“Izskatās, ka “Saskaņa” būtu gatava nomest varu, jo pilsētas kase ir patukšīta.” Saruna ar “Attīstībai/Par – Progresīvie” līderiem 1
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinām iztaujāt lielāko partiju sarakstu līderus pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. “Latvijas Avīzē” viesojās “Attīstībai/Par – Progresīvie” kopsaraksta līderi – mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par”) un saraksta otrais numurs Mārtiņš Kossovičs (“Progresīvie”).
Vēlētāju aptaujā esat apsteiguši ilggadējo augstākā reitinga īpašnieci “Saskaņu”. Tas dod cerību uz labu iznākumu arī balsojuma dienā?
M. Staķis: Apzināti gājām uz šādu rezultātu. Zinājām, ka vēlētāji grib, lai partijas apvienotos, un to novērtēs. Sarakstu būvējām, lai tajā nebūtu tikai politiķi, bet arī pie partijām nepiederoši apkaimju cilvēki, Rīgas patrioti.
M. Kossovičs: Neesam vienkārši piepildījuši sarakstu ar 63 kandidātiem. Katrai partijai bija tiesības izvirzīt 18 cilvēkus, un, tā kā vēlēšanas divkārt tika atliktas, iespējām arī sastrādāties un sasniegt saturisko kvalitāti. Manuprāt, tas ir nolasāms rīdziniekiem un valsts iedzīvotājiem.
Staķa kungs, kāpēc gribat būt Rīgas mērs, ja esat cēlies no laukiem?
M. Staķis: Nu jau lielāko mūža daļu būšu nodzīvojis Rīgā. Man patīk, ka pašvaldībā vairāk jārisina saimnieciskie jautājumi. Esmu tomēr uzņēmējs, praktiskas dabas cilvēks. Saeimā reizēm pietrūka tas, ka, pieņemot lēmumu, neredz atdevi. Pašvaldībā esi tuvāk cilvēkiem, risini pilsētas saimniecības lietas. Rīgai šobrīd vajadzīgs nevis politiskas karjeras cilvēks, bet mērs ar uzņēmējdarbības pieredzi.
Tas, kurš prot vadīt uzņēmumu, pratīs vadīt arī pilsētu. Man neviens nerādīs uzpūstu tāmi, jo māku atšķirt, kas ir īsts un kas nav.
Kādi, pēc jūsu domām, ir ambiciozākie piedāvājumi programmā?
M. Kossovičs: Man šķiet – tas, ka 30 gados kopš atjaunota neatkarība, Rīgā netika realizēta mājokļu politika. Zinu, ka pēc četrarpus gadiem vēl nevarēsim palielīties, ka esam uzbūvējuši tūkstošiem jaunu māju, bet jābūt nospraustam kursam līdzīgi kā
Vīnē, kur tas sākts pirms 100 gadiem – būvēt pilsētniekiem pieejamus dzīvokļus, un augļi šai politikai bija pēc gadu desmitiem. Šobrīd 75% pilsētnieku dzīvo padomju mantojuma celtnēs.
Pēc OECD pētījumiem, mēs dzīvojam platības ziņā lielā šaurībā, nekvalitatīvās mājās. Jāizvēlas ceļš, vai pašvaldība dominē tirgus piedāvājumā ar īres dzīvokļiem vai veidojam kopdarbību ar privāto sektoru. Nekādā gadījumā negribam turpināt iepriekš domē realizēto sociālo māju piedāvājumu, kas nosacīti veido tādus kā geto rajonus. Ja prasa par ambiciozāko projektu – varētu ielikt pirmo akmeni, lai pēc gadiem atminētos, ka 2020. gadā ievēlētā dome bija mājokļu būves sācēja.
M. Staķis: Es minēšu ieplānoto klimatneitralitātē. Tas nav stāsts par polārlāčiem, kā man reiz jautāja kāda kundze. Tā ir dzīves kvalitāte pilsētā. Tas ir par to, lai mums jāmaksā mazāki rēķini un lai ir vairāk zaļas vides, tīra gaisa. To panāksim ar izmešu samazināšanu. Jāzina, ka trešdaļa izmešu atmosfērā nonāk no māju nesiltināšanas, trešdaļu izdala transports un vēl 30% dod ražošana.
Klimatneitralitātes mērķiem Eiropa tuvāko 20 gadu laikā ir atvēlējusi iespaidīgus resursus. Jautājums, vai spēsim izmantot šos līdzekļus un vai pārkārtosim pilsētvadību uz jauniem principiem. Piemēram, lemjot par jaunas ielas izbūvi, katru reizi jāmēra, vai tas ved uz klimatneitralitāti.
