Padoms zemniekam. Skābbarības uzglabāšana un lietošana ziemā 0
Pēc tam, kad skābbarība ir iepakota tranšejā, tās fermentācijas kvalitātes uzlabošanā faktiski nekas vairs nav izdarāms. Taču pastāv iespēja samazināt zudumus, kas var rasties, piemēram, uzkaršanas dēļ.
Kā raugi un pelējums ietekmē skābbarību
Uzkaršana ne tikai samazina skābbarības sausnas tonnu daudzumu, bet arī barības kvalitāti, jo raugi un pelējums efektīvi sadedzina barības vielas. Galvenais skābbarības ienaidnieks ir gaiss, tāpēc jākoncentrējas uz iespējām, kas mazina gaisa iekļūšanu tranšejā.
Raugu bojāta skābbarība zaudē garšas kvalitāti, tāpēc govis to mazāk ēd. Tas savukārt mazina piena ražošanas produktivitāti. Arī pelējums rada mikotoksīnus, kas negatīvi ietekmē govju produktivitāti, samazinot piena ražošanas potenciālu nākamajā laktācijā, un ieprogrammē metaboliskus traucējumus. Tāpēc gaisa provocētas raugu un pelējuma aktivizācijas novēršana skābbarībā ir vissvarīgākais uzdevums ziemas periodā.
Tranšejas vājās vietas
Visvieglāk gaiss var iekļūt tranšejā no augšas un sāniem, jo tās ir vietas, ko visgrūtāk noblietēt un nohermetizēt. Pat tad, kad nav manāmas acīm redzamas uzkaršanas pazīmes, zudumi tik un tā parasti ir. Tāpēc ik nedēļu pārbaudīt plēves veseluma stāvokli, veikt testu ar zīmuli vai marķieri, kā arī koriģēt skābbarības izņemšanas vietu un dziļumu ir obligāti.
Pēc tranšejas atvēršanas nevajag vilkt augšējo slāni uz leju, jo tādējādi tiek paķerts arī zemāk esošais siltā un mitrā gaisa slānis, kas vēl vairāk veicina raugu un pelējuma rašanos.
Tāpat nepieciešams nodrošināt gludu tranšejas virsmu, lai iespējami mazinātu gaisa iekļūšanu.
Kā vislabāk paņemt skābbarību
Skābbarības izņemšana ar parastajām dakšām vai kausu veicina raugu un pelējuma vairošanos. Skābbarības blokgriezējs dos ievērojami labāku rezultātu, taču tam nepieciešama pienācīga apkalpošana. Ja naži nebūs laikus noasināti, tie pavājinās blietējumu, radot dziļus kanālus gaisa iekļūšanai ar visām neizbēgamajām sekām.
Vēl viens būtisks faktors ir tranšejas laukuma pārejas ātrums – svarīgi, lai tranšeja gaisa iedarbībai tiktu pakļauta iespējami īsu laiku. Īpaši svarīgi tas ir lietus laikā, jo lietus izskalo derīgās skābes, kas palīdz uzglabāt skābbarību, tādējādi palielinot tās uzkaršanas un bojāšanās risku. Ja skābbarība uzkarst virs 30 grādiem, tad turpmākais uzkaršanas ātrums aug ģeometriskā progresijā. Tāpēc jārūpējas, lai lietus tranšejā un arī nogrieztajos skābbarības blokos neiekļūtu.
Jāaizvāc arī skābbarības atliekas, kas nokrīt uz tranšejas grīdas skābbarības izņemšanas laikā. Tas palīdzēs samazināt pārējās noblietētās masas inficēšanos ar pelējuma sporām.
Ja ir iespēja pie tranšejas piebraukt no jebkuras puses, tad labāk neizvēlēties dienvidu pusi, jo no tās parasti saule silda intensīvāk un tas veicina temperatūras paaugstināšanos un raugu un pelējuma aktivitātes palielināšanos.
Ja uzkarsis TMR
Ja ēdināšanas laikā konstatējat TMR (totāli maisītais racions) uzkaršanu, nevajadzētu atteikties no sorbīnskābes vai speciālo konservantu izmantošanas. Konservants aizkavēs raugu un pelējuma vairošanos un noturēs skābbarības svaigumu. Labs konservants spēj aizturēt patogēnu rašanos līdz 48 stundām un samazināt barības vielu zudumus līdz 50%. Turklāt to ir viegli izmantot – tas vienkārši jāizšķīdina ūdenī un jāpievieno TMR jaukšanas procesā.
Ātra fermentācija ar liela daudzuma derīgo skābju veidošanos liek apsvērt konservanta lietošanas nepieciešamību, lai celtu ēdināšanas ekonomisko efektivitāti.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
