– Tomēr pirmajā pusgadā kritums bija par 2,8%… 7
– Prognozētā 20% krituma nebija, un arī gadā, ja būs, nebūs tik liels, kā pieļāvām. Man vissvarīgāk, ka uzņēmums strādā un ka 12 tūkstošiem darbinieku ir darbs.
– Vai jūs kā ministrs manāt ietekmes sfēru pārdalīšanu reģionā, ar ko skaidro Jakuņina atbrīvošanu no “Krievijas dzelzceļa” vadītāja amata un pat Magoņa aizturēšanu?
– Kravu pārvirzīšana jau notiek vairākus gadus. Mēs redzam, kā Krievija attīsta savas Pēterburgas reģiona ostas un kādi tajās ir kravu pieauguma tempi, tā ir sistēmiska kravu pārdale. Šis process turpināsies, tāpēc ka Krievijas rubļa kurss atkal krītas un ar krītošām naftas resursu cenām ir saistītas arī pārējās, piemēram, ogļu cenas. Attiecīgi mūsu tranzītkoridors, tāpat kā jebkuras Eiropas ostas, kļūst dārgāks. Kad resursu cenas krītas, nopelnīt var, tikai samazinot transportēšanas un pārkraušanas izdevumus. Tirgus situācija ir novedusi pie tā, ka Krievijas ostas ir lētākas. Tāpēc šeit kaut kādas sazvērestības teorijas sacerēt, īpašu politiku vai saistību ar konkrētām personālijām meklēt ir nekorekti. Ziņai par pēkšņu remontdarbu sākšanu un pilnīgu tranzītkravu apturēšanu nebija pamata. Redzam, ka kravas nāk.
– Jums tikšanās ar Krievijas transporta ministru notiks?
– Man ar Maksimu Sokolovu telefonsaruna bija pirmajā dienā, kad viņš atgriezās no atvaļinājuma. Vienojāmies tikties ar viņu un ar jauno “Krievijas dzelzceļa” vadītāju Oļegu Belozerovu nedēļā pēc 14. datuma. Telefonsarunā viņš apliecināja, ka nav nekādas politikas vai attieksmes maiņas pret tranzītu caur mūsu valsti. Tas, ka tiek veikti remonti Oktobra dzelzceļa sliktākajos posmos, ir nepieciešamība, un tās nav mākslīgi inscenētas darbības. Tas ir loģisks un sistēmisks remonts.
– Vai var atviegloti nopūsties par “Air Baltic” – uzņēmums strādā ar peļņu? Tomēr stratēģiskā īpašnieka meklējumi nav beigušies. Pēdējais jaunums, ko no jums esam dzirdējuši, ka tā varētu kļūt par visas Baltijas kompāniju ar lietuviešu un igauņu investoriem.
– Potenciāli ir dažādi investori. Mēs strādājam trīs virzienos – Baltijas, Āzijas un Eiropas virziens. Protams, “Air Baltic” strādā ar peļņu, bet atviegloti uzelpot nevaram, jo pasažieru skaits samazinās. Tāpēc, ka Rīgas lidostai pieaug konkurence, ka iedzīvotāju skaits Baltijā nepieaug un ka tranzītpasažieru skaits samazinās (Krievijas tranzītpasažieri valūtas kursa dēļ mazāk izmanto Rīgu).
Nākamgad jāiepērk jaunās lidmašīnas, kam jāatrod finansējums. Ir dažādi līzinga varianti, kā tās iegādāties, jo nepastāv tāds variants – uzreiz nopirkt lidmašīnas par vairāk nekā miljardu eiro. Visiem variantiem vajadzīga nauda. Tas būtu pa spēkam jauniem investoriem vai arī aizņemoties pašam “Air Baltic”, bet negatīva pašu kapitāla dēļ šis pēdējais variants pašlaik nav iespējams.
