VIDEO: Otto Ozols: Sisu, po morģe jeb Ko es darīju Maskavā 86
“Sisu” un “po morģe” ir divi svešvārdi, kuru nozīmi man būtu jāizskaidro pēc nesenās piedalīšanās Krievijas TV diskusijā. Tā, pašam negaidīti, kļuvusi ļoti populāra, jo skaļi pateicu to, ko, manuprāt, jūt un domā lielākā daļa latviešu – ja Krievija iedomāsies uzbrukt Latvijai, tad šoreiz mēs cīnīsimies un uzbrukuma gadījumā putinisti dabūs tā pa purnu, ka maz neliksies. Mēs esam kopā ar stipriem sabiedrotajiem.
Pagājušajā ceturtdienā agri no rīta aizlidoju uz Maskavu, no lidostas uzreiz tiku aizvests uz Ostankinas TV centru, kur piedalījos Krievijas NTV diskusiju šovā “Mesto vstreči” (“Tikšanās vieta”). Uzreiz pēc raidījuma ar mašīnu mani aizveda uz lidostu un vakarā jau biju atgriezies Latvijā. Faktiski pašā Maskavā tā īsti nemaz nebiju. Krievijas vēstniecība šādos gadījumos dot vīzu tikai vienai dienai. Tā bija otrā reize, kad piedalījos šajā Krievijas šovā. Pirmo reizi devos vienkārši intereses dēļ un to aprakstīju “Latvijas Avīzes” portālā. (1) Pēc tam, tāpat kā citi Baltijas žurnālisti, vairākkārt tiku atkal aicināts uz šo un citām līdzīgām izrādēm, bet vienmēr atteicos.
Šoreiz bija ļoti nopietns iemesls, kādēļ, par spīti visām bažām, tomēr piekritu piedalīties. NTV pārstāvji paskaidroja, ka runa būs par NATO izplešanos, tuvošanos Krievijas robežām. Uzskatīju, ka man ir jāmēģina izmantot iespēju un paskaidrot Krievijas TV skatītājiem manu – Latvijas pilsoņa – skatījumu uz pašreizējo situāciju. Protams, skeptiķi iebildīs, ka tas ir bezjēdzīgi, tas ir propagandas šovs un tādā garā. Nenoliedzami, ka tā ļoti lielā mērā ir taisnība. Tomēr biju gatavs cīnīties, labi apzinājos spēles noteikumus, bija iepriekšējā pieredze – zināju, ka mani mēģinās pārkliegt, ka oponenti būs demagoģiski un agresīvi, ka jārēķinās ar manipulācijām un provokācijām. Neskatoties uz to visu, biju sagatavojies pateikt daudzmiljonu Krievijas TV auditorijai to, ko domā ļoti liela daļa manu līdzpilsoņu. Nelielajā YouTube klipā (2), kas izplatīts, ir skaidri redzams, ka ļoti uzstājīgi, pat atkārtoti skaidroju pamata tēzes:
1) Latvija bija neitrāla līdz 1940. gadam. Sekas bija traģiskās – neatkarības zaudēšana, piecdesmit okupācijas gadi, terors. Tāpēc mēs esam pievienojušies NATO;
2) Latvija pati par sevi nav tik spēcīga, lai sevi aizstāvētu viena pati – vēl viena traģiskā 1940. gada mācība. Tāpēc mēs esam pievienojušies aizsardzības organizācijai NATO;
2) NATO ir sabiedroto organizācija, kuru paši esam aicinājuši, jo 20. gadsimtā esam piedzīvojuši vismaz divus Krievijas postošus uzbrukumus.
Raidījuma pilnajā ierakstā, kas arī ir atrodams YouTube (3) ir redzams, ka skaidroju arī citas nozīmīgas lietas. Piemēram, viņi jautāja: kas mums liek domāt, ka Krievija gatavojas uzbrukt Baltijas valstīm? Atbildēju, manuprāt, ļoti skaidri – norādīju uz turpat klātesošajiem oponentiem un teicu: “Krievijā joprojām ir personas, kuras domā, ka Baltijas valstis ir viņu. Jums ir jāsaprot, ka Baltijas valstis nav jūsu un tādas vairs nekad nebūs.” (4) Tāpat skaidroju, ka NATO dalībvalstīs un Rietumos kopumā visi lieliski zina, ka krievi ir ļoti drošsirdīgi, aizstāvot Krieviju, un tādēļ neviens nedomā tai uzbrukt. Vispār doma par uzbrukumu Krievijai ir absurda pati par sevi, bet nenoliedzami, ka viņi no tā baidās. Tādēļ man tas bija jāpaskaidro.
Protams, nezinu, cik Krievijas iedzīvotāju to sadzirdēja un saprata. Tomēr es vismaz centos izmantot iespēju. Protams, var kritizēt raidījumu, bet nenoliedzami man šāda iespēja bija – pateikt visu iepriekšminēto. Vai sadzirdēja un saprata – nezinu. Bet centos.
