Šis vīruss nav viegli “pārkožams”! Saruna ar infektoloģi Indru Zeltiņu 2
Indra Zeltiņa, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, infektoloģe, virsārste Rīgas Austrumu slimnīcā, ir optimiste un priekšroku dod pozitīviem attīstības scenārijiem, tomēr pieļauj, ka koronavīrusu var arī neizdoties pilnībā uzveikt.
Līdz koronavīrusa uzliesmojumam šķita, ka infekcijas slimības nav mūsdienu problēma: ir vakcīnas, higiēna arī ir daudz augstākā līmenī nekā senos laikos. Pēkšņi izrādās, ka tomēr neesam pasargāti. Kāpēc tā?
I. Zeltiņa: Atļaušos oponēt – bīstamās infekcijas nav pazudušas, kaut infekciju dienestiem parasti izdodas novērst to izplatību, kā arī strādāt profilaktiski. Taču koronavīrusa veida infekcija ir pilnīgi kaut kas jauns.
Infektologi nebija gatavi, ka šogad attīstīsies mērim līdzīga situācija, taču vienmēr esam rēķinājušies ar to, ka agri vai vēlu kāda infekcija pacels galvu: ik pa laikam kaut kur uzliesmo vecās infekcijas vai arī rodas jaunas.
Tādā veidā mikrobi atgādina, ka cilvēces cīņa ar tiem ir bezcerīga: var tos ierobežot, bet ne pilnībā iznīdēt.
Vienmēr būs infekcijas, un, kad tās pa īstam paceļ galvu, vismaz uz brīdi mēs kļūstam bezspēcīgi to priekšā. Tagad daudzi atceras spāņu gripu, taču arī nesenākos laikos ir bijuši spēcīgi gripas uzliesmojumi, kaut vai 1957. gadā, kad plosījās tā saucamā Āzijas gripa, ar ko saslima divi miljardi cilvēku, bet viens miljons nomira. Tiek prognozēts, ka tik milzīgu saslimstību koronavīruss tomēr neizraisīs.
Salīdzinoši nesen pasaule piedzīvoja, ka šī paša koronavīrusa pirmais variants SARS šķērsoja sugu robežu un pārgāja no cilvēkiem uz dzīvniekiem.
Bet SARS palika Ķīnā, kamēr tā „jaunākais brālis” nu plosās visā pasaulē.
Šis jaunais vīruss, šķiet, ir izturīgāks, tāpēc cilvēkam vēl nav izdevies pret to nostāties. Jāatzīst, ka sākotnēji infektologi uz koronavīrusu skatījās ļoti mierīgi, jo tas ir ļoti tuvs SARS vīrusam, kurš pats no sevis beidzās, var teikt – vienkārši pazuda no pasaules, tikko iestājās siltāks laiks.
Acīmredzot SARS nepatika vasaras karstums. Diemžēl attiecībā uz koronavīrusu liktās sākotnējās cerības, ka vasarā tas pazudīs, šķiet, nepiepildīsies, jo tas plosās arī valstīs, kur jau tagad ir karsts – Brazīlijā, Irānā. Kāpēc tā? To vēl zinātnieki pētīs. Pieļauju, ka genomu līmenī ir kādas sīkas atšķirības no iepriekšējā vīrusa.
Tā ka infekcijas nekur nav pazudušas… Tas pats AIDS taču arī tiek saukts par pandēmiju, tam tikai ir citi izplatīšanās ceļi, tāpēc vairums cilvēku uzskata, ka tas viņus neskars.
Salīdzinoši nesen meningokoks, poliomielīts nopļāva cilvēkus. Ebolas vīruss tikai pirms sešiem gadiem izcēlās Āfrikā, pie tam daži gadījumi tika aizvesti arī uz Ameriku un Spāniju.
Tātad drošības sajūta bija mānīga… Bet vai tagad formulējumi tomēr nav pārāk skarbi? Teicāt, ka mūs skārusi mērim līdzīga infekcija. Vai tiešām ir tik traki?
Infektologi velk tādas paralēles.
