– Vai tad tas būtu pa spēkam tikai ar Baltijas investoriem vien? 7
– Ienākot jaunam investoram, “Air Baltic” sasniegtu pozitīvu atzīmi un tad tas varētu aizņemties. Domāju, ka tikai Baltijas kompānija nepacels lidmašīnu iepirkumu. Sarunas ir diezgan konkrētā fāzē. Pats galvenais – lai stratēģiskais investors palīdzētu atjaunot tranzīta pasažieru plūsmu.
– Vedot arābus uz Skandināviju?
– Vai nu no Tuvajiem Austrumiem, vai no Āzijas. Visādas iespējas pastāv. Aviācijas biznesā sagatavošanas process ir ilgs un lēmuma pieņemšana izsvērta un grūta, bet, tiklīdz lēmums ir pieņemts, tā darījums notiek. Piemēram, “Etihad Airways” ilgi domāja, vai ienākt Eiropas aviokompānijās, bet tagad redzam, ka darījumi ir notikuši.
– Savas ministrēšanas laikā paspēsit?
– Jāpaspēj. Cita varianta jau nav. Jo, ja nebūs investora, nebūs jaunu lidmašīnu un galamērķu skaits būs jāsamazina.
– Gadiem ilgas sarunas notiek arī ar zviedru telekomunikāciju uzņēmumu “Telia Sonera” par “Lattelecom” un LMT apvienošanu vai valsts daļu pārdošanu. Cik tālu esat tajā kaulēšanās stadijā ar otru līdzīpašnieku?
– Galvenais jebkuru uzņēmumu apvienošanā vai turpmākā pastāvēšanā ir mērķis – ko mēs gribam sasniegt. Ja vēlamies apvienot un pārdot, tad kļūsim par mazākuma akcionāriem un akciju paketes vērtība krietni samazināsies. Tāpēc tāds lēmums, ka valsts gatava kļūt par mazākuma akcionāru, valdībā nav pieņemts. Ja tādu pieņems, tad nākamais jautājums – vai vērts paturēt 49% akciju un nepārdot vēl vairāk? Un, ja iet šo ceļu, jāgaida izdevīgākā tirgus situācija.
Bet pašlaik gaidām otra partnera “Telia Sonera” piedāvājumu, ko tas ar abu uzņēmumu apvienošanu grib panākt. Publiskā telpā “Telia Sonera” paudis, ka grib iegūt kontrolpaketi, bet, ar kādiem nosacījumiem, informāciju neesam saņēmuši. Nav vērts apvienot, nezinot mērķi, ko mēs ar to gribam sasniegt.
– Tad teorētiski pieļaujat, ka pārdot abus divus uzņēmumus varētu būt izdevīgāk nekā apvienot, zaudējot vērtību?
– Protams, tāda iespēja pastāv. Bet vai šis ir īstais brīdis tirgū? Vai tas ir izdevīgāk nekā katru gadu saņemt dividendes? Atgādināšu, ka sabiedrībā diskusijas izraisīja bankas “Citadele” pārdošana – ja parēķināsim, cik dividendēs no bankas gadā valsts saņēma un par kādu cenu pārdeva, tad nonākam pie secinājuma, ka darījuma vērtība ir nesamērīga, bet ir saprotams, kāpēc tā bija. Atšķirībā no “Citadeles” darījuma šajā gadījumā mums rokas nav sasietas ne ar valsts atbalstu, ne ar pārdošanas termiņu. Negribētos, lai dažādu manipulāciju dēļ mēs zaudētu kontroli pār uzņēmumiem un tad konstatētu, ka mūsu akcijas ir uz pusi nevērtīgākas.
