Padoms zemniekam. Skābbarības plēve nav vienkārši plēve 0
Pazīstamākie zāles iekonservēšanas paņēmieni Latvijā un citur pasaulē ir tās izžāvēšana, pārvēršot zāli sienā (mitrums zem 14%), un ieskābēšana, pārvēršot zāli un arī kukurūzu skābbarībā (mitrums 80–40%, pH ap 4–5). Jāatzīst, tikai pēdējos gados fermeri pa īstam novērtē, cik svarīgi ir aizsargāt ieskābējamo masu no gaisa un ūdens ietekmes gan skābbarības ražošanas, gan glabāšanas, gan izbarošanas laikā. Šajā rakstā par to, kā skābbarības tvertnei uzlikt ūdens un gaisa necaurlaidīgu vāku – plēvi – un kā orientēties lielajā dažādu skābbarības ražošanai piedāvāto plēvju klāstā.
Nosacījumi veiksmīgai zāles ieskābēšanai
Lai veiksmīgi iekonservētu zāli vai kukurūzu, to ieskābējot, jānodrošina četri obligāti priekšnosacījumi:
l ieskābējamajai masai jāsatur noteikts mitruma jeb ūdens daudzums (ieteicams 65–60%);
l ieskābējamajā masā jābūt pietiekamai cukuru koncentrācijai (ap 3% un vairāk);
l ieskābējamajā masā jāatrodas noteiktu veidu un noteiktā daudzumā (vismaz 100 000 KVV/g masas) pienskābajām baktērijām;
l ieskābējamai masai jāatrodas hermētiskā tvertnē (skābbarības tranšejā, tunelī, ķīpā, ritulī vai kaudzē), kur neiekļūst gaiss un ūdens un no kuras neizplūst fermentācijas procesā radušās gāzes.
Tikai nodrošinot optimālu ūdens un cukura koncentrāciju un tikai anaerobā (bezskābekļa) vidē pienskābās baktērijas var vairoties, veiksmīgi konkurēt ar skābekli mīlošiem labai ieskābšanai nevēlamiem mikroorganismiem, kas pretendē uz to pašu jau tā niecīgo cukura daudzumu, un ražot pienskābi, tā samazinot ieskābējamās masas pH un tādējādi apturot arī citu nevēlamo mikroorganismu darbību un iekonservējot ieskābējamo materiālu.
Skābbarības tvertnes hermētiskumam (ūdens un gaisa necaurlaidībai) ir jānodrošina ne tikai gaisa vai ūdens neiekļūšana skābbarībā, bet arī ogļskābās gāzes un citu fermentācijas procesā radušos gāzu neizkļūšana no tvertnes. Šīm gāzēm ir ļoti liela loma skābbarības veiksmīgā iekonservēšanā un saglabāšanā.
Skābbarības tranšejās ieskābējamo masu no gaisa un ūdens ietekmes pasargā gan tranšejas sienas un grīda, gan pārklājuma plēves, bet tuneļos, rituļos, ķīpās vai kaudzēs uz lauka – tikai plēve.
Ne katra skābbarības plēve tiešām der skābbarībai
Iepriekš un joprojām daudzviet Latvijā un pasaulē skābbarība netiek labi iekonservēta, tā bojājas, pelē, pūst un tiek izmesta tāpēc, ka ieskābējamajā masā un pēc tam arī skābbarībā iekļūst gan ūdens, gan gaiss caur nepiemērotas plēves porām (ir plēves, kas laiž cauri gaisu, lai cik neticami tas izklausītos), caur sabojātas plēves caurumiem, caur nepareizi, pavirši uzklātas plēves spraugām.
Diemžēl konkurences un neprofesionālas attieksmes dēļ tirgū ir pieejams liels dažādu plēvju klāsts, kas tiek piedāvātas kā plēves skābbarības pārklāšanai, bet kas ir nepiemērotas augstvērtīgas skābbarības ražošanai. Plēves, kas atbilst kvalitātes prasībām augstvērtīgas skābbarības ražošanai, parasti ir par 30–50% dārgākas nekā pārsvarā piedāvātie un lietotie materiāli, tomēr skābbarības pašizmaksu papildu ieguldījums augstas kvalitātes plēvē ne tikai nepalielina, bet pat būtiski samazina, jo samazinās gan redzamie (bojāšanās), gan neredzamie (fermentācijas) skābbarības zudumi. Nebojāta, augstvērtīga skābbarība ātri atmaksājas un ļauj būtiski palielināt lopkopības un biogāzes ražošanas rentabilitāti.
