Situācija ar katru dienu kļūst nopietnāka: Putina režīms, iespējams, ir tuvāk sabrukumam, nekā tiek uzskatīts 0
Krievijas ekonomiskās problēmas ar katru dienu kļūst arvien nopietnākas. Agresorvalsts arvien vairāk tuvojas stāvoklim, kad tās ekonomika var pilnībā sabrukt, raksta “The Telegraph”.
Papildu triecienu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam devuši notikumi Sīrijā un Bašara al Asada režīma sabrukums. Tas sagrāvis Kremļa saimnieka autoritāti Tuvajos Austrumos, jo viņš nebija spējīgs glābt savu vienīgo sabiedroto arābu pasaulē.
“Krievijas militārās varas robežas kļūst acīmredzamas. Tagad noteicēja reģionā ir Turcija. Un Putins miera sarunās par Ukrainu piedalās no vājākas pozīcijas,” norādīja “Chatham House” pētnieks Tims Ešs.
Kremlis tagad gaida, kā rīkosies ASV prezidents Donalds Tramps.
Iepriekš ziņots, ja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nepieņems Trampa piedāvātos miera noteikumus, ASV pārtrauks jebkādu militāro palīdzību Ukrainai. Savukārt, ja Putins vilcināsies, ASV pastiprinās militāro palīdzību Ukrainai un veiks plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Divus kara gadus Krievijas ekonomika izturēja, taču trešajā gadā situācija ir būtiski pasliktinājusies. Centrālā banka paaugstināja procentu likmes līdz 21%, lai apturētu inflācijas spirāli.
“Šādā stāvoklī ekonomika nevar ilgi pastāvēt ilgi. Tas ir milzīgs izaicinājums gan uzņēmumiem, gan bankām,” atzina “Sberbank” vadītājs Germans Grefs.
Savukārt Krievijas aizsardzības industrijas milža “Rosteh” vadītājs Sergejs Čemezovs norādīja, ka lielākā daļa Krievijas uzņēmumu varētu bankrotēt: “Pie procentu likmes virs 20 procentiem es nezinu nevienu uzņēmumu, kas spētu gūt peļu, pat ieroču tirgotājus.”
Krievijas digitālo tehnoloģiju ministrs norādīja, ka IT darbinieku trūkums sasniedz aptuveni 600 000. Aizsardzības nozarē ir neaizpildītas 400 000 vakances, bet kopējais darbaspēka trūkums veido ap 5 miljoniem cilvēku.
Turklāt, ja 2022. gada vidū kopējie ieņēmumi no visu veidu fosilā kurināmā eksporta sasniedza 1,2 miljardus dolāru dienā, pēdējo desmit mēnešu laikā šie ieņēmumi saruka līdz aptuveni 600 miljoniem dolāru dienā.
Kremlis daļu šo ieņēmumu novirza budžetā, taču tas ir pārāk maz, lai finansētu kara mašīnu, kas patērē desmito daļu no IKP.
Novembrī nodokļu ieņēmumi no naftas bija tikai 5,8 miljardi dolāru, pamatojoties uz vidējo naftas Urals cenu ap 65 dolāriem par barelu. Eksperti prognozē, ka šī cena var kristies vēl vairāk, ja Saūda Arābija iesaistīsies naftas cenu karā Āzijas tirgos.
Lai segtu budžeta deficītu, Putins izmanto līdzekļus no Valsts labklājības fonda. Tā likvīdie aktīvi ir samazinājušies līdz 16 gadu zemākajam līmenim – 54 miljardiem ASV dolāru. Tā zelta rezerves pēdējo 15 mēnešu laikā ir samazinājušās no 554 tonnām līdz 279 tonnām.
Svarīgu lomu spēlē ASV sankcijas, kas pirms trīs nedēļām tika vērstas pret “Gazprombank” un vēl vairāk nekā 50 citiem Krievijas banku sektora uzņēmumiem, kas saistīti ar globālajiem darījumiem. Tas būtiski sarežģījis Krievijas iespējas tirgot energoresursus un iegādāties tehnoloģijas melnajos tirgos. Tas drīz vien izraisīja rubļa kursa kritumu attiecībā pret dolāru, eiro un citām valūtām.
Tikai retais paredzēja PSRS režīma straujo sabrukumu, lai gan ekonomikas lejupslīdes pazīmes bija redzamas jau 1989. gadā.
“Putina režīms vēl nav sasniedzis šo punktu, taču pietiek ar vienu izmaiņu Tuvajos Austrumos, lai viss nostātos savās vietās. Ja Saūda Arābija atkal izlems pārpludināt pasauli ar lētu naftu, lai atgūtu tirgus daļu – kā to prognozē daudzi – naftas cena nokritīsies zem 40 dolāriem, un Krievijas ekonomika var kļūt nekontrolējama,” teikts rakstā.
