– Apvienošanu izslēdzat? 7
– Skaidrs, ka Eiropas tirgū apvienošanās notiek, un tā rezultātā tiek piedāvāts integrēts pakalpojums: mobilais tālrunis, datu pārraide, interaktīvā televīzija, fiksētais telefons un saturs. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur šāda pakalpojuma nav. “Lattelecom” lielajās pilsētās, balstoties uz optisko tīklu, aktīvi piedāvā interaktīvo televīziju, filmu nomu, satura pakalpojumus, bet lauku viensētās, pat Pierīgā optiskos kabeļus neievelk. Vai lauku iedzīvotāji nav pelnījuši šos pakalpojumus? Noteikti ir pelnījuši. Tā kā optisko kabeli katrai sētai pievilkt ir ekonomiski neizdevīgi, šādu pakalpojumu var nodrošināt ar 4G pārraides tīklu.
– Kāpēc valsts (ar 51% teikšanu) kompānijas nevar salīgt par šāda pakalpojuma nodrošināšanu?
– Esmu runājis par to ar abu uzņēmumu vadītājiem, ka uz to vajag virzīties. Tas ir pirmais solis uz sinerģiju, ka iedzīvotājiem tiek piedāvāts kopīgs pakalpojums visā valsts teritorijā. Lai skatītos televīziju, skatītos e-pastus, izmantotu internetu un balss sakariem iedzīvotājiem nevajadzētu meklēt dažādus pakalpojumu sniedzējus. Kāpēc Latvijā to nevar izdarīt? Pretējā gadījumā, kad Eiropā izdalīs jaunas frekvences, izsolē uzvarēs kāds Eiropas telekomunikāciju uzņēmums un ienāks ar šādu pakalpojumu visā Latvijā. Diemžēl par to šobrīd nerunājam.
Vēl viena būtiska lieta ir kabeļu kanāli, kas savilkti zem ielām Rīgā, Jūrmalā un Ventspilī. Pa tiem savilkti kabeļi, kas nodrošina savienojumus ar bāzes stacijām, ar vairumtirgotājiem. Apvienošanas vai pārdošanas gadījumā tie būtu jānodala un jāatstāj Latvijas valsts īpašumā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka kāds cits kontrolē mūsu maģistrālos savienojumus. Mēs jau piedzīvojām problēmas ar Nacionālās bibliotēkas pieslēgšanu.
– Vai esat sev nogriezuši prasītos 3% no nākamā gada budžeta?
– Satiksmes ministrijai šajos ietvaros summā ir vislielākais samazinājums – seši miljoni, kas atstās iespaidu uz nākamā gada programmām. Diemžēl nebūs iespēju paplašināt tiltu programmu, daudzas pašvaldības vērsušās ar lūgumu palielināt ziemas uzturēšanas klasi ceļiem, kopumā 1700 kilometriem, arī šos visus pieprasījumus nespēsim apmierināt.
Neskatoties uz to, nākamgad tiks palielināts finansējums sabiedriskajam transportam par 2,1 miljonu Rīgā un Liepājā, kur šogad tarifu palielinājums. Salīdzinājumā ar šo gadu ceļiem būs klāt aptuveni seši miljoni, no kuriem mēs dubultosim finansējumu valsts vietējiem ceļiem, tas ir, grantētiem ceļiem reģionos.
Par ceļu būvi, remontu un uzturēšanu nevaicāju apzināti, jo piektdien Milzkalnē tiksimies “LA” diskusijā “Grubuļainā ceļu satiksmes attīstība novadā”, kuras atspoguļojumu plānojam nākamās otrdienas numurā.
