Pusmūža profilaktiskās pārbaudes 0
Pēc pārciesta insulta vai miega artērijas vai citu galvas asinsvadu protezēšanas ultrasonogrāfija jāveic regulāri. Insulta pacientiem – pēc gada, bet pēc asinsvadu paplašināšanas – stentēšanas vai šuntēšanas – pēc pusgada.
“Jo lielāks asinsvadu sašaurinājums un jo īsākā laika posmā tas attīstījies, jo biežāk jāveic atkārtotas pārbaudes. Tas attiecas arī uz sašaurinājumiem, kas vēl nav operēti,” norāda neiroloģe, piebilstot, ka visbiežāk rekomendē atkārtot izmeklējumu pēc gada vai diviem.
Profilaktiskos nolūkos sievietēm kakla un galvas asinsvadus vajadzētu izmeklēt pēc 50, bet vīriešiem – jau pēc 40 gadu vecuma, jo viņiem aterosklerotiskās izmaiņas parādās agrāk. “Daudzi pacienti, uzzinājuši, ka kādam tuviniekam bijušas asinsvadu patoloģijas, piemēram, aneirisma, vēlas pārbaudīt savu veselību. Nepareizi tas nav, jo tiešām ir novērota arī pārmantojamība. Par laimi, aizdomas ne vienmēr apstiprinās,” novērojusi D. Bērziņa, piebilstot, ka iedzimtība diemžēl nav pietiekams iemesls, lai cilvēkam varētu veikt valsts apmaksātu kakla un galvas asinsvadu doplerogrāfiju, pašam veicot tikai pacienta iemaksu 8,54 eiro. Veicot pārbaudi par pilnu maksu, jārēķinās ar 40 – 80 eiro lieliem izdevumiem.
“Diemžēl ne vienmēr miega artērijas un citu asinsvadu stāvoklis kakla zonā atbilst izmaiņām citās ķermeņa vietās. Lai gan rokās un kājās parasti asinsvadu stāvoklis ir līdzīgs, pavisam citādi ir ar sirds asinsvadiem. Bieži vien esmu izmeklējusi pacientus pirms sirds asinsvadu plānveida operācijas. Apmēram pusei no viņiem kakla un galvas asinsvadi bija bez nozīmīgām aterosklerotiskām izmaiņām, taču sirds asinsvadi – ievērojami sašaurinājušies,” saka neiroloģe.
