“Situācija ir nopietna.” Epidemioloģe par infekciju slimību uzliesmojumiem skolās 1
Papildināts plkst.17.52.
Vairāk nekā puse jeb 37 no kopumā 62 pērn atklātajiem infekcijas slimību uzliesmojumiem pērn tika reģistrēti izglītības iestādēs, trešdien preses konferencē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Rita Korotinska.
SPKC kampaņas “Mazgā rokas tīras, lai no mikrobiem tās brīvas” atklāšanai veltītajā preses konferencē epidemioloģe atklāja, ka grupas saslimšanas gadījumi jeb uzliesmojumi primāri tiek reģistrēti izglītības iestādēs.
“Katru gadu izglītības iestādes mums ir topā,” runājot par infekcijas slimību uzliesmojumiem, teica Korotinska.
Pēc epidemioloģes paustā, šajās vietās uzliesmojumi parādījušies sadzīvisku iemeslu dēļ, tostarp roku nepietiekamas roku mazgāšanas rezultātā.
Korotinska informēja, ka visbiežāk ar akūtām zarnu infekcijas slimībām slimo bērni vecumā no viena līdz sešiem gadiem. Pērn no reģistrētājiem 3445 saslimšanas gadījumiem 1792 jeb 52% gadījumu tika reģistrēti tieši bērnu vidū.
“Situācija ar izglītības iestādēm ir nopietna,” apgalvoja epidemioloģe.
Tāpēc viņa rosina pievērst lielāku uzmanību tieši vecāku izglītošanai par pareizu roku mazgāšanu. Viņas ieskatā, ja vecāki tiktu vairāk informēti par roku mazgāšanu, šie paradumi aizietu arī līdz viņu bērniem.
Šādu apgalvojumu atbalstīja arī pārējie preses konferences dalībnieki, tostarp Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste un infektoloģe Gunta Laizāne, pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Korotinska atzīmēja, ka galvenā roku mazgāšanas kļūda ir roku noskalošana bez ziepēm. Tikpat būtiska ietekme ir roku mazgāšanas ilgumam. “Jo ilgāt tās tiek mazgātas, to lielāka iespēja atbrīvoties no infekciju slimībām, kas var izplatīties šādā veidā,” skaidroja epidemioloģe.
Arī efektīvai roku dezinfekcijai būtu nepieciešams iepriekš nomazgāt rokas. Pēc epidemioloģes sacītā, dezinfekcijas līdzekļi ir mazāk efektīvi, ja tos izmanto uz netīrām rokām.
Infektoloģe Laizāne norādīja, ka tāpat kā citas bērnībā apgūtās prasmes, arī pareizas roku mazgāšanas kultūru ir svarīgi apgūt jau agrā bērnībā, jo tieši bērnībā no vecākiem apgūtie veselības paradumi saglabājas visas dzīves garumā.
“Līdz gada vecumam bērns vēl ir pārāk mazs, lai rokas nomazgātu saviem spēkiem, tāpēc tas jādara vecākiem. Sasniedzot apmēram gada vecumu, bērnam jau var sākt rādīt un mācīt roku mazgāšanu,” atzīmēja ārste. Pēc viņas paustā, divu līdz trīs gadu vecumā bērns jau sāk atdarināt vecāku darbības.
Savukārt sasniedzot četru gadu vecumu, bērni jau ir attīstījuši patstāvīgas roku mazgāšanas prasmes, tomēr viņiem regulāri jāatgādina par situācijām, kad nepieciešama roku mazgāšana, lai tādā veidā roku mazgāšana kļūtu par noturīgu ieradumu, uzsvēra Laizāne.
Vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja skaidroja, ka ir vairāki zelta likumi, kas var noderēt, veidojot bērnam pareizus roku mazgāšanas paradumus. Ieteikumi vecākiem būtu – vispirms bērna vecumam saprotamā valodā izskaidrot, kāpēc ir svarīgi mazgāt rokas. Lai bērnam nav sajūta, ka tas tiek darīts mammas vai tēta dēļ.
Tāpat, organizācijas vadītājas ieskatā, vecākiem jābūt pacietīgiem, atgādinot par vajadzību atkal nomazgāt rokas, kā arī pašiem jāmazgā rokas pareizi un jāmāca to darīt bērnam. Viņa norāda, ka jāparūpējas arī par vidi, kurā notiek roku mazgāšana – lai bērnam ir ērta un droša piekļuve izlietnei un roku mazgāšanas piederumiem.
“Tāpat ir būtiski bērnam par roku mazgāšanu atgādināt ar pozitīvu, rotaļīgu noskaņu,” rezumēja Akmentiņa-Smildziņa.
LETA jau ziņoja, ka pēc tualetes apmeklēšanas mājās rokas vienmēr mazgā 64,8% pirmsskolas un sākumskolas bērnu vecāku, noskaidrots pētījumu centra SKDS veiktā aptaujā.
Aptaujā, kas tapusi sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņu “Mazgā rokas tīras, lai no mikrobiem tās brīvas”, tostarp noskaidrots, ka pirms ēšanas sabiedriskās vietās tikai 44,1% aptaujāto vienmēr mazgā rokas. Tajā pašā laikā 27,9% respondentu norādījuši, ka pirms ēšanas sabiedriskās vietās rokas mazgā bieži, bet 17,7% sacījuši, ka to dara tikai dažkārt.
Vienlaikus daudz lielāks aptaujāto īpatsvars, proti, 91,5%, norādījis, ka pēc tualetes apmeklēšanas sabiedriskās vietās vienmēr mazgā rokas. Tikai 7% respondentu pauduši, ka to dara bieži, bet 0,1% – ka nekad. Pirms ēdiena pagatavošanas rokas mazgā 67,7% aptaujāto, savukārt 7% atzinuši, ka to dara tikai dažkārt.
Kā vēstīts, SPKC no šodienas rīko sabiedrības informēšanas kampaņu “Mazgā rokas tīras, lai no mikrobiem tās brīvas!”, kuras mērķis ir aicināt pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu vecākus pievērst lielāku uzmanību savai un bērnu roku higiēnai, veidojot un nostiprinot bērniem pareizus roku mazgāšanas paradumus un veselīgu attieksmi pret roku higiēnu.