Ja tā ir brauktuve ar četrām joslām, skaidrs, ka neved, bet, ja ielu dala: te brauc auto, te sabiedriskais transports, te ir veloceļš un te ietve gājējiem, tas ved uz mērķi.
Vai taisnība, ka “Progresīvie” iestājas par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem?
M. Kossovičs: Partijā bijusi diskusija, kur skatāmies vairāk no ideoloģiskā taisnīguma principiem. Taču Rīgas domes lauciņā šādi jautājumi neietilpst, tas ir nacionālās dienas kārtības līmenis. Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, varēsim atjaunot diskusiju. Šobrīd Saeima pieņēmusi lēmumu, ka Latvijā vairs nedzimst nepilsoņi. Man liekas, tas ir solis uz priekšu.
Bet Nepilsoņu kongress ir prokrievisks iestādījums, un tā vadītājs Gapoņenko nonācis konfliktā ar likumu.
Manuprāt, viņš jau noplacis.
Vai šāda lēmuma pieņemšana nedraud ar sekām, kādi spēki var nākt pie varas Rīgā, Daugavpilī?
Var skatīties uz Rīgu, Daugavpili, var – uz Tallinu. Igaunija ļauj nepilsoņiem vēlēt pašvaldības, bet, ja visu marginalizējam uz ne sevišķi cienītiem sabiedrības locekļiem kā Gapoņenko, tad diskusija tur iestrēgst. Mēs neuzlūkojam visus nepilsoņus pēc šādiem cilvēkiem.
M. Staķis: Veidojot kopīgo sarakstu, ir svarīgi rast vienojošo, bet, ja ir lietas, par ko neesam vienisprātis, tad uz tām īpaši nekoncentrējamies. Ja nākotnē mēs mēģinātu startēt kopā nacionālajā politikā, šis jautājums būtu jāizrunā. Iespējams, mēs paliktu katrs savā pozīcijā. Domāju, nav īsti godīgi pret tiem, kas naturalizējušies, ja pašvaldību vēlēšanu tiesības pēkšņi piešķir tiem, kas izvēlējušies nenaturalizēties.
“Progresīvie” teikuši, ka sarunājas tādā valodā, kā tiek uzrunāti. Tātad, ja vaicā krieviski, saņem atbildi krieviski. Vai domājat, ka krievu valodai jāpiešķir kāds īpašs statuss, piemēram, pašvaldību darba valoda?
M. Kossovičs: To noraidu, diskusija mūsu vidū par īpaša statusa piešķiršanu krievu valodai nav bijusi. Mēs sarunājamies mājās, ar draugiem, kolektīvā, kādā valodā vēlamies. Partijas to neregulē. Bet domei tas gan būtu jādara – jāstiprina latviešu valodas apmācība. Jāskatās, kas notiek ar pedagogiem, ar valodas izglītību atlikušajās mazākumtautību skolās, kur jāpastiprina skolotāju prasme sarunāties valsts valodā.
Tā saprotu, ka “Progresīvajiem” vairs nav pretenziju pret “Attīstībai/Par” biedru, kurš Saeimā vada Budžeta komisiju?
Tā nu es neteiktu. Tā ir “Progresīvo” sūtība – veidot politiku pašu rokām.
Biedri pauda bažas un šaubas, arī starp vadības cilvēkiem bija neapmierinātība, kā risina Bondara jautājumu par atbilstību amatam pēc tiesas sprieduma.
Notika partijas iekšējais referendums. Pieņēmām lēmumu – ejam tālāk ar “Attīstībai/Par”, bet attieksme pret konkrēto cilvēku nav mainījusies. Atminamies, ka arī apvienībā “Attīstībai/Par” lēmums par uzticību Bondaram nebija vienprātīgs.
Vai jums nevajadzēja iet kopā ar Jauno konservatīvo partiju, kura ir principiālāka, nepiekāpīgāka šādās reizēs? Jums bija arī kopīga akcija, protestējot pret iepriekšējo ģenerālprokuroru.
Ar jebkuru no partijām var rast sadarbības iespēju, un vēlam sekmes vēlēšanās arī JKP. Iekļūstot domē, viņi būtu iespējamie mūsu partneri. Bet es labprātāk vēlētos, ka šī partija būtu izdarījusi mājasdarbu, ko paveicām mēs. Bijām aicinājuši progresīvi liberālo spārnu sēsties pie galda un meklēt iespēju kopsaraksta izveidei.
