Sīvi un saldi – veselīgi! 0
Sīpoli un ķiploki mūsu dārzos ir zināmi izsenis. Daļa dārzkopju stingri ievēro sev zināmas tradīcijas un, piemēram, sīpolus stāda tikai Jetes vai Staņislava dienā – tad izaugot vislabāk. Citi starp zemeņu ceriem dobē noteikti dēsta ķiplokus – cerībā, ka tā atbaidīs kaitēkļus.
Vieni audzē Latvijas vietējos, tā dēvētos ģimenes sīpolus, kas veido čemuru, esot vieglāk izžāvējami un ilgāk uzglabājoties. Citi priekšroku dod no sīksīpoliņiem audzējamiem. Daļai tīk latviski zeltainie, daļai karmīnsarkanie vai sniegbaltie. Vieniem – jo sīvāks, jo labāks, cits izvēlas maigāku garšu. Katram sava zināšana un garšas izjūta, sava pieredze.
Līdzīgi ar ķiploku – kurš gan nezina, ka tas veselīgs, maltītei piedod pikantumu un ir teju neaizstājams noteiktu ēdienu receptūrā. Bet līdzās ķiplokmīļiem atrodas arī to noliedzēji, kas īpatnējās smaržas dēļ to i’ mutē neņem. Jaunāki “radinieki” šo augu vidū ir puravi un šalotes sīpoli – maigāki, ar atšķirīgām garšas niansēm, bet nu jau vairs ne svešinieki mūsu dārzos .
Jaunākajā Tematiskajā Avīzē, kuras informāciju apkopojis agronoms Māris Narvils, atradīsiet gan ieteikumus, kā audzējami sīpolaugi un apkarojami sīpolaugu kaitēkļi un slimības, gan padomus ražas novākšanā un uzglabāšanā, gan bagātīgu pārskatu par dažādām to šķirnēm. Noderēs arī atziņas, kā sīpolaugus izmantot kulinārijā un ēst uz veselību.
Nebēdājiet, ka sīpolus un ķiplokus jau iestādījuši – lai raža priecētu dārzkopi, stādījumi pareizi jākopj, jāmēslo, jālaista, un šie darbi vēl visu vasaru turpināmi. Tāpat izaudzētais īstajā laikā jānovāc, pareizi jāizžāvē un jāuzglabā, lai savs sīpols un ķiploks pa rokai līdz pavasarim.
Lai izdodas ievākt bagātīgu ražu!