Diemžēl dārgāku augstas kvalitātes skābbarības pārklājumu materiālu piedāvājums tirgū dod iespēju daudziem, kurus interesē galvenokārt plēvju pārdošanas apjomi, vienmēr piedāvāt lētāk, protams, ietaupot un samazinot cenu uz plēves kvalitātes rēķina, tādējādi piedāvājot skābbarības ražošanai nepiemērotu plēvi.
Visaugstākās kvalitātes plēve šobrīd Latvijas tirgū maksā ap 0,67 EUR/m2. Mazāk kvalitatīva plēve maksā ap 0,50 EUR/m2, cenas starpība uz 1 m2 plēves ir 0,17 eiro. Skābbarības tranšejā vai kaudzē zem šī viena kvadrātmetra plēves glabājas viena līdz četras tonnas skābbarības ar pašizmaksu 20–35 eiro tonnā. Tātad papildu ieguldījums augstas kvalitātes pārklājuma materiālos ir salīdzinoši neliels, toties investīciju atdeve ievērojama. Ietaupot 5–20 centus uz vienas tonnas skābbarības saražošanas izmaksām, ir milzīgs risks zaudēt daudz vairāk naudas.
Ko nozīmē kvalitatīva plēve augstākās kvalitātes skābbarības ražošanai?
Skābbarības plēves vērtējamie kvalitātes parametri izriet no plēves lietošanas mērķa un apstākļiem, kādos plēvei būs jāatrodas, to transportējot, plēves uzklāšanas brīdī, skābbarības glabāšanas laikā līdz pat plēves noņemšanai un pārstrādei.
Gaisa barjera. Plēves galvenais uzdevums ir nodrošināt skābbarības tvertnes gaisa un ūdens necaurlaidību. Ūdeni aiztur gandrīz visu veidu plēves, bet ar gāzēm, tostarp gaisu, ir citādi. Atkarībā no plēvju ražošanas tehnoloģijas caur katru plēves kvadrātmetru diennaktī var iziet 5–2000 cm3 gaisa. Gaisa barjeru plēvē nodrošina ne tik daudz plēves biezums un plēves slāņu skaits, bet gan tās ražošanā izmantoto izejvielu kvalitāte un to ķīmiskais sastāvs jeb plēves izejvielām pievienotās piedevas.
Plēves biezums. Plēves biezumam ir salīdzinoši maza ietekme uz tās gaisa caurlaidību. Respektīvi, biezāka plēve nenozīmē labāku gaisa barjeru. Protams, jo biezāka plēve, jo gaisam vajag mazliet vairāk laika, lai izietu cauri plēves poru labirintam, tomēr tas vienalga notiks, ja plēves sastāvā nebūs pievienotas īstas gaisa barjeru veidojošas vielas. Biezāka plēve var būt mehāniski izturīgāka, bet ne vienmēr, jo lētu, zemas kvalitātes plēvju ražošanā mēdz izmantot nekvalitatīvas izejvielas un papildu piedevas svara un biezuma palielināšanai. Tomēr pilnīgi noteikti biezāka plēve ir smagāka, grūtāk un dārgāk transportējama un uzklājama.
Šobrīd jaunākās paaudzes skābbarības pārklāšanai paredzētās plēves ražo ļoti plānas (50–110 mikronu). Pateicoties to sastāvam un ražošanas veidam, tās lieliski aiztur gaisu un ir viegli lietojamas. Tomēr, ja plēve ir pārāk plāna, tā viegli deformējas jau uzklāšanas laikā, to velkot, pa to staigājot, kā arī tai piepūšoties pēc uzklāšanas.
Viena no plēves kvalitātēm saistībā ar tās biezumu ir plēves biezuma vienmērīgums. Ja plēves biezums visā tās laukumā nav vienmērīgs, ja dažās vietās plēve ir plānāka nekā citās, tad plēvei, skābbarības fermentācijas laikā piepūšoties un nostiepjoties, plānākajās vietās var rasties lielāki vai mazāki bojājumi – tā dehermetizējot skābbarības tvertni.
