus.
Tāpat Eiropols aizdomās tur vēl ap 3700 ES pilsoņu saistībā ar radikalizāciju un drošības riskiem. R. Veinraits uzsvēra, ka nepieciešama plašāka informācijas apmaiņa starp dažādu valstu tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī pieeja dažādām ES informācijas sistēmām. Veinraits arī norāda, ka Eiropols īpašu uzmanību pievērsīs “Daesh” propagandai un cīņai pret tiem, kas internetu izmanto ļaunprātīgi, tāpat arī vēl lielāka uzmanība tiks pievērsta informācijai par terorisma finansētājiem.
Tomēr R. Veinraita vērtējums par to, kādās pozīcijās ES atrodas cīņā pret terorismu, ir skarbs. “Mēs joprojām atpaliekam. Mums nav jāfokusējas uz lūgumiem, bet mans darbs ir nodrošināt ES ar mūsu pakalpojumiem,” secināja R. Veinraits. Viņa teiktais raksturo to, ka pērn notikušie terora akti Parīzē un Beļģijas armijas operācija pērn, kad pastāvēja terora draudi Briselei, liecina, ka diemžēl terorisms kā jēdziens iegūst jaunu realitāti ES, terora akti bijuši kā nežēlīgs brīdinājuma zvans, kurš vēstījis, ka ES jāsarosās un jāspēj aktīvāk garantēt savu pilsoņu drošību.
