Grobiņas pilskalna kultūrslānī arheologi cer tikt līdz vikingiem 0
Aizvadītajā vasarā Grobiņas pilskalnā jeb Skābaržkalnā un tā pakājē veikto arheoloģisko izrakumu viens no atklājumiem ir ļoti biezais kultūrslānis pilskalna plakumā, kas liecina, ka Skābaržkalnā dzīve kūsājusi arī gadsimtiem pēc tam, kad 1263. gadā krustneši nodedzināja tajā bijušo kuršu pili. Tomēr šajā ekspedīcijā arheologiem vēl nav izdevies iegūt kādas jaunas liecības par kuršu, senskandināvu vai vikingu apdzīvotības laikiem Grobiņā, jo attiecīgais slānis vēl nav sasniegts. To pētīs nākamgad.
UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā iekļautajā Grobiņas arheoloģiskajā kompleksā ietilpst kā viduslaiku pils, tā Skābaržkalns, Pūrānu, Atkalnu, Smukumu un Priediena senkapi. Līdz šim rūpīgāk pētīti tikai kapulauki, kuros parādās kā skandināvu, tā kuršu apbedījumi. Pieņemts, ka Grobiņā skandināvi labi sadzīvojuši ar apkaimes kuršiem un pakāpeniski asimilējušies viņu sabiedrībā, par ko liecina agrāk atrastais rotu materiāls. Skandināvu apmetne pastāvējusi 200 – 250 gadu, sākot no 7. gs. vidus līdz 9. gs. vidum, tātad arī vikingu laikmetā, kura iestāšanos Eiropā parasti skaita no 8. gs. beigām, kad dāņu un norvēģu vikingi sāk laupīt Anglijas un Īrijas klosteros. Pētniekiem nav precīzi zināms, kur tieši atradusies Grobiņas kolonistu ciema vieta, taču skaidrs, ka tai tur jābūt. Līdzšinējie aprēķini liecina, ka no Gotlandes un Viduszviedrijas nākušie skandināvi, dzīvodami Grobiņas apkaimē, atstājuši tajā ap 3000 kapu. Tas ļāvis aplēst, ka vienlaikus kopienā dzīvojis 300 līdz 500 cilvēku, no kuriem apmēram puse bijuši jaunieši līdz 15 gadu vecumam. Kuršu kopiena, kas reģionā mitusi līdz 7. gs. pirms skandināvu parādīšanās, varētu būt bijusi 70 – 90 cilvēku liela. Tomēr trūkst skaidras atbildes uz jautājumu: kas tajā laikā dzīvojis Skābaržkalnā – kurši vai vikingi? Viens no izrakumu vadītājiem, arheologs un LU Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēks Andris Šnē spriež, ka Grobiņas pilskalns varētu būt arī skandināvisks. “Izrakumu mērķis pilskalnā bija saprast, kāda rakstura dzīvesvieta tā bijusi – kuršu pilskalns vai skandināvu mītnesvieta?” skaidro Šnē. Trijās nedēļās jūnijā un jūlijā arheoloģiskie darbi veikti divos laukumos – 4×8 metru platībā Skābaržkalna plakumā un 4×4 metru teritorijā senpilsētā starp Ālandes upi un pilskalnu. Izrakumus Grobiņas novada domes uzdevumā veica LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti ar novada domes saimniecisko atbalstu. Nelielu finansējumu sniedzis Kultūrkapitāla fonds.
Šajā sezonā pilskalnā arheologi kultūrslāni sasnieguši 1,20 m dziļumā, taču tas sniedzies vēl vismaz metru dziļāk, un izpētīt, kas tajā atrodams, jau ir nākamā gada ekspedīcijas uzdevums. LU līgums ar Grobiņas novada domi paredz sadarbību līdz 2020. gadam. Interesanti, ka pilskalna kultūrslāņa biezākā daļa izrādījusies attiecināma tieši uz viduslaikiem un 16. – 18. gs., tātad rosīga dzīve pilskalnā turpinājusies par spīti tam, ka līdzās jau bija tapusi Grobiņas mūra pils. “Tirdzniecība tur ir notikusi, bet kas un kā, to vēl nevaram secināt,” teic Šnē kolēģe, arheoloģisko izrakumu praktiskā vadītāja LU Latvijas Vēstures institūta arheoloģe Elīna Guščika.
Izrakumi pilskalnā šogad apstājās pie 13. – 14. gs. līmeņa, kas, jādomā, attiecas uz kuršu periodu. Vairākums atradumu nāk no apmetnes teritorijas, un Šnē tos sauc par “internacionāliem” – ļoti daudz keramikas fragmentu, dzīvnieku kauli, apmetuma gabali, daudz būvdetaļu – naglu, tirdzniecības priekšmeti, tostarp neapstrādāta dzintara gabali kā apmetnē, tā pilskalnā. Ir arī pāris 12. – 13. gs. Ķelnes sudraba feniņu, naudas svaru bronzas atsvariņš, kas varētu attiekties uz 14. gs., svariņu daļas, dzelzs nazīši, iespējams, uz dzelzs laikmetu un kuršu periodu attiecināms akmens tīkla gremds, kā arī lentveida aproces fragments. Atradumi liecina par Grobiņu kā tirdzniecības vietu. Amatniecības priekšmetu bijis samērā maz.
Pētnieki atseguši akmeņu klājumu vairākās kārtās gar pilskalna malu, kas varētu būt saistīts ar pilskalna nostiprināšanu. Skābaržkalna plakumā tāpat atsegtas kādas uz viduslaikiem vai jaunajiem laikiem attiecināmas ēkas paliekas – ar ķieģeļiem un laukakmeņiem izmūrēts pavards, izlīdzinošs mālu klājums blakus. Apmetnes teritorijā atrasta saimniecības bedre ar dzīvnieku kauliem, keramikas lauskām, oglītēm. Guščika atzīst, ka arheoloģiskais materiāls un konstrukcijas vēl nav līdz galam izanalizētas un datētas. Tas vēl jāpaveic.
Pētījumus pilskalnā un senpilsētā jeb apmetnē Skābaržkalna pakājē arheologi turpinās nākamgad, jo vietu uzskata par perspektīvu. Apmetnes kultūrslānis jau agrāk konstatēts arī otrpus Ālandes upītei. Arheoloģe stāsta, ka grobiņnieki izrādījuši lielu interese par izrakumiem; nesuši apkaimē atrastas senlietas, piemēram, vērpjamās vārpstiņas akmens skriemeli. “Nākamgad izrakumi varētu saistīties jau ar vikingu un pirmsvikingu laiku, kas varētu atbildēt uz jautājumu par skandināvu Grobiņas sākumiem,” nākotni iezīmē Andris Šnē.
