69
No malas minēts, kas ir cēlonis konfliktam starp Streļčenoku un Strīķes atbalstītājiem. Vai no sava redzesleņķa izskaidrosiet, kur tam saknes? Vai priekšnieks tiešām bija apsēsts tips vai tīšām izraudzīts nosist biroja prestižu? KNAB cilvēki gadiem pazina Jaroslavu atšķirībā no sabiedrības masām.
No konkursantiem Streļčenoks bija vismazāk piemērotais KNAB priekšnieka amatam un bez personālvadības pieredzes. Likās, bija kolēģis kā kolēģis. Nevarēja iedomāties, ka taisni viņš būs tas, kas cilvēku iestādei doto uzticības kredītu nolaidīs līdz kliņķim. Skaidrs viens – KNAB direktors nedarbojās ne biroja, ne sabiedrības interesēs. Vai uzkrita zvaigžņu slimība, pēkšņi kāpjot karjerā, vai rīkojās pēc dotām instrukcijām – nemāku teikt. Loskutovs atzinās, ka, saņemot amatu, vajadzējis braukt uz Puzes mežiem, tikties ar patiesajiem valsts dzīves noteicējiem. Par Streļčenoku nevaru apgalvot citu, ka viņš reāli lējis ūdeni uz koruptīvās sistēmas dzirnām, vājinājis biroju, mēģinājis atbrīvoties no zinošiem profesionāļiem, un viņa laikā sasniegtais rezultāts ir ļoti skumīgs. Kolēģi, kas turpina strādāt, saka – viss novests līdz anarhijai, kāda KNAB vēsturē nekad nav piedzīvota. Daļa sēž uz čemodāniem. Gaidīja konkursa rezultātus – kas nāks Streļčenoka vietā. Cerēja labāko, nesagaidīja neko.
Padotie neesot bijuši disciplinēti, neklausījuši priekšniekam.
Apgalvojumi jāpamato, bet ir amatpersonu kategorija, kas slimo ar verbālo caureju un nekad neatbild par pateikto. Streļčenoks, pamatojot vēršanos pret darbiniekiem, pārmeta disciplīnas trūkumu, politisko angažētību, bet derētu arī fakti. Kam vēl, ja ne priekšniekam, ir visi instrumenti. Lai rastu ieganstus atbrīvošanai no darba, viņš bija gatavs rosināt lietas uz velna paraušanu, bet viss beidzās ne ar ko.
Kā raugāties no profesionālā viedokļa – kā atjaunot KNAB? Reorganizēt, kaut kam pievienot? Ja valstī nav politiskās gribas apkarot korupciju, kā tādos apstākļos uzlabot biroja darbu?
Politiska griba tiešām ir atslēgas lieta, un nevis lozungs. Tie, kas lemj, kam būt priekšniekam, kā uzlabot antikorupcijas cīņu, ir tie, kam šī griba ir vai nav.
Komisijā, kur izrauga KNAB direktoru, sēž amatpersonas – ģenerālprokurors, SAB, Drošības policijas vadītāji.
Pateikt, ko par to saka daži partiju politiķi? Vienalga, ko izlemj komisija, balsosim mēs.
Un balsosim par to, kurš mums derēs. Nav pamata uzskatīt, ka lielā mērā uz korupciju balstītā sistēma izvēlēsies KNAB direktoru, no kura pašiem jābaidās, jādomā, kā ātrāk atbrīvot no amata. Manuprāt, pārmaiņas iespējamas tikai pēc parlamenta vēlēšanām, kad pie varas nokļūs politiskais spēks, kuru tagad arī es pārstāvu, un ar tik lielu ietekmi, lai lemtu par tiesiskuma atjaunošanu. Līdz tam viss būs cirks. No savas puses ne tikai Rīgas domē, bet arī valsts mērogā gribu ieviest caurspīdīgumu, atklātību lēmumu pieņemšanā un amatvīru izvirzīšanā. Ar kādiem apsvērumiem vadītāju atlases kārtībā visu noslepeno sabiedrības acīm? Pat Ukrainā tiecas ieviest progresīvo – personālatlase vadošos posteņos notiek tiešsaistē, pieejama jebkuram interesentam. Mums jāzīlē, kāpēc komisija noraidīja visus 10 konkursam pieteikušos kandidātus. Jau pirmajā kārtā! Man ir saprotams, kuri baidās, ka “noplūdīs informācija”. Tie pa kluso grib iebīdīt savējos, lai mediji un sabiedrība viņus “nenorok” ātrāk, pirms lēmuma pieņemšanas. Man šķiet, ka politiķiem tīkamais kandidāts jau atrasts, tikai jānoformē nolikums, lai “īstais” kvalificētos. Ja kādam liekas, ka VID, citu iestāžu vadībā vispirms skatās kandidāta profesionālās prasmes, tad es atklāšu, ka pirmā un galvena mēraukla ir attiecīgā cilvēka lojalitāte vienam vai otram politiskajam spēkam.
Tā jābūt!
Tā ir, bet tā tam nav jābūt.
