Situācija Krievijas ekonomikā kļūst nekontrolējama – Maskavai ir nopietnas nepatikšanas 0
Krievija saskaras ar milzīgu inflācijas pieaugumu, ekonomikas lejupslīdi un pieaugošu atkarību no militārajiem izdevumiem, kas apdraud tās iedzīvotāju labklājību. Kara un sankciju nomocītā Krievijas ekonomika zaudē stabilitāti, raksta laikraksts “Neue Zürcher Zeitung”.
Kremļa politika nodrošināt aizsardzības ražošanu uz iedzīvotāju labklājības rēķina rada nopietnus stagflācijas draudus – augstas inflācijas un ekonomiskās stagnācijas kombināciju.
Decembrī Krievijas Centrālā banka pārsteidza analītiķus, saglabājot galveno procentu likmi 21% līmenī – augstākajā kopš gadsimta sākuma.
Lai gan analītiķi gaidīja likmes celšanu, lai cīnītos ar inflāciju, kas gada laikā pārsniedz 9%, lēmums tika skaidrots ar pieaugošo spiedienu no uzņēmumiem un amatpersonām.
Augstās kredītu procentu likmes nomāc biznesu, liekot tam uzņemties parādsaistības, kamēr militārie izdevumi izspiež resursus no civilās ekonomikas.
Inflācijas pieaugums un rubļa vājināšanās
Pēdējo mēnešu laikā Krievijas valūta ir strauji devalvējusies, bet importa cenas pieaugušas sankciju un ekonomiskās izolācijas dēļ. ASV dolāra un eiro vērtība sasniegusi augstāko līmeni kopš 2022. gada marta, padarot importētās preces dārgākas.
Analītiķi prognozē, ka 2025. gadā inflācija pārsniegs 8%, būtiski pārsniedzot iepriekš izvirzītās prognozes.
Turklāt faktiskās cenu izmaiņas, iespējams, ir vēl straujākas, nekā norāda oficiālā statistika. Tas apstiprina inflācijas un pamatlikmes līmeņa neatbilstību, kas mazina statistikas ticamību.
Lai gan 2024. gadā Krievijas IKP pieauga par 4%, 2025. gadā eksperti prognozē izaugsmes palēnināšanos līdz 1,5%. Ekonomikas galvenais izaugsmes faktors – aizsardzības ražošana – ir sasniedzis savu robežu. Jaunu kaujas transportlīdzekļu tiek saražots mazāk, nekā tiek remontēta vecā tehnika.
Tomēr neraugoties uz ekonomikas vājināšanos, Kremlis negrasās samazināt militāros izdevumus.
Lai gan valsts finanšu rezerves turpina sarukt, tās joprojām pietiek esošo izdevumu segšanai. Tas pastiprina bažas, ka Krievijas varas iestādes turpinās ignorēt ekonomikas krīzes signālus par labu militārai avantūrai.
Ekonomika zaudē stabilitāti
Krievijas ekonomiskā sistēma arvien vairāk zaudē stabilitāti. Augstās kredītu procentu likmes, darbaspēka trūkums, ko izraisa mobilizācija un migrācija, kā arī prioritātes piešķiršana aizsardzības izdevumiem ved valsti stagflācijas virzienā. Papildu sarežģījumus rada rubļa vājināšanās un zemās naftas cenas.
Tā vietā, lai investētu ilgtermiņa projektos vai modernizācijā, Kremlis turpina tērēt resursus kara uzturēšanai.
Tajā pašā laikā Krievijas iedzīvotāji saskaras ar pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugumu un stagnējošiem ienākumiem, kas palielina neapmierinātību sabiedrībā.
Krievijas ekonomika 2025. gadā iesoļo ar nopietnām strukturālām problēmām, ko izraisījusi militārā politika un sankcijas. Iedzīvotāju labklājība tiek upurēta kara mašīnas uzturēšanai, savukārt izaugsmes perspektīvas kļūst arvien neskaidrākas.
Tomēr, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, Kremlis turpina koncentrēties uz saviem militārajiem mērķiem, liekot iedzīvotājiem ciest no šīs politikas sekām.
