Sīva cīņa par Rīgas baļķiem. Vai VK pārmetumu pamatā ir konkurentu lobijs? 0
Pagājušā gada nogalē Valsts kontrole (VK) Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībai “Rīgas meži” izteica pārmetumus par centieniem no mežizstrādes gūt pēc iespējas lielākus ieņēmumus. Pašvaldības uzņēmums komercdarbībā drīkstētu iesaistīties tikai tad, ja tas būtu nepieciešams tirgus nepilnību novēršanai, pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai stratēģiski svarīgu preču radīšanai vai valsts drošības nodrošināšanai. Koks ar diviem galiem – “Rīgas meži” apgalvo, ka viņu sirdsapziņa ir tīra, savukārt konkurenti norāda, ka pašvaldības uzņēmumam nebūtu jābāž deguns privātajā sektorā.
Auditoru firma vērtēs
“Domāju, ir tikai pāris uzņēmumu, kurus neapmierina mūsu darbība, tādēļ tiek lobēti šāda veida pārmetumi,” pārliecināts ir “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. “Strādājam atbilstoši likumiem, tieši tādēļ kādam rodas pretenzijas.”
VK lielākos pārmetumus izteica par “Rīgas mežu” kokzāģētavas “Norupe” izveidošanas mērķiem. Pašvaldības uzņēmumam, pārstrādājot kokmateriālus un gūstot peļņu no saimnieciskās darbības, notiek zāģmateriālu tirgus kropļošana. Tas neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības deleģētajiem uzdevumiem un tādējādi arī sabiedrības interesēm. Arī Konkurences padome (KP) norāda, ka valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja tirgū ir nepilnības un privātais sektors nevar nodrošināt preces pakalpojumus.
“Secinājumi, kurus izdarīja VK, mūs nepatīkami pārsteidza. Manuprāt, mēs esam izcils piemērs tam, kā pēc taisnības ir jāapsaimnieko pašvaldības un valsts manta. Mēs pilnā mērā veicam nodokļu nomaksu, jo ne visi šīs nozares uzņēmumi to dara. Starp kokrūpniecības uzņēmumiem “Rīgas meži” ieņem samērā zemu vietu, bet sarakstā, kur tiek publicēti nomaksātie nodokļi valstij, esam augšgalā. Vērtējot no juridiskā viedokļa, ne mēs, ne pilsēta nav veikusi likumiskus pārkāpumus. Mums ir visas tiesības veikt koksnes pārstrādi, un to arī turpināsim darīt,” uzsver “Rīgas mežu” pārstāvis. “Ir ļoti sarežģīti novērtēt ražošanas uzņēmumus to darbības pirmajos gados, jo šīs lietas ir jāvērtē ilgtermiņā. Uzskatu, ka VK vērtējums nav korekts. Esam piesaistījuši auditoru firmu, kura izvērtēs uzņēmuma ilgtermiņa darbības plānus, ietekmi uz kokapstrādes nozari un to, vai uzņēmums ir rīkojies pareizi, radot kokzāģētavu.”
Resursu ir tik, cik ir
Gan Konkurences padome, gan uzrunātie uzņēmumi domā citādi, atzīstot, ka Latvijā kokzāģētavu kopējā pārstrādes jauda ir lielāka nekā tirgū pieejamie apaļkoka resursi un “Rīgas mežu” iesaiste kokapstrādē ierobežo privāto komersantu jaudu palielināšanas un papildu ieņēmumu gūšanas iespējas.
“Mūsu ražotne atrodas Launkalnē, kas ir tālāk no Rīgas, tādēļ neesam tiešie “Rīgas mežu” konkurenti. Tomēr uzskatu, ka pašvaldības uzņēmumam neklātos līst iekšā privātajā biznesā. Esam ar situāciju samierinājušies, pieņēmuši to,” stāsta Somijas un Zviedrijas kokapstrādes uzņēmuma “Stora Enso Latvija” koksnes sagādes daļas vadītājs Vilnis Freimanis.
“”Rīgas meži” vienlaikus ir mūsu konkurenti un arī sadarbības partneri. No šīs kapitālsabiedrības iepērkam gan baļķus, gan zāģmateriālus. Lai gan sadarbojamies, uzskatu, ka nav īsti pareizi, ka privātajiem uzņēmumiem pašvaldības kapitālsabiedrība ņem nost izejmateriālus. Jaucas iekšā mūsu nozarē. Neesam apmierināti arī ar to, ka tiek plānots palielināt ražošanas apjomus. Tādā veidā tiek atņemti resursi jau esošajiem, labi funkcionējošajiem uzņēmumiem. Tā nevajadzētu būt, jo mūsu valstī resursu ir tik, cik ir. Lai nodrošinātu esošās jaudas, jau pērn Latvijā tika importēts liels daudzums zāģbaļķu – egles, priedes. Cik saprotu, apjomi “Rīgas mežiem” tiek un tiks palielināti, tādēļ nezinu, vai ir kas vēl maināms. Iespējams, tā būs tikai tukša runāšana un “Rīgas meži” turpinās darboties tā, kā ir ieplānojuši,” situāciju raksturo viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem SIA “BSW Latvia” valdes loceklis Inesis Ārgalis.
Sava izejviela nav grēks!
Uzņēmēju aizdomas apstiprinājās “Rīgas mežu” pasākumā 6.februārī, kurā Rīgas mežu apsaimniekotājs vēstīja par desmit gados paveikto un nākotnes vīzijām. “Rīgas meži” plāno aktīvu komercdarbību un jaunu biznesa veidu attīstītību, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu savā rīcībā esošos resursus. Pirmie soļi būšot pakāpeniska atteikšanās no cirsmas izsolēm, mežizstrādes apjomu palielināšana un koksnes pārstrādes ražotņu attīstība. Tāpat tiek plānots veikt pilnīgu Rīgai piederošo koksnes resursu pārstrādi, lai gūtu no tiem maksimālo pievienoto vērtību un peļņu.
Valsts kontrole gan “Rīgas mežiem”, gan Rīgas domei līdz šā gada nogalei ir ieteikusi ieviest vairākas izmaiņas mežu apsaimniekošanas biznesā. Tostarp jānosaka kritēriji ārpakalpojumu saņemšanai. Jāizstrādā un jāspēj izpildīt meža apsaimniekošanas plānu, kā arī jāveic atbilstoša deleģēto uzdevumu izpildes kontrole.
“Es nedomāju, ka tas ir grēks, ja mums ir pašiem sava izejviela. Tas ir mūsu trumpis. Neizprotu šos Valsts kontroles ieteikumus. Kādēļ Rīgai, valstij piederošo izejvielu vajadzētu atdot kādam privātam uzņēmumam? Tas nešķiet loģiski,” sašutumu pauž A. Tauriņš. Savukārt uz jautājumu, vai nejūt spiedienu no konkurentu puses, valdes priekšsēdētājs atbild pārliecinoši: “Bijām informēti par to, ka Konkurences padome izsūtīja anketas mūsu amatbrāļiem, jautājot viedokli par “Rīgas mežu” darbību. Liela daļa mūsu sadarbības partneru zvanīja, rakstīja e-pastus un izteica neizpratni par to. Es domāju, ka starp šiem simts ir tikai pāris uzņēmumu, kurus neapmierina mūsu darbība. Mūsu sirdsapziņa ir tīra, pretēji citiem.”
