Sistēma nav taisnīga – pensiju indeksācija būs, bet mazāka 41
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas zinātnieki nesen veica ikgadējā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas politikas izvērtējumu, atzīstot, ka pensiju indeksācija neveicina nabadzības mazināšanos pensionāru vidū, jo pensiju pieaugums neatbilst vidējās algas pieaugumam valstī.
Piemēram, Austrijā tās indeksē visiem vienādi, vadoties no pensionāru patēriņa groza pieauguma apjoma gada laikā.
Latvija ir tā – jo mazāka pensija, jo mazāks ieguvums no indeksācijas,”
norāda Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis Jānis Felsbergs, kurš aprēķinājis, ka pēc indeksācijas plaisa arī starp vecuma pensionāru ienākumiem ievērojami pieaugs.
Piemēros zemāku indeksu
“Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža.
Jo tas lielāks, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt,” stāsta Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 1. oktobrī indeksēs vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības vai to daļu apmēru, kas nepārsniedz 454 eiro mēnesī (pērn līdz 420 eiro) un piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šī gada 30. septembrim. Savukārt politiski represētajiem, 1. grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem indeksēs visu pensijas apmēru.
Pensijas palielinājums būs atkarīgs no piešķirtās pensijas apmēra, piemēram, pensionārs ar 30 gadu darba stāžu, kuram piešķirta vecuma pensija 300 eiro apmērā, pēc indeksācijas saņems 313,38 eiro (pieaugums 13,38 eiro), bet, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 350 eiro, saņems 365,61 eiro (pieaugums 15,61 eiro).
Salīdzinājumā ar 2019. gada 1. oktobra pensiju indeksāciju senioru ieguvums nav tik liels, kā varētu gaidīt.
Piemēram, pērn seniors ar 350 eiro lielu vecuma pensiju un 30 gadu darba stāžu pēc indeksācijas saņēma par 28,18 eiro vairāk.
Tas tādēļ, ka 2019. gadā viņa pensijai piemēroja indeksu 1,0805, bet šogad – 1,0446.
Indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Piemērojot šo indeksu – 1,0380 (2019. gadā indekss bija 1,0719), piemaksa pieaugs no 1,61 līdz 1,67 eiro – ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim, un no 1,07 līdz 1,11 eiro – ja vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta pēc 1997. gada 1. janvāra.
Der atcerēties, ka no kopējā pensijas un piemaksas apjoma var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. To, par cik tieši no 1. oktobra palielināsies pensijas apmērs, var uzzināt portālā “latvija.lv” vai jebkurā VSAA filiālē.
Sistēma nav taisnīga
“Pensiju indeksācija notiek ar diviem koeficientiem. Viens no tiem ir atkarīgs no dzīves dārdzības gada pieauguma jeb inflācijas. Pērn pensiju indeksācijā lietoja inflācijas koeficientu 2,8 (pensijas apmēra pieaugums bija 2,8 eiro uz katriem 100 eiro), bet 2020. gadā šis pieaugums ir tikai 0,44 eiro.
Vai tas kompensēs pieaugošos izdevumus par pārtiku, veselību, mājokli, nav iespējams noskaidrot, jo Latvijā netiek aprēķināts patēriņa grozs pensionāram, tātad nav zināms arī šī groza patiesais sadārdzinājums,” uzsver Jānis Felsbergs.
“Otro koeficientu aprēķina, dalot pagājušā gada darba algu summu valstī, no kurām izmaksāts sociālais nodoklis, ar aizpagājušā gada tādu pašu iemaksu summu. 2018. gadā valstī paaugstināja minimālo algu, tādēļ palielinājās visas nelielās algas, kas deva lielu indeksācijas koeficienta pieaugumu, turpretī šogad tas ir mazs, jo pērn algas netika paaugstinātas.
Šāda pensiju indeksācijas sistēma nenodrošina pensionāru ienākumu pieaugumu atbilstoši vidējās algas pieaugumam valstī.
Pensionāri jau ilgstoši uzrunājuši valdību un Saeimu, lai beidzot arī Latvijā tiktu pārskatīta pensiju sistēma, labotas pieļautās kļūdas un nodrošināta daudz taisnīgāka attieksme. Šobrīd mēs, pensionāri, redzam, ka tikai Satversmes tiesas lēmumi liek politiķiem mainīt savu attieksmi sociālajos jautājumos, piemēram, pārskatīt minimālās pensijas apjomu.”
Arī “Baltic Institute of Social Sciences” pētnieku gala ziņojumā – gan par 2017. gadu – teikts: “Neraugoties uz to, ka pensiju indeksācijas kā mērķēta pasākuma pensiju saņēmēju tiešo ienākumu palielināšanai ietekmē pensionāru ienākumi 2017. gadā palielinājās, tas nav pietiekami efektīvs šīs iedzīvotāju grupas nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanas instruments.”
Pēc VSAA datiem, Latvijā ir 446 051 vecuma pensijas saņēmējs. 55% pensija ir robežās no 300 līdz 500 eiro, 19,1% – 200–300, 10,3% – zem 200, bet 15,6% – virs 500 eiro. 8000 senioru pensija (ar piemaksu) ir 80–100 eiro, bet ap 7000 – vēl mazāka.
Pensiju indeksācija 2020. gada 1. oktobrī
Vecuma pensijām piemērotie indeksi:
• 1,0380, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem;
• 1,0446, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos (arī ar mazāku darba stāžu);
• 1,0512, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;
• 1,0578, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi.
Invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijām, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām piemērotais indekss:
• 1,0380 neatkarīgi no apdrošināšanas stāža.
Piemaksai pie vecuma un invaliditātes pensijām piemērotais indekss:
• 1,0380 par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