Uz to lielas cerības lika apkaimju cilvēki. Līdzīgi varēja rīkoties nacionālie konservatīvie spēki. Redzam, ka Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un JKP runāja, bet nenonāca pie vienotas listes. Šķiet, savu ambīciju dēļ. Ja būtu izveidoti divi lielie bloki, domāju, nedēļu pirms balsojuma varētu droši runāt, ka Rīgā tiks mainīta vara. Šodien, lai gan individuālais reitings mums ir augsts, vēl bažīgi skatāmies, kā būs 29. augustā.
Kā? Vai tad Staķa kungs nebūs mērs?
Aicinām vēlētājus neatslābt. Lūkojoties uz nosacīti labiem reitingiem, vēlēšanu dienā neizbraukt pie dabas nenovēlējušiem. Reitingi vēl neko nenozīmē. Zinām, ka latviešus nereti pievārē slinkums, kad jāiet balsot.
M. Staķis: Lai jau izskanējis teiktais, ka mēs gribam uzvarēt “Saskaņu”, galvenais šo vēlēšanu mērķis ir, lai saskaņieši un “Gods kalpot Rīgai” ne tikai atkāptos no varas, bet paliktu dziļā opozīcijā. Lai ne ar vienu trešo spēku, kuru varbūtēji ievēlētu, nav iespējams veidot koalīciju.
Pret Burova sarakstu novilkta strīpa vai tomēr raudzīsiet, ko izšķirs vēlētāji?
Mums novilkta sarkanā līnija pret “Saskaņu”, Krievu savienību un “Saskaņas” atlūzām. Ļoti ceram, ka vēlētājs neliks izdarīt smagu izvēli un strādāt kopā ar “GKR”.
Bet ļoti negribu pieļaut vēl piecus saskaņiešu valdīšanas gadus galvaspilsētā.
Tas gan būs partiju vadībā apspriežams, bet vai domājat, ka nākotnē jūsu pārstāvētās partijas varētu startēt kopā pašvaldību, Saeimas vēlēšanās?
Pašvaldību vēlēšanās redzēsim dažādas kombinācijas, piemēram, ka kustība “Par” uz vēlēšanām startē viena pati vai ar citu partneri. Taču apvienībā esam runājuši, kur vien resursi ļauj, iet kopā “Attīstībai/Par”.
Kāpēc jūsu apvienība, Staķa kungs, tā aizstāv tiesības eksistēt azartspēļu ellītēm?
Mēs aizstāvam citu pieeju, kā problēmu risināt. Viena pieeja ir aizliegt spēles vai pārbīdīt uz citu vietu. Patiesībā aizliegt nepieprasa, piedāvā pārcelt no viena stūra uz otru, teiksim, ievietot viesnīcā.
Vai Juraša kungs neteica – azartspēles ārā no Rīgas?
Nē, un jau šodien zinu, ka spēļu biznesmeņi meklē, kur varētu taisīt viesnīcas – īstenībā spēļu zāles. Turklāt būs riski ar kompensācijām, tiesvedībām, pārejas periodiem. “Attīstībai/Par” piedāvā citās pasaules valstīs pieņemtu metodi – tie ir pieci plāna punkti.
Pirmais, ka tiek noteikts limits aparātu skaitam vienā spēlētavā. Brīdī, kad noteiks lielāku automātu skaitu, puse spēļu zāļu slēgs ciet, jo nespēs izpildīt šos noteikumus.
Otrs ir būtiski ierobežot reklāmu, lai Rīga neizskatītos pēc Lasvegasas.
Trešais ir papildināt pašatteikšanās reģistru, dodot iespēju pirmās pakāpes radiniekiem pieteikt pārāk azartisko spēlmani, kurš nonācis atkarībā. Varbūt svarīgākais ir beidzot pieņemt vienotu standartu, ka uz tik un tik tūkstošiem iedzīvotāju drīkst būt viena spēļu licence.
Vai Rīgā jābūt gājēju ielai? Vai tai jābūt Tērbatas ielai?
Esmu gājēju ielu atbalstītājs. Bet pēc mēneša eksperimenta Tērbatas ielā manī nav pārliecības, ka to vajag visas dienas garumā vai uz visu vasaru. Domāju, var rīkoties kā Viļņā, kur Gedimina prospekts tiek atdots gājējiem vakaros un brīvdienās. Gribētu paeksperimentēt ar citām ielām.
Kāpēc nākamvasar Barona ielā nenorobežot tramvaja sliedes un neuztaisīt to par brīvu vietu no auto? Cilvēkiem Tērbatas ielā patika un bija pozitīvs vērtējums.
