“Situācija pasliktinās dienu no dienas!” Jevgēņijs Kalējs nosauc, cik tūkstoši ārstu Latvijā trūkst 178
Mediķu trūkums turpinās, lielajās slimnīcās vakanču skaits mērāms simtos.
“Situācija nevis joprojām ir slikta, bet situācija pasliktinās dienu no dienas,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” atklāj Jevgēņijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs.
Kā vienu no iemesliem viņš min to, ka kovida laikā daudzi mediķi pamet darbu.
“Ne tikai pamet darbu, kara terminoloģijā runājot, mums ir diezgan daudz kritušo, gan ārstu, gan māsu rindās. Tas, ka šī situācija neuzlabojas, ir viennozīmīgs,” Kalējs skaidro.
Viņš norāda, ka Latvijā trūkst apmēram 3000 ārstu, lai nodrošinātu tādu aprūpi, kas būtu nepieciešama visos Latvijas reģionos.
Jau ziņots, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) patlaban ir 250 mediķu vakances, bet vēl daudzi slimo un ir cita veida prombūtnē, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pastāstīja NMPD direktore Liene Cipule.
Pēc viņas stāstītā, vakanču skaits dienestā pēdējo gadu laikā ir samazinājies, NMPD sekmīgi piesaistot jaunus darbiniekus, tomēr šajā rudenī ticis novērots ļoti liels darbinieku prombūtņu skaits – pat lielāks nekā Covid-19 pandēmijas vilnī. Darbinieku attaisnotās prombūtnes esot saistītas gan ar slimošanu, gan došanos bērnu kopšanas atvaļinājumā, gan citiem iemesliem.
“Mēs tiešām jūtam to, ka ikdienā pat līdz 20 brigādēm valstī var būt nenokomplektētas, tomēr nu jau mēs esam saraduši ar šo situāciju, ar to, ko nozīmē strādāt ierobežotas brigāžu pieejamības apstākļos. Ja pirms tam mums jau piecas [iztrūkstošas] brigādes likās izaicinājums, tad šobrīd ar 20 mums ir zināmi mehānismi, kā nodrošināt darbu,” stāstīja Cipule.
Komentējot vakanču skaitu dienestā, Cipule atzina, ka lielu lomu spēlē darbinieku izdegšana, kā arī nekonkurētspējīgs, darba pienākumiem un apstākļiem neatbilstošs atalgojums. “Tas ir ļoti īpašs darbs, kas būtu arī īpaši jānovērtē,” piebilda Cipule.
NMPD vadītāja stāstīja, ka pēdējā laikā dienestā ir nākuši klāt daudzi gados jauni mediķi, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ bija apgrūtinoši uzturēt viņu kvalifikāciju – ierobežojumu dēļ nebija iespējams pilnvērtīgi praktizēties un trenēties, kas ir ļoti būtiski neatliekamās palīdzības sniegšanā.
“Lielai daļai, kas neizvēlējās savienot darbu ar mācībām, var redzēt, ka viņu iemaņas, prakse un pieredze nav pietiekamas, un pašlaik ir ļoti daudz jāstrādā dienestā, lai sniegtu [šiem darbiniekiem] papildu atbalstu kompetenču attīstībā un nostiprinātu iemaņas,” skaidroja Cipule.
