Šišona un Šimkus muzikālās paralēles 0
Lielajā ģildē 3. maijā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris šī gada sezonu noslēdz ar koncertu “Šišona un Šimkus paralēles”, kas noritēs maestro Karela Marka Šišona vadībā un ar izcilo pianistu Vestardu Šimku pie klavierēm. Programmā Kloda Debisī “Fantāzija” klavierēm un orķestrim, Riharda Štrausa zīmētais “Dons Žuans” un apceri rosinošais darbs “Nāve un apskaidrība”, kā arī Latvijas komponista Andra Dzenīša salīdzinoši nesen komponētais opuss “Langsam”, kas Latvijā skanēs pirmo reizi.
Vestards Šimkus atjauno veiksmīgo domubiedrību ar LNSO kādreizējo māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Karelu Marku Šišonu un spēlē solo Debisī “Fantāzijā”, kas ir nevis mūzika, bet visupirms aroms un tad deja. Šis skaņdarbs ir mūzika klavierēm un orķestrim, ko komponējis vēl ne 30 gadu vecumu sasniedzis jauneklis, ko šogad pieminam nāves 100. gadskārtā. Kad mēģinājumu laika trūkuma dēļ tika atcelts opusa pirmatskaņojums, Debisī aizliedza viņa dzīves laikā “Fantāziju” atskaņot.
Koncerta otrajā daļā – Riharda Štrausa zīmētais dona Žuana portrets un apceri rosinošas Štrausa pārdomas par dzīvi pēc (aiz). Simfoniskā poēma “Dons Žuans” ir viens no pirmajiem opusiem, kas pievērš sabiedrības uzmanību jaunā Riharda Štrausa mūzikai, kas sacerēta 24 gadu vecumā. Komponists iedvesmai ņēmis 19. gadsimta pirmās puses austriešu rakstnieka Nikolausa Lēnava nepabeigto dzejā rakstīto dramatisko darbu “Dons Žuans” – refleksiju, kas vijas ap slavenā dona mīlas gaitām drīzāk rezignētā nekā aktīvā skaņkārtā. Savukārt simfonisko poēmu “Nāve un apskaidrība” R. Štrauss komponēja 25 gadu vecumā. Absolūti abstrahējoties no jebkādiem konkrētiem dzīvesstāstiem, viņam labpatika komponēt vīziju par nāves gultā gulošu mākslinieku, kurš pirms aiziešanas atskatās uz dažādiem savas dzīves posmiem, izcīna pēdējo cīņu, gūst apskaidrību un pārveidojas.
Iespējams, ka klausītājus visvairāk interesē Latvijas komponista Andra Dzenīša nesen komponētais opuss “Langsam”, kas maestro Šišona vadībā pirmatskaņots Zārbrikenē 2016. gada rudenī. Iedvesmas pamatā – dižu priekšgājēju simfoniju lēnās daļas. Komponists saka: “Mana skaņdarba iedvesmas avots ir simfoniju lēnās daļas. Tieši lieldarbu lēnajās daļās skaņraži mēdz iet visdziļāk, runāt vispersoniskāk; viņi slēpušies un vēlējušies glābties no pasaules vai, tieši otrādi, paši savās ciešanās atraduši skaistumu un cerību. Te ir arī tīra un nevainīga mīlestība, te ir kosmisks miers un trauslums. Mans “Langsam” nevienu necitē, tas ir veltījums visiem komponistiem, viņu visdziļākajiem un no šīs pasaules attālinātākajiem dvēseles stāvokļiem, kad viņi komponējuši savus “langsam”. Šī ir mana lēnā daļa. Šis ir mans tālais dvēseles stāvoklis, bet klausītājam – intīma, pakāpeniski varenībā krāšņi pieaugoša mūzikas ainava, kurā nozīmīga vieta ierādīta instrumentu solobalsīm. Mūzika, kas pakāpeniski ved gaismas virzienā. Gaisma mums visiem ļoti nepieciešama. Tā nekad nebeigsies! ”
Tradicionālajās “Pirmskoncerta sarunās” Lielās ģildes Minsteres zālē plkst. 18.18 Orests Silabriedis sarunāsies ar komponistu Andri Dzenīti.
3. V 19.00 Lielajā ģildē Rīgā
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadīze.lv
Cena: no EUR 45 līdz 85