Runājot par pavisam pragmatiskām lietām, lai nepaliktu nekādas šaubas vai pārpratumi. Kā es nokļuvu šajā raidījumā? Kā jau teicu – Krievijas TV veidotāji mēdz aicināt pretējo viedokļu pārstāvjus, lai vismaz formāli nodrošinātu viedokļu daudzveidību. Vai par to tiek maksāts kāds īpašs honorārs? Atbilde ir – nē. Raidījuma veidotāji sedz tikai lidmašīnas un vīzas izdevumus. Man pašam personīgi nekādas jēgas vai labuma no dalības šādos šovos nav, tieši pretēji – tās ir zaudētas divas darba dienas. Vienīgā motivācija – vismaz mēģinājums pateikt Krievijas iedzīvotājiem, ko domā un jūt latvieši. Protams, ka skeptiķi atkal iebildīs. Tomēr es ļoti ticu krievu izcilā kinorežisora Andreja Tarkovska dienasgrāmatā ierakstītajam: “Cinisms piedien mazdūšīgajiem. Tas nevienu nav izglābis.” Man nav tiesības būt ciniskam tik ļoti saspringtā un atbildīgā brīdī.
Visbeidzot par pašu skaļāko diskusijas brīdi, kad piesolīju “po morģe” (pa purnu – krievu val.). Zinu, ka dažas ļoti smalkas dvēselītes īsti nevarēja pieņemt šādu it kā rupju izrunāšanos. Ierakstā varbūt tas nav labi dzirdams, bet to viņiem pateicu tieši tajā brīdī, kad mani oponenti sāka ar savu ierasto imperiālistu augstprātību nievāt manu dzimteni – mūsu Latviju. Atbildēju to, ko, manuprāt, domā katrs Latvijas un sabiedroto karavīrs, kurš gatavs pildīt savu pienākumu, sargājot Latvijas robežu. Jā, es pateicu, to, ko, manuprāt, domā Latvijas patrioti, visi zemessardzes vīri un sievas, kuri velta savu brīvo laiku, lai piedalītos savas valsts aizsardzības organizācijā un mācībās.
Es lieki neatkārtošos, stāstot, ka Latvija ir pilntiesīga aizsardzības organizācijas NATO dalībvalsts, kura ar savu kopējo ugunsjaudu vismaz divdesmitkārtīgi pārspēj Krieviju, bet tehnoloģiju attīstībā apsteidz to par pāris gadu desmitiem. Nemaz jau nerunājot par to, ka ES dalībvalstu kopējais aizsardzības budžets ir vairāk nekā četras reizes lielāks par Krievijas, organizācijas un cilvēkresursu ziņā vēl vismaz vairākkārtīgi. Un tas bez NATO galvenās dalībvalsts – ASV – aizsardzības budžeta. Neliela, bet simboliska nianse – arī minētās diskusijas oponentiem kabatās bija viedtālruņi, kuru operētājsistēmas bija Android vai iOS, abas radītas un vadītas no rietumvalstīm. Krievijas tehnoloģiskā atpalicība un atkarība no rietumvalstīm jau sen ir pazudinoša.
Tomēr šoreiz runa ir par kaut ko citu – daudz svarīgāku. Esmu pārliecināts, ka Baltijas valstu karavīriem, zemessargiem neapšaubāmi ir leģendārais sisu gars. Amerikāņu vēsturnieks Viljams R. Troters savā grāmatā “Krievu – somu 1939. – 1940. gada Ziemas karš”, kas ir tulkota arī latviski, rakstīja: “Somi (Ziemas karā) uzvarēs vai zaudēs atkarībā no viņu tradicionālajām, profesionālajām, militārajām prasmēm, viņu disciplīnas stingrības, viņu komandieru vērtības – un pāri visam atkarībā no viņu sisu dziļuma un stūrgalvības. Šis mazais spurainais vārdiņš uzreiz kļuva par slavenāko somu vārdu, kas jebkad iekļuvis pārējās pasaules vārdu krājumā. To var tulkot, kā “iekšas” vai “degsme”, vai “dūša”, vai “pauti”, vai visu šo vārdu kombinācija. Somu valodā šim vārdam ir nianses, kas nepakļaujas nevienam tulkojumam.”
Kad Krievijas TV teicu – ja Krievija vēlreiz mēģinās iebrukt Latvijā, tad dabūs tā pa purnu, ka maz neliksies, tad pie sevis domāju par visiem Latvijas patriotiem – bruņoto spēku karavīriem, sabiedrotajiem, zemessargiem – vīriem un sievām, visu tautību Latvijas patriotiem – latviešiem, krieviem, baltkrieviem, ebrejiem, poļiem, ukraiņiem, vāciešiem, igauņiem un citiem, kuriem ir īsts baltiešu sisu – iekšas, degsme, dūša un pauti nosargāt savas valsts Latvijas brīvību un neatkarību. Es tam no sirds ticu. Un lasītājiem vienmēr esmu solījis rakstīt un teikt to, ko domāju. Domāju, ka Krievijas TV skatītajiem to vajadzēja pateikt. Lai zina.
avoti:
1. LA.lv: 20 stundas hibrīdkara ierakumu otrā pusē (+FOTOGALERIJA no Maskavas) http://www.la.lv/otto–ozols–20–stundas–hibridkara–ierakumu–otra–puse/
2. “У нас сильные союзники, получите по морде!” Латыш подорвал ватные пуканы на россии https://www.youtube.com/watch?v=d-aeT2XIzT0
3. “Место встречи”. 20 мая 2016 года – https://www.youtube.com/watch?v=h7woF1dJAcA
4. 37’ 26″ “Krievijā joprojām ir personas, kuras domā, ka Baltijas valstis ir viņu. Jums ir jāsaprot, ka Baltijas valstis nav jūsu un tādas nekad nebūs.” https://www.youtube.com/watch?v=h7woF1dJAcA