Bet jums pašam dzīvesbiedre strādā nepareizā vietā – Rīgas brīvostā!
Pagaidām strādā. Pēc visiem maniem izteikumiem daudz kas var mainīties.
Lai gan – būs vēlēšanas, nokļūsiet ostas valdē…
Ideāli, Līcīša kungs, ka prognozējat JKP uzvaru! Strādājot birojā, esmu vadījies pēc visiem kritērijiem, kādi amatpersonai jāievēro attiecībā uz interešu konfliktiem.
Agrāk maskotie cilvēki bieži parādījās TV ekrānā, tagad retāk. Cilvēkiem grūti vērtēt, kāda atdeve bijusi KNAB, vai sasniegumi pieauguši vai kritušies un cik valstij izmaksājuši pretkorupcijas pasākumi. Vai profesionāļiem nav jāuzņemas daļa vainas, ka korupcijas apkarošana nav tik augstā līmenī un ka nepietiek ar aizbildinājumu – politiķiem nav gribas cīnīties?
Vienmēr var vēlēties labāk. Iekļausim likumpārkāpumus vienā – ēnu ekonomikas grozā. Kur ir galvenā problēma apkarošanā? Sabiedrībā! Esmu ticies ar kolēģiem, tajā skaitā Igaunijā. Kāda tur cilvēku attieksme pret nodokļu nemaksāšanu, kukulīša iedošanu? Pazīstu ietekmīgu, bagātu vīru – kā viņš brauc ar auto Igaunijā un kā Latvijas teritorijā? Igaunijā ar 90 km atļauto ātrumu, ticis pār Latvijas robežu – gāž ar 170 km. Igauņi ir neiecietīgi pret šādiem likumpārkāpumiem, kurpretī Latvijā esam daudz tolerantāki. Tiesiskie nihilisti. Ja sabiedrība akceptē kukuļošanu, izvairīšanos no nodokļiem, grūti iedomāties, ka visefektīvāk uzstādītās tiesībsargājošās iestādes spēs izskaust nevēlamās parādības. Kam vēl jānotiek Rīgas domē, lai vēlētājs beidzot piekristu – jā, tāda pārvaldība ir nenormāla? Pērn KNAB vien rosināja kādus trīs kriminālprocesus, un birojs jau ne tikai pa domi strādā. KNAB apkarošanas kapacitāte ir mazāka nekā jaunveidotajam IeM iekšējās drošības dienestam, kur uzrauga tikai resora amatpersonas. KNAB jauda ir totāli nepietiekama! Lielās kukuļošanas lietās iesaista trīs četrus cilvēkus. Manā nodaļā ar operatīvo darbu nodarbojās padsmit darbinieki. Papildus viņiem jāskata iesniegumi, mazāk svarīgās lietas – tas mazina jaudu un pretkorupcijas cīņā sviežamo resursu. Kā jau teicu, ar vislabākajiem profesionāļiem nekas daudz neuzlabosies, ja sistēma pilnā augumā, sabiedrības iedvesmota, ar politisko atbalstu nenostāsies aci pret aci ar otru – organizēto noziedzīgo sistēmu. Vēl jāizskauž nesodāmības sajūta. Nesen Rīgas apgabaltiesas tiesnese Bērziņa tika aizturēta par kukuļa pieņemšanu. Tiesā vienojās, vismaz kādu soda naudu samaksāja – un viss! Amatpersonas atturētos iepīties nodarījumā, ja aizdomātos, ka pastāv soda neizbēgamība.
Man jāaizstāv sabiedrība, jo pirmais, ko mūsu lasītāji pieprasa, – godīgus politiķus Saeimā! Nezinu, kā Ušakova auditorijā, bet, liekas, ka reitingi grūst arī tamdēļ, ka partijām maz daļas gar godīgumu, morāli.
Kopš dažas dienas esmu politikā, uz savas ādas izbaudu, ko tas nozīmē. Apšaudi, nomelnošanu, un pamatīga presēšana vēl priekšā. Viena lieta aiziet uz partiju. Mēģināt lauzt, mainīt dziļi iesakņotās negācijas politikā. Kas to darījuši, visi saskārušies ar pastāvošās sistēmas pretestību, nevēlēšanos, ka esošo vidi kāds sašķeļ. Tādus reformistus izspiež. Bet kam pieder vara Latvijā? Desmit, piecpadsmit sponsoriem, kuri pārvalda valsti caur politiskām partijām, vai tautai? Satversmē rakstīts, ka tautai. Lūdzu, dārgie Latvijas iedzīvotāji, gādājiet savām rokām, ka Saeimā nokļūst godīgi politiķi. Kas var, nāciet paši, strādājiet partijā. Nu būs neērtības, būs. Es KNAB ierakumos diendienā esmu bijis 13 gadus. Kādreiz ienaidnieks šāva virsū no priekšas, bet beidzamajos gados īsti nevarēja zināt, vai iešaus krūtīs vai lodi dabūsi no aizmugures. Tomēr ir jālec ārā no ierakumiem, jānotic, ka par spīti visam valstī iespējams ko mainīt.