M. Kossovičs: Tā kļuvusi par lietu, kur rīdzinieki iesaistās un katram ir viedoklis. Man arī bija patīkamas sajūtas un ikdienas maršrutā bieži novirzījos uz Tērbatas ielu. Bet bija arī kļūdas. Piemēram, atkritumu šķirošana ar iespēju izmest PET pudeles bija reti kur. Vecāki ļaudis sūdzējās, ka neesot īsti kur pasēdēt. Šķita, jaunieši uztaisījuši ielu sev.
M. Staķis: Tērbatas iela parādīja, kāpēc Vaļņu ielu Vecrīgā neizdodas uztaisīt gājēju kustībai. Jo neviens negrib staigāt pa betona mūriem ieskautu ielu. Tai brīdī, kad ir zaļumi, ir dzīvība, parādās cilvēki un jauns saturs.
Lielās pilsētās cilvēkus labprāt pielaiž pie ūdeņiem. Mums, lai tiktu pie Daugavas, ir jāpārvar dzīvas satiksmes iela un arī Ušakova laikā izbūvētā krastmala pie spīķeriem ir visai tukša, neapdzīvota.
Esmu definējis, ka Rīgā gribu panākt, lai pilsētā atgriežas dzīvotprieks. Minētā krastmala ir piemērs, kā Rīgā dominējusi objektveidīga domāšana.
Būvē objektu, kurš ir dārgs, bet nav padomāts, kā vietu piepildīt ar saturu.
Tur nav kafejnīcu, nav pieejas ūdenim, nav publisku peldvietu. Kad braucu ar velosipēdu, redzu tur publiku, ka man vis negribētos, lai bērni nāk uz Daugavmalu. Man jautājums arī par Dziesmu svētku estrādi. Dievinu Dziesmu svētkus, bet kas notiks svētku starplaikā? Vai tā atkal būs simt miljonu vērta celtne, kura stāvēs tukša?
M. Kossovičs: Staķis tikko bija Viļņā, tikās ar mēru, redzēja, kādas pludmales izveidotas pilsētā. Kopenhāgenā pie ūdens atklātā telpā ir uztaisītas lasītavas. Cilvēki guļ smiltīs, paņem grāmatas un lasa. Šībrīža mode ir, ka daba ienāk pilsētā. Noteikti būsim tie domnieki, kas to veicinās. Jaunās ģimenes, sestdien modušās, daudz retāk domās: “Ko darīsim? Brauksim ārā no pilsētas!” Tagad tās gribēs aizbraukt uz Mežaparku, noiet pa Tērbatas ielu, pastaigāt pa Vecrīgu.
Kādas ir jūsu domas un vērtējums par iepriekšējās domes darbošanos?
M. Staķis: Man ir versija, kādēļ “Saskaņa” nerīkoja kampaņu uz vēlēšanām un uzlikusi ļoti vāju mēra amata kandidātu. Šo sešu mēnešu laikā, gatavojoties ārkārtas vēlēšanām, esam izgājuši caur visiem departamentiem, tikušies kapitālsabiedrībās un, pēc būtības iepazīstot situāciju, noskaidrojuši, ka ir gadiem atlikti lēmumi ar domu “šo risināsim rīt”. Mēs esam labo ziņu pilsētas vadība, nevis sliktās problemātikas nesēji.
Taču nu ir nonākts punktā, kad vairs atlikt nevar, un saskaņiešu stratēģija ir – pakāpsimies malā, lai kāds cits izstrebj savārīto. Tās ir milzu problēmas “Rīgas satiksmē” ar novecojušu autobusu parku, ar tiltu un ielu remontiem, ar “Rīgas namu pārvaldnieku”. Kādam ir jāatrota piedurknes un jāiet darīt.
M. Kossovičs: Emocijām ir segums. Ja paskatām pilsētas budžetu un zinām, ka tā galvenais ieņēmumu avots ir rīdzinieku maksātais ienākuma nodoklis, redzam, ka no 2015. gada šie ieņēmumi strauji kāpa, izņemot 2018. gadu, bet šogad ienākumu masa Rīgas budžetā var sarukt.
Covid-19 nav beidzies, raugāmies nākotnē ar daļu cerību, daļu skepses, bet, lietojot skaļus apzīmējumus, izskatās, ka “Saskaņa” būtu gatava nomest varu, jo pilsētas kase ir patukšīta. Tāpēc arī mūsu programmā neredzēsiet debesmannas solījumus, kā praktizē daži konkurenti, piedāvājot simtu un tūkstošu pabalstus. Mēs skatāmies atbildīgi, jo saprotam, ka solītais jāpilda.