Vidusslaikos mēra dēļ izmira veselas pilsētas…
Mūsdienās mēris ir apturams, taču tas joprojām ir. Pret mēri līdz antibiotikas, kamēr pret koronavīrusu zāles vēl nav izgudrotas.
Šo sarunu varam veidot gan ļoti biedējošu, gan censties vadīties pēc optimistiskākiem scenārijiem. Es pēc dabas esmu optimiste.
Kaut arī tiek ziņots par ļoti daudziem nāves gadījumiem, jo sevišķi Itālijā un Spānijā, domāju, ka vēlāk, kad rēķinās statistiku, mirstības procents no šī vīrusa nebūs ļoti augsts. Tam nevajadzētu būt stipri lielākam kā sezonālās gripas izraisītai mirstībai. Turklāt ļoti daudzās valstīs pat netiek testēti visi potenciāli saslimušie, patiesībā viegli saslimušos vai tos, kam simptomu nav vispār, pat nav iespējams uzskaitīt, līdz ar to varētu būt tā, ka mirstības procents saslimušo vidū būs vēl mazāks, nekā uzrādīs statistika.
Kā varētu izskaidrot to, ka šie biedējošākie pēdējo gadu vīrusi radušies tieši Ķīnā?
Ir dažādi spekulatīvi kopējie faktori. Varu izteikt tikai minējumus. Viens no tiem varētu būt tāds, ka Ķīnā ēšanas tradīcijas ir tādas, ka vīrusam ir vieglāk šķērsot sugu robežas. Attiecībā uz koronavīrusu ir noteiktas diezgan precīzas ģenētiskās sakritības, un var secināt, ka tas uz cilvēku pārgājis no sikspārņiem. Visticamāk, tas saistīts ar higiēnas noteikumu pārkāpumu.
Savukārt vīrusa izplatību cilvēku vidū veicina lielā pārapdzīvotība.
Ķīnai raksturīgi arī zivju un dzīvnieku tirgi, kur ir ciešs kontakts ar dzīvniekiem. No dzīvniekiem iegūtā pārtika ne vienmēr tiek pietiekami termiski apstrādāta. Taču tie ir tikai pieņēmumi, kāpēc šādi vīrusi izceļas Ķīnā.
Tātad termiskā apstrāde novērš to, ka vīrusi šķērso sugu robežu?
Jā, tā varētu teikt. Termiskā apstrāde ir svarīga un līdz vismaz pret vairumu vīrusu. Lai gan vīrusi tiek pārnēsāti ne tikai ar uzturu. Piemēram, ar putnu gripu saslima tie, kas strādāja putnu fermās, ieelpoja to spalvas un izkārnījumu daļiņas. Cieša sasaiste ar dzīvnieku pasauli ne vienmēr ir laba.
Šobrīd pilnā sparā notiek vakcīnas pret koronavīrusu izstrāde; ik pa brīdim izskan solījumi, ka drīz būs gatava. Vai tiešām īsā laikā var izstrādāt kvalitatīvu vakcīnu?
Uz šo jautājumu arī nevar viennozīmīgi atbildēt. Dažas vakcīnas izstrādāt ir viegli, bet citas grūti, pat teju neiespējami. Kāpēc pasaulē nav izstrādāta HIV/AIDS vakcīna? Tāpēc, ka šis vīruss ir ļoti mainīgs, mainās tā struktūra. Pat ja izveidotu vakcīnu, tā nederētu cīņā pret vīrusu, kas atkal būtu mainījies. Ir bažas, ka tā var notikt arī ar koronavīrusu, jo viena mutācija tam jau bijusi: pirmais SARS pārveidojies par šo vīrusu.
Izskanējusi versija, ka Eiropā jau izplatās cits koronavīrusa variants: ne tas, kas sākotnēji izplatījās Ķīnā, un ka Eiropā nonācis variants, kura klīniskā gaita būs vieglāka. Pagaidām gan pāragri par to spriest, jo daļai eiropiešu slimība tāpat noris smagi.
Es gan prognozēju, ka vakcīna būs, kaut tā nenāks viegli, šis vīruss nav tik viegli “pārkožams”.