Slāņu skaits. Šobrīd skābbarības ražošanā izmanto plēves, kurām ir no viena līdz pat septiņiem slāņiem jeb kārtām. Plēvju ražošanā izmantojot metodi, ka plēve ir it kā salīmēta no vairākiem atsevišķiem slāņiem, ir iespēja uzlabot plēves mehāniskās un funkcionālās īpašības, izmantot dažādas kvalitātes izejvielas un piedevas tikai noteiktos slāņos, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Piemēram, gaisa barjeru nodrošinošais slānis, pigments, elastīgumu nodrošinošās vielas vai piedeva, kas aizsargā plēvi pret ultravioletajiem stariem, var atrasties tikai vienā no vairākiem plēves slāņiem. Vairāku slāņu plēvju ražošanas tehnoloģija ļauj ražot vienu plēvi, kombinējot dažādas kvalitātes izejvielas, piemēram, vienā vai vairākos slāņos izmantojot augstas kvalitātes neapstrādātu (virgin) polietilēnu, bet citos slāņos otrreiz pārstrādāto zemākās kvalitātes izejvielu. Atkarībā no tā, cik daudz plēves sastāvā ir iekļautas augstas kvalitātes pirmreizējās izejvielas un speciālās piedevas (ja tās vispār ir iekļautas), mainās gan plēves īpašības, gan piemērotība skābbarības ražošanai un plēves cena.
Plēves krāsa var būt atkarīga gan no plēves ražošanā izmantotajām izejvielām, gan no ražotāja, pārdevēja vai klienta vēlmēm, gan arī no pievienoto pigmentu izmantošanas veida un mērķa. Krāsas pigmentus galvenokārt pievieno plēvei, lai to aizsargātu no saules ultravioletajiem stariem un panāktu saules staru atstarošanos no plēves, tā pasargājot plēvi un skābbarību no pārmērīgas uzkaršanas. Jo tumšākas krāsas plēve vai atsevišķi tās slāņi, jo lielāka iespēja, ka plēves ražošanā ir izmantotas otrreizējās pārstrādes mazāk kvalitatīvs polietilēns. Tāpat nereti kā lēts melnās krāsas pigments plēvju ražošanā tiek izmantoti pelni, kas padara plēvi neizturīgāku, trauslāku un mazāk piemērotu labas skābbarības ražošanai.
Plēves elastības nozīme
Elastība ir ļoti svarīga skābbarības plēves īpašība, kura tiek augstu novērtēta un kuras nozīme pa īstam parādās, kad redzam, kāda slodze plēvei ir jāiztur skābbarības pārklāšanas laikā, to velkot, stiepjot, pa to staigājot, kā arī tad, kad plēve piepūšas masas fermentācijas laikā.
Plēves kvalitātes saglabāšanās dažādu faktoru ietekmē
Pat ja uzreiz pēc plēves ražošanas tā atbilst augstvērtīgas plēves standartiem (norādīti kvalitātes sertifikātā), tai savas īpašības jāsaglabā līdz pat skābbarības izbarošanai. No plēves saražošanas brīža līdz skābbarības glabāšanas beigām un izbarošanai var paiet no viena līdz pat vairākiem gadiem. Šajā laikā plēve tiek pakļauta dažādiem diezgan agresīviem apstākļiem un vielu ietekmei. Jau transportējot plēvi no rūpnīcas, glabājot noliktavās, plēve ir pakļauta gan laika zobam, gan temperatūras svārstībām. Pēc tam, kad plēve ir izklāta uz skābbarības, bez laika un temperatūras tās kvalitāti ietekmē arī skābbarībā radušās organiskās skābes un gāzes, izstiepšanās piepūšoties, nokrišņi un saules ultravioletais starojums. Nereti, uzkāpjot ar kājām uz plēves vairākus mēnešus pēc tās izklāšanas, var just un redzēt plēves elastīguma, krāsas un hermētiskuma izmaiņas – plēve var kļūt trausla, drūpoša, lūstoša, caurumota, neelastīga.
Ar acīm to neredzot, tomēr zinot un pēc skābbarības kvalitātes spriežot, sliktākas kvalitātes plēves, laikam ejot, mēdz zaudēt vai samazināt arī savu galveno gaisa barjeras īpašību. Bez īpašām piedevām plēves gaisa caurlaidība būtiski palielinās, arī paaugstinoties apkārtējās vides temperatūrai.
Plēves elastīguma saglabāšanās zemā temperatūrā un visu skābbarības glabāšanas laiku ir svarīga, kad plēvi kustina un loka vējš vai pa plēvi kādu iemeslu dēļ ir jāpārvietojas cilvēkam (ņemot paraugus analīzēm, remontējot vai sakārtojot pārsedzamos materiālus). Plēves izturību un elastīgumu nereti pārbauda arī lielāki un mazāki dzīvnieki.
Fermentācijas laikā skābbarībā rodas organiskās skābes, gāzes un citi organiski savienojumi, kas var sabojāt, dažkārt pilnīgi iznīcināt skābbarības ražošanai nepiemērotu plēvi.