M. Staķis: “Saskaņa” pozicionējas kā sociāldemokrātiska partija, līdz ar to sociālajai sfērai Rīgā jābūt atbalstītai. Bet šī sfēra novesta līdz krīzes robežai. Cilvēki, kuri pelnījuši Latvijas lepnuma balvu, ilgstoši saņem pašu minimumu, ir tuvu, lai paši no aprūpētājiem nonāktu par aprūpējamiem.
Tikāmies ar sievieti, kas strādā Mežciema pansionātā. Viena aprūpē 35 vecīšus. Zemā atalgojuma dēļ trūkst 40% darbinieku, un kundze bieži nedabū atpūsties pēc kārtējās dežūras. Viņai šogad beidzot pacēla algu līdz 610 eiro bruto. Jaunajai domei nāksies steigšus atbalstīt šādus darbiniekus ar algas pielikumu.
M. Kossovičs: Sociālais budžets feiko sociāldemokrātu valdīšanā īsā laikā īpatsvarā sadilis no deviņiem uz sešiem procentiem.
To zinām, ka “Saskaņa” nav sociāldemokrāti, bet cittautiešu interešu atbalstītāji. Taču arī pēc tik nesekmīgas pilsētas vadīšanas atbalsts krītas lēnām. Vai uzrunājat arī krievus, vai zināt, ko viņi vēlas?
M. Staķis: Šis tiešām bijis vēlēšanu supermaratons, salīdzinoši ar parastām priekšvēlēšanām pāris mēnešu garumā. Esam tikušies Rīgas visās apkaimēs, ar NVO, ar biedrībām, un tas, ko redzam, ir milzu vilšanās starp cittautiešiem. Šie cilvēki saka, ka jūtas nodoti un nemaz negribētu iet balsot. Tas lielā mērā skaidro “Saskaņas” atbalstītāju kritumu.
Kāpēc viņiem nav pieņemami citi spēki? Cilvēki saka – nav par ko balsot.
Vilšanās ir arī politiskajā sistēmā, zaudēta ticība partijām. Toties vietās, kur nav koncentrēts “Saskaņas” elektorāts, jūtam pacēlumu – nu redzēsim Rīgu bez korupcijas, bez brūkošiem tiltiem. Aptaujas rāda, ka šoreiz tieši jaunatne var izšķirt vēlēšanu iznākumu. Seniori arvien gājuši balsot, bet jaunieši var aiziet un nobalsot, izprotot, ka citādi pārmaiņas nebūs iespējamas.
3 jautājumi Rīgas mēra kandidātiem
1. Vai un kurš sēdēs cietumā “Rīgas satiksmes” lietā?
M. Staķis: Svarīgs ne tikai notiesājošs spriedums, bet lai rīdzinieki atgūtu naudu. Neesmu ne prokurors, ne tiesnesis, bet parūpēšos, lai mēs kā cietušie vērstos pret atbildīgajiem par naudas izsaimniekošanu.
2. Kuru pilsētas zemes gabalu jūs atdāvinātu valstij Rīgas koncertzāles būvei?
Atzīstu, ka esmu mainījis domas. Eksperti mani pārliecināja, ka bijušās cekas ēkas pārbūve Elizabetes ielā 2 nav tā labākā ideja. Šobrīd redzu trīs vietas, kur celt koncertzāli. Viena ir pie Āgenskalna līča. Otra – man simpatizē doma par Skansti. Skanste ir teritorija ar perspektīvu.
Pašlaik tur notiek revitalizācijas projekts un nepieciešami enkura objekti, kas celtu prestižu. Trešo vietu redzu Maskavas ielas virzienā, īpaši pēc tam, kad “Rail Baltica” būs to pietuvinājis tuvāk centram.
3. Kādam būtu jābūt sociāli taisnīgam nekustamā īpašuma nodoklim, piemēram, par trīsistabu dzīvokli Purvciemā vai privātmājai Ziepniekkalnā?
Kā taisnīgu nodokli uzskatu pašreizējo praksi dot 90% atlaidi daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem. Diezgan būtiska atlaide jāsaņem arī tiem, kas rūpējas, lai būvētu pasīvas, dabai draudzīgas mājas. Taču ne visiem jāpiemēro atlaižu likme. Man drīzāk rūp, lai nepieaugtu NĪN, lai izķer kļūdas, pašreiz veidojot nodokli.
