Šis vilcienu līgums tu-tū? 0
Ko darīt ar nu jau noslēgto “Pasažieru vilciena” (“PV”) un Spānijas uzņēmuma “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles” (“CAF”) līgumu par jaunu vilcienu piegādi Latvijai, skaidrības nav un, visdrīzāk, vēl kādu brīdi nebūs.
Strīdi Latvijas amatpersonu vidū turpinās, savukārt projekta bīdītāji gatavi doties savu nostāju skaidrot uz Eiropas Komisiju (EK), pat neskatoties uz to, ka EK jau pirms vairākiem mēnešiem brīdinājusi, ka Eiropas nauda šim projektam var netikt piešķirta.
Nu jau Latvijas atbildīgo amatpersonu nevēlēšanās ieklausīties EK brīdinājumos draud beigties ar to, ka Latvija var netikt klāt arī citiem Eiropas fondu līdzekļiem. Jāatgādina, ka vēl janvāra beigās uz laiku Latvijai tika apturētas izmaksas no ES fondiem, jo EK uzskatīja, ka Finanšu ministrijai kā ES fondu vadošajai iestādei trūkst ietekmes mehānisma attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par ES fondu līdzekļu izlietojumu. Bija plānots, ka maksājumi tiks atjaunoti jūnijā, taču, iespējams, pašreizējā situācija EK var atlikt šā lēmuma pieņemšanu uz vēlāku laiku, līdz rodas lielāka skaidrība par vilcienu iepirkumu.
Par to minēts arī Latvijai adresētajā vēstulē, kurā EK Reģionālās politikas departamenta direktore Šarlina Vičeva ne tikai aicina “nacionālās varas iestādes izvērtēt iespējamās alternatīvas un pieņemt vajadzīgos lēmumus bez liekas kavēšanās”, bet arī brīdina, ka “īstenojot parakstīto līgumu, Latvijas varasiestādes riskē ne tikai pārkāpt Eiropas iepirkuma noteikumus, bet arī iezīmē iespējamas problēmas Eiropas fondu sadales kontroles sistēmā. Ņemot vērā lielo pārkāpuma risku, ja nacionālā uzraudzības un kontroles sistēma nenovērš pārkāpumu, komisijai būs jāatliek visu maksājumu veikšana saskaņā ar regulu 1083/2006 un jāapsver maksājumu ieturēšana 100% apmērā”.
Brīdinājumi skanēja
Jāatgādina, ka vēl februāra sākumā “Latvijas Avīze” publicēja rakstu par iespējamiem riskiem un EK izteiktu brīdinājumu – ja līgums ar “CAF” netiks noslēgts ar tādiem nosacījumiem, kādi bija sākotnējā līguma specifikācijā, proti, izsludinot iepirkuma konkursu, tad šī projekta finansēšana no Kohēzijas fonda ir apšaubāma. Jau toreiz tika pieļauts, ka Latvija sliktākajā gadījumā nesaņems ne latu no paredzētajiem 100 miljoniem Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tas savukārt nozīmē, ka viss jaunu vilcienu iepirkums būs jāfinansē vai nu no valsts budžeta, vai tomēr jāizsludina jauns konkurss. Tas, ka šie riski var saglabāties, tika rakstīts arī jau pēc “PV” un “CAF” līguma parakstīšanas aprīļa sākumā. Tiesa, tad toreizējais “PV” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds apgalvoja, ka, līgumu slēdzot, ņemtas vērā valdības norādes.
Tagad, pēc amatpersonu izteikumiem, atklājas, ka Freivalds, visdrīzāk, tomēr ir pārkāpis savas pilnvaras. Iespējams, tieši šis pārkāpums, nevis sagurums, kā minēja viņš pats, ir iemesls tam, kāpēc pagājušās nedēļas nogalē Freivalds iesniedza atlūgumu. Viņam vakar sekoja visa valde.
Tiesa, neskatoties uz iespējamiem pārkāpumiem, viņš ir kļuvis par “PV” jaunā valdes priekšsēdētāja padomnieku.
Turklāt problēmas ir ne tikai EK nostāja, kas rada draudus Eiropas finansējuma saņemšanai. Patlaban nav līdz galam arī skaidrs, kāds juridiskais statuss ir noslēgtajam līgumam – vai tas ir vai arī nav stājies spēkā. Šī juridiskā nianse ir ļoti svarīga brīdī, kad valdībai būs jālemj par tālāko rīcību, jo no tā atkarīgs, kādas sankcijas var vērsties pret Latviju, ja tā tomēr pieņem lēmumu šo projektu neturpināt.
Kā minēja kāda amatpersona Finanšu ministrijā, kas vēlējās palikt anonīma, līgums stājas spēkā tikai tad, ja izpildās vairāki līguma punkti turpmāko sešu mēnešu laikā. Divi galvenie nosacījumi ir, ka projekta kopējais finansējums ir pieejams pilnā apmērā, tajā skaitā arī no Kohēzijas fonda, un ka Satiksmes ministrija ir nosūtījusi spāņiem atbalsta vēstuli, kas praktiski apliecina, ka šim projektam tiek sniegts atbalsts visaugstākajā līmenī, jo tas ir valsts interesēm atbilstošs. Pagaidām šie divi nosacījumi nav izpildījušies un, iespējams, par Kohēzijas fonda pieejamību neizpildīsies vispār.
Nenoteiktība saglabāsies
Vēl pāris nedēļas neskaidrība – vai vilcienu projekts turpināsies vai tiks izbeigts un kādā veidā tas tiks izdarīts, un cik galu galā šis projekts izmaksās valsts budžetam – saglabāsies. Satiksmes ministrijai (SM) priekšlikumi par turpmāko rīcību valdībā jāiesniedz līdz 29. maijam, pēc tam tos vērtēs valdība.
Turklāt “PV” amatpersonas pošas uz Briseli, lai klāstītu savu viedokli EK amatpersonām, un, iespējams, vizīte notiks vēl pirms ziņojuma valdībā. SM gatavojas papildināt “PV” valdi ar bijušo ministru Aigaru Štokenbergu, kas jaunajam darba piedāvājumam piekritis un gatavs arī doties uz sarunām ar EK.
Savukārt EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka norāda, ka pēc “PV” lūguma ir tikusies ar valdi un uzklausījusi tās versiju par notikušo un vēlmes. Viņa turpinot sekot līdzi notikumiem un cer, ka Latvijas iestādes spēs rast šai problēmai labāko risinājumu.
Uzziņa Šā gada 2. aprīlī “Pasažieru vilciens” parakstīja līgumu ar “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles” par 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iegādi; Vilcienu pirkšanai iecerēts iztērēt kopumā 144 miljonus latu, tajā skaitā 100 miljonus latu no Kohēzijas fonda. Vilcienu uzturēšana nākamos 30 gadus Latvijai izmaksās ap 280 miljoniem latu. Projekta realizācijā varētu piedalīties arī Latvijas uzņēmums “Rīgas vagonu rūpnīca”. Līdz šim bija plānots, ka jaunie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt jau 2014. gada pirmajā pusē. |
