“Situācija ir katastrofāla.” “Azovstaļ” teritorijā pūst līķi un saindē apkārtni 0
Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības “Azov” komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars intervijā BBC Ukrainas dienestam atzinis, ka nav zināms, cik viņa biedru pēc bombardēšanas aprakti zem drupām Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijā, un, iestājoties siltākam laikam, līķi sāk sadalīties un saindēt apkārtni.
“Šī ir ļoti sarežģīta situācija. Nav pamiera. Mēs nezinām, vai šodien varēsim izvest ievainotos. Kaut kādas sarunas notiek. Vai vienošanās tiks pildītas? Grūti pateikt,” norādījis Palamars.
“Azovstaļ” ir vienīgā vieta sagrautajā Mariopulē, kur Ukrainas spēki vēl pretojas Krievijas karaspēkam, un rūpnīca kļuvusi par ukraiņu pretestības simbolu. Karavīri, kas joprojām notur pozīcijas rūpnīcas teritorijā, solījuši turpināt cīņu un nepadoties. Viņi cer uz palīdzību.
“Ievainotos pēc iespējas ātrāk jāevakuē. Šodien [8.maijā] atkal ir daudz mirušo un ievainoto. Mums nav ķirurģisko instrumentu. Nav iespējas nodrošināt kvalificētu medicīnisko aprūpi,” intervijā uzsvēris Palamars.
Viņš neatklāja kritušo karavīru skaitu, bet norādīja, ka runa ir par simtiem cilvēku.
Viņš sacīja, ka ievainoti ir aptuveni 600 karavīri, bet šis skaitlis katru dienu pieaug, tāpat kā kritušo skaits.
“Mūsu karavīri katru dienu mirst no smagiem ievainojumiem. Mums nepietiek antibiotiku, pārsēju, nav svaiga gaisa. Mūsu hospitālis tiek bombardēta,” atklāja Palamars.
“Mums ir daudz kontuzēto. Mums ir daudz mirušo tieši bombardēšanas rezultātā. Situācija ir katastrofāla,” sacīja Palamars.
“Uzskatu, ka arī Krievijas pusei vajag savākt savus nogalinātos karavīrus. Tam nepieciešams pamiers un abu pušu vienošanās par līķu savākšanu. Tagad ārā ir silts. Līķi sāk sadalīties un saindēt visu,” norādīja Palamars.
Viņš piebilda, ka “Azovstaļ” ievainotie karavīri mirst gangrēnas dēļ. Slimnīcā ir maz antibiotiku un nav iespēju veikt amputācijas.
Viņaprāt, ir diezgan ciniski, ka politiķi nāk klajā ar izteikumiem par veiksmīgu evakuāciju no “Azovstaļ”, ja evakuācija notikusi uz vismaz trīs aizstāvju dzīvības rēķina un seši tikuši ievainoti.
Palamars norādīja, ka Mariupoles aizstāvjiem vairākkārt solīta palīdzība, taču nekas nav mainījies.
“Ciniskākais ir tas, ka viņi mums dod solījumus: “Puiši, pagaidiet līdz marta vidum, un tad nāks palīdzība.” Un nekā. “Pagaidiet līdz aprīlim, un viss būs labi, lieliski.” Atkal beigās nekā,” sacīja Palamars.
“Mēs ceram, ka, pateicoties žurnālistiem un politiķiem, nevis visiem, bet tiem, kas patiešām cenšas palīdzēt, mēs varēsim ietekmēt pasauli, ANO, lai tiktu organizēta ievainoto evakuācija un, iespējams, šeit esošā militārā garnizona izvešana,” sacīja Palamars.
Viņš piebilda, ka dažreiz viņi ēd vienu reizi dienā, un dažreiz diena paiet bez ēdiena. Viņiem vēl esot nelielas ūdens rezerves un tehniskais ūdens, ko viņi vāra un dzer.
Viņš arī sacīja, ka visas Krievijas lidmašīnas un kuģi apšauda Ukrainas aizstāvju pozīcijas “Azovstaļ”, un viņiem nav līdzekļu, lai pretotos ienaidniekam.