Parasti kvalitatīvas vakcīnas izstrādes process ir garš. Tāpat kā medikamentu izstrādē arī vakcīnu vispirms izmēģina uz dzīvniekiem, pēc tam uz brīvprātīgajiem. Taču, ņemot vērā, cik ļoti koronavīruss pasaulē izplatās un kāda ir tā ietekme uz ekonomiku un ikdienas dzīvi, šoreiz vakcīnas izstrāde tiek, cik iespējams, paātrināta.
Jāsaka gan, ka ir iespējams palielināt laboratoriju un pētnieku skaitu, kas šajā izpētē iesaistīti, bet tehnoloģisko izstrādes procesu nevar paātrināt. Vīrusu vajag saaudzēt vai pavairot, bet viņš aug tik ilgi, cik aug. Tas pats: ja to vajag sadalīt daļās, arī tas prasa noteiktu laiku. To paātrināt nevar.
Pasaules veselības organizācijas vietnē var redzēt, ka vakcīnu izstrāde pret koronavīrusu notiek vairākās pasaules valstīs, bet vistālāk tikuši amerikāņi, kuri jau izmēģina vakcīnas uz brīvprātīgajiem.
Vai brīvprātīgie sevi neapdraud, piekrītot būt par izmēģinājuma trusīšiem?
Protams, apdraud. Taču faktiski visas vakcīnas vispirms izmēģina uz brīvprātīgajiem. Kaut vakcīnas jau izmēģinātas uz dzīvniekiem, jāņem vērā, ka dzīvnieka un cilvēka organisms ne vienmēr reaģē vienādi, arī kļūdas ir iespējamas. Tāpēc veselības riski ir. Pieļauju, ka šie cilvēki vēlas būt noderīgi, taču iespējams arī, ka tā ir kāda finansiāla motivācija.
Vai pieņemtie ierobežojumi par skolu, dažādu iestāžu slēgšanu, divu metru distanci mūs pietiekami pasargā?
Latvija ierobežojumus noteica laikus, rēķinoties ar mūsu valsts medicīnas iestāžu kapacitāti. Ja būtu kavējušies ar ierobežojumu noteikšanu, slimnīcās jau būtu simtiem Covid-19 pacientu un nebūtu iespējams palīdzēt visiem. Smagi slimo ne tikai gados vecāki cilvēki, bet arī jauni un pavisam jauni, kā arī tie, kam nav bijis nekādu hronisku saslimšanu. Šī slimība ļoti precīzi dodas uz plaušām un dažkārt bojā tās neatgriezeniski. Smagi saslimušajiem ir nepieciešami mākslīgās elpināšanas aparāti.
Protams, ka daļai sabiedrības, jo sevišķi bērniem un jauniešiem, ir ļoti grūti saprast, kāpēc viņiem jāpaliek mājās, taču jācenšas viņiem izskaidrot situāciju.
Tomēr kādā brīdī šie ierobežojumi beigsies. Vai vīruss tad nesāks plosīties ar jaunu sparu?
Domāju, ka pēc Lieldienām vēl ierobežojumus neatcels. Cik ilgi tos saglabās un vai pastiprinās, to neņemos zīlēt. Nav zināms, cik mēnešus Eiropai vajadzēs, lai tiktu galā ar šo vīrusu. Iespējams, ka ierobežojumus vajadzētu atcelt pamazām.
Kā vērtējat to, ka arī pēc robežu slēgšanas Latvijā varēja iebraukt gana daudz valstspiederīgo, un tas, vai viņi ievēros pašizolāciju, lielā mērā bija atstāts uz viņu pašu sirdsapziņas?
Krīzes situācija var gan saliedēt, gan sanaidot. Uzskatu, ka bija pareizi ļaut valstspiederīgajiem atgriezties mājās. Vai vajadzēja visiem kā lepras laikos likt zvaniņus ap kaklu? Domāju, ka ne, turklāt tagad ir pieņemts lēmums, kas liek policijai repatriantus pieskatīt. Par apzinātu citu personu inficēšanu draud kriminālatbildība.
Ne jau visi bija devušies uz ārzemēm un nepaguva atgriezties līdz robežu slēgšanai vieglprātības dēļ.
