Mēs neprotam „pa labam” audzināt savus bērnus par labiem cilvēkiem. Tas ir, mēs vēlam viņiem tikai labu – bet tajā pašā laikā nevaram audzināt labvēlīgā gaisotnē. Mēs protam tikai kliegt, un tie no mums, kam ir smaga roka, arī to izmanto. Dažreiz šādas audzināšanas rezultāti ir pamanāmi uzreiz uz bērna sejas kā zilumi. Skolā viņš visiem stāsta: “es nokritu un sasitos”. Tas nav komunikācijas veids. Tā bērns nekļūs labs. Viņš vienkārši jāmīl. 0
Es saprotu, ka tu mīli savu bērnu, bet tas jādara pareizi, jo vecāku mīlestībai bieži vien ir neveselīgs raksturs. Mīlēt savu tuvāko nozīmē mīlēt to tā, kā Dievs mūs visus mīl. Bērns jāpazīst, jāizjūt, jāsaprot viņa uzvedība. Daži bērni man saka: “Mana mamma un tētis mani nemaz nepazīst!” Piekaušana te nepalīdzēs. Ja māte saka: “Pagaidi tikai, atnāks tēvs, es viņam visu pateikšu!” – tās nav cilvēciskas attiecības, bet mājas tirānija ar iebiedēšanu un draudiem.
Ja, šo lasot, tu domā, ka uz tavu ģimeni gan tas neattiecas un vispār īsti nevari saprast, par ko runa – paldies Dievam, ka tavā ģimenē nekas tamlīdzīgs nav noticis un jums viss ir labi. Bet tici man, ka ir ģimenes, kur viss ir tieši tā, kā es saku – drāma, traģēdija, un vecāki saka: “Mums ir briesmīgs bērns,” kaut gan patiesībā bērns nemaz nav briesmīgs.
Runājot ar bērniem, nepieciešams saglabāt mieru. Ja satrauksies, bērna uzvedība tikai pasliktināsies, jo vecāku nervozitāte piespiež viņu sevi aizstāvēt, un viņš arī kļūst viegli aizkaitināms. Kad mēs nervozējam, mēs nevaram pieņemt pareizus lēmumus, mēs nevaram normāli runāt, bet tā vietā izmantojam draudus, kurus negatavojamies izpildīt: “Ja tu atkal tā izdarīsi, es ieslēgšu tevi istabā”. Simts reizes tas tiek atkārtots, bet nekad darīts. Un labi, ka tā. Nav nepieciešams to darīt! Bet teikt tā arī nevajag. Labāk vispār nerunāt ar bērnu, ja esi nervoza un dusmīga. Var vienkārši pateikt: “Zini, tagad es nevaru runāt ar tevi. Esmu ļoti sanervozējusies. Parunāsim vēlāk”. Nomierinoties daudz vieglāk atrast īstos vārdus, nāk prātā vajadzīgās domas un sāc runāt ar mīlestību, saprātīgi un uzmanīgi, izdarot pareizos secinājumus.
Avot: Pravmir.ru