Plēves otrreizējā pārstrāde
Plēve tāpat kā jebkurš iepakojuma materiāls pēc lietošanas būtu jānodod pārstrādei. Plēves sastāvam vai plēvju kombinācijām būtu jābūt tādām, lai pārstrādātājam būtu viegli šos materiālus savākt. Piemēram, ja kombinētās pārklājuma plēves pamata jeb virsējā plēve ir ražota no polietilēna, bet vakuuma plēve no poliamīda, pirms nodošanas tās būtu jāatdala viena no otras. Praktiski tas nav viegli izdarāms.
Plēvju veidi un to sistēmas
Skābbarības ražošanai paredzētās plēves iedala atkarībā no skābbarības ražošanas tehnoloģijas – rituļu vai ķīpu ietinamajās, tuneļu, skābbarības tranšeju un kaudžu pārklājuma plēvēs. Skābbarības tranšeju kvalitatīvai hermetizēšanai jāizmanto nevis viena plēve, bet gan tā sauktās plēvju sistēmas, kas sastāv no divām vai vairākām plēvēm.
Skābbarības tranšeju pārklājuma plēvju sistēmas sastāv no pārklājuma plēves vai plēvēm (ko klāj uz skābbarības virsmas) un sānu sienu plēves.
Virsējo pārklājuma plēvju funkcija parasti ir skaidra – nodrošināt anaerobu vidi tranšejā vai kaudzē, aizsargāt skābbarību no gaisa un nokrišņu ietekmes –, bet par sānu sienu plēvju nepieciešamību joprojām dzirdamas šaubas vai neizpratne.
Sānu sienu plēvei ir vairākas funkcijas. Pirmkārt, tā nodrošina virsējās pārklājuma plēves hermētisku savienojumu gar skābbarības tranšejas sienām, neļaujot skābbarībā iekļūt ne nokrišņu ūdenim, ne gaisam, kā arī neļaujot no plēves apakšas pa spraugām izplūst vērtīgajām fermentācijas procesā saražotajām gāzēm. Otrkārt, sānu sienu plēve pasargā tranšeju betona sienas no skābbarībā esošo organisko skābju ietekmes, tā paildzinot to kalpošanas laiku. Daļēji sānu sienu plēve pasargā skābbarību no gruntsūdeņiem un skābbarības sulu ieplūšanas skābbarībā no blakus esošajām skābbarības tranšejām caur plaisām un šuvēm.
Virsējās pārklājuma plēves var būt paredzēts lietot kopā ar vakuuma jeb tā saukto apakšklāja plēvi vai bez tās. Tas atkarīgs no konkrētās plēves ražošanas tehnoloģijas un īpašībām.
Skābbarības tranšeju virsējā pārklājuma plēve un vakuuma plēve var būt nopērkama un uzklājama atsevišķi viena no otras vai jau nokomplektētas un satītas kopā vienā rullī. Lai arī sākotnēji likās, ka kombinētas plēves (pārklājuma plēve kopā ar vakuuma plēvi) izmantošana būs laika, darba un cilvēkresursus ietaupoša, praksē vienādi ērti un ātri ir lietot abas šīs plēves pat tad, ja tās ir iegādātas atsevišķos ruļļos.
Darba jeb pagaidu plēve
Ja skābbarības pildīšana tranšejā vai kaudzē kaut kādu iemeslu dēļ ir jāpārtrauc uz vairāk nekā divām stundām (salūzusi tehnika, lietus, nakts pārtraukums u. c.), skābbarību ieteicams pārklāt ar tā saukto pagaidu jeb darba plēvi. Darba plēves mērķis ir pasargāt jau ievesto skābbarību no nokrišņu un gaisa ietekmes, kā arī jau daļēji aizturēt zem plēves sakrājušos ogļskābo gāzi, kas jau skābbarības pildīšanas laikā daļēji aptur nevēlamās aerobās mikrofloras vairošanos ieskābējamā masā. Kā darba plēvi var izmantot arī lētākas un vienkāršākas plēves. Pagaidu plēvei jābūt lētai, izturīgai un viegli lietojamai.
Lai arī plēves kvalitātei ir milzīga nozīme augstvērtīgas skābbarības ražošanā un skābbarības ražošanas zudumu mazināšanā, domāju, vismaz pusi no rezultāta veido arī pareiza plēves uzklāšana un tās aizsardzība no putnu, dzīvnieku un cilvēku radītajiem mehāniskajiem bojājumiem. Kopā ar augstas kvalitātes skābbarības pārklājuma materiāliem jāapgūst arī pareiza šo materiālu lietošana.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