Iemesli var būt dažādi. Domāju, ka vairums no viņiem ir saprātīgi domājoši cilvēki un esam tikai ieguvuši no tā, ka viņi atgriezušies. Pat ja no 100 atbraucējiem pieci ir nesaprātīgi, vienalga esam vinnējuši, jo mūsu tautieši ir atgriezušies mājās.
Kā izskaidrot to, ka valstīs ir ļoti atšķirīgs no Covid-19 mirušo pacientu skaits, pat ja to skaits, kam apstiprināta saslimšana, ir līdzīgs? Vai tāpēc, ka katrā valstī atšķiras nosacījumi, kuras personu grupas testē? Vai tomēr “pie vainas” varētu būt ģenētika?
Tā tiešām ir, ka dažādās valstīs vīrusa izplatība un letalitāte izskatās dažādi. Taču iemesli vēl nav izpētīti. Tam var būt arī ģenētiski iemesli, taču pašreiz to vairāk var skaidrot ar dažādu tautu uzvedības modeļu atšķirībām.
Tīmeklī jau klīst versijas, ka latviešus šis vīruss neņemšot vai ka tas neesot kaitīgs cilvēkiem ar 0 asins grupu.
Šādus apgalvojumus, ja tie apstiprinās, var izteikt tikai pēc vairāku gadu nopietniem pētījumiem. Tāpēc tie nav nopietni ņemami.
Šobrīd zinātnieki ir koncentrējušies uz to, kā cīnīties ar vīrusa izplatību. Tā iespaids uz dažādām cilvēku grupām varētu tikt pētīts vēlāk, kad būs savākts pietiekami daudz materiālu. Vispārīgi runājot, cilvēkiem mēdz būt dabiskā imunitāte pret kādām infekcijām.
Kad koronavīruss būs pilnībā apkarots, zinātniekiem tas varbūt vairs nebūs interesants…
Pirmkārt, es šaubos, vai tas tiks apkarots pilnībā. Bet, ja arī apkaros, zinātnieku interese, visticamāk, saglabāsies, jo paredzams, ka nāks vēl trešais šāda tipa vīruss un būtu labi tam sagatavoties – izpētīt, novērst, prognozēt.
Var būt pat tā, ka koronavīruss tāpat kā gripa gadu no gada atgriežas ar kādu jaunu paveidu.
Kā pati sevi sargājat šajā pandēmijas laikā?
Strādāju slimnīcā un katru darba dienu eju uz darbu. Slimnīcā gan ir ierobežota pacientu un apmeklētāju plūsma, tomēr tik un tā daudz biežāk nekā parasti vēdinām telpas un mazgājam rokas. Turklāt rokas jāmazgā ilgi un rūpīgi. Ikdienā masku un aizsargtērpu nenēsāju, toties izvairos iet uz veikaliem, esmu iemācījusies iepirkties retāk.
Izvairos no sabiedriskā transporta. Ārpus darba un mājām vienīgā aktivitāte šobrīd ir pastaigas svaigā gaisā, ko iesaku arī citiem. Protams, jādodas tur, kur nav lielu cilvēku pūļu.
Dzirdēts viedoklis, ka visiem, izejot ārpus mājas, būtu jāliek maska. Esmu redzējusi vientuļu riteņbraucēju mežā ar masku, kā arī autovadītāju ar masku mašīnā vienu pašu. Kāda no tā jēga?
Nekāda. Veselam cilvēkam maskas nēsāšanai nav pamatojuma, īpaši, ja viņš ir viens. Tam varētu būt vienīgi psiholoģiskais pamatojums. Ja šis cilvēks jūtas komfortablāk, kad uz sejas ir maska, lai tā paliek. Maskai ir nozīme tad, ja cilvēks jau ir slims: ja viņš šķaudīs, mikrobs paliks maskā.
Izskan arī padomi mazgāt visu, kas atnests no veikala, piemēram, piena paku.
Uz virsmām vīruss var saglabāties pat līdz trim diennaktīm. Tāpēc izskanējušie ieteikumi, ka pēc veikala apmeklējuma iepakojumi un produkti būtu jānomazgā, ir vērā ņemami.
