Sistēma nevis aizstāv cilvēkus, bet gan piesedz viens otru? Talsu bāriņtiesa zem lupas 5
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bērnu tiesību inspekcija sākusi plašu pārbaudi par bērnu aizsardzību Talsu novadā
Talsu novada domes deputātu vairākumam neesot nekāda juridiska pamata uzskatīt, ka Talsu bāriņtiesa rīkojusies prettiesiski vai nolaidīgi, tāpēc bāriņtiesas vadība nav atstādināma no pienākumu pildīšanas.
Tā vakar lēma novada dome pēc tam, kad tās neatkarīgā deputāte Inga Gluzda (JKP) bija rosinājusi atstādināt Talsu novada bāriņtiesas priekšsēdētāju Jolantu Feldmani un viņas vietnieci Aiju Staškovu-Ciemīti. Priekšlikumu par atstādināšanu I. Gluzda bija iesniegusi saistībā ar 3. jūnijā notikušo divu bērnu vardarbīgu izņemšanu no tēva ģimenes, par ko rakstīja arī “Latvijas Avīze”.
Pildot tiesas spriedumu, bērni tika atdoti Lielbritānijas jurisdikcijā, taču faktiski mātes aprūpē, kaut arī pret māti ierosināts kriminālprocess par vardarbību pret bērnu. Šāds tiesas spriedums arī lielā mērā bija tapis Talsu bāriņtiesas sniegtās informācijas dēļ.
Talsu novada domes Juridiskās daļas vadītājs Dzintars Kalniņš jau sēdes sākumā deputātiem norādīja – kaut arī pašvaldībā ir saņemtas sūdzības par bāriņtiesas darbu un ne tikai saistībā ar minēto gadījumu, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atstādināma bāriņtiesas vadība, jāsagaida Valsts bērnu tiesību inspekcijas (VBTI) atzinums par bāriņtiesas darbu. Tas tāpēc, ka pašiem deputātiem nav tiesību pilnībā iepazīties ar konkrētu lietu materiāliem – tie skar sensitīvus datus –, toties inspekcijai šādas tiesības ir.
Cita starpā tiks vērtēts arī bāriņtiesas darbs. Talsu novada domes sēdē bija arī inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gorbunova, kas stāstīja, ka šonedēļ inspekcija sākusi neplānotu pārbaudi Talsu bāriņtiesā, pārbaudītas 32 lietas, ar ko strādājusi bāriņtiesa, taču izvērtējums vēl nav pabeigts – tas būšot jūlija beigās.
Runājot par konkrēto gadījumu, par ko ierosināts atstādināt bāriņtiesas vadību, V. Gorbunova aicināja nošķirt emocijas no situācijas, un vairāk runāja par paša bērnu tēva atbildību: ja viņš būtu labprātīgi pildījis tiesas spriedumu un atdevis bērnus Lielbritānijai, piespiedu izņemšana nebūtu notikusi.
Bāriņtiesa gan varējusi gādāt, lai bērni būtu emocionāli sagatavoti izņemšanai, taču arī tas primāri esot vecāku pienākums. Citviet Latvijā bijusi situācija, kad bāriņtiesa atņēma aizgādības tiesības vecākam, kurš kavēja sprieduma izpildi, iespējams, šoreiz vajadzējis rīkoties tāpat vai būt aktīvākai kādā citā veidā.
Jāpiebilst, ka I. Gluzda bija lūgusi tiesībsargam izvērtēt bāriņtiesas rīcību un saņemta atbilde, kurā atzīts, ka “bāriņtiesas pienākums bija novērst bērnu emocionālo traumēšanu”.
Tikām bāriņtiesas vadītāja J. Feldmane paziņoja: “Tiesībsarga teiktais ir lozungs bez satura. Neviens nevar pateikt, ko tad vajadzēja darīt.”
Savukārt I. Gluzda norādīja, ka bijuši arī citi gadījumi, kad bāriņtiesas rīcība nav bijusi atbilstoša. Piemēram, maijā kādā citā lietā pieņemts Augstākās tiesas senāta spriedums, kurā atzīts, ka 2017. gadā Talsu bāriņtiesa nepamatoti liegusi aizgādības tiesības kādam citam tēvam un ievietojusi krīzes centrā meitu, tādējādi veicinot meitenes izvešanu uz Lielbritāniju pie mātes, taču Talsu bāriņtiesa divus mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas nav pat sākusi izvērtēt par notikušo atbildīgo bāriņtiesas locekļu rīcību.
Toties Talsu domes deputāts Edmunds Demiters (“Vienotība”) pauda, ka sēdē notiekošais esot farss un ņirgāšanās par Talsu bāriņtiesu. Arī lielākā daļa citu deputātu, atzīstot, ka bērnu izņemšana bijusi traģiska, tomēr nebija gatavi nostāties pret pašu ievēlēto bāriņtiesu. Tāpēc par atstādināšanu nobalsoja tikai I. Gluzda, Ilva Norenberga un Kalvis Kalniņš (abi “Mēs – Talsiem un novadam), bet citi bija pret vai atturējās.
V. Gorbunova domes deputātus informēja, ka Tieslietu ministrijā bijusi sanāksme, kurā piedalījās dažādu institūciju pārstāvji un secināts, ka tomēr ir jāpilnveido process, kādā notiek bērnu izdošana citai valstij, pildot tiesas spriedumu. Kaut bāriņtiesām kopumā jāizskata aizvien mazāk lietu, pieaug to gadījumu skaits, kad tām jāiesaistās, jo vecāki pēc šķiršanās nespēj vienoties par bērnu aprūpi un saskarsmes tiesībām, piebilda V. Gorbunova.