“Šis turnīrs man daudz deva savai pārliecībai, izjust spēļu praksi un ritmu!” Saruna ar Frenku Razgali 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas hokeja izlase svētdien Krēfeldē izcīnīja Vācijas kausu, finālā ar 3:2 papildlaikā pārspējot mājiniekus. Pirms tam ar 4:2 tika uzveikta Vācijas U-23 izlase, bet tad ar 0:2 zaudēts Vācijas izlasei.
Finālā sanāca salds revanšs un mājās pārvests kristāla kauss no prestiža turnīra, kurā šogad, izņemot latviešus, citas valstis kowronavīrusa dēļ nepiekrita piedalīties.
Divus vārtus finālā guva Frenks Razgals, tostarp uzvaru nesošos minūti pirms pieliktā laika beigām, aukstasinīgi raidot ripu vārtu tālajā augšējā stūrī. Te neliela atkāpe. Latvijas hokeja izlases vēsturē ir bijuši ļoti daudz gadījumu, kad to pārstāvējuši brāļi.
Citi kopā (Rēdlihi, Bukarti), citos gadījumos kāds vecākā brāļa pēdās iet pēc tam. Ģimenes saites Latvijas sportā ir būtiskas, jo šobrīd Latvijas futbola izlasē ir izsaukti pat trīs brāļu dueti. Hokejā gan ir cita interesanta statistika – Latvijas hokeja izlasē ir trīs gadījumi, kad valstsvienībā spēlējuši tēvs un dēls. Protams, ne kopā.
Spilgtākais piemērs – Artis un Rodrigo Āboli (tētim 104, dēlam 64 spēles izlasē), kuri reizē ir bijuši arī komandā, bet kā treneris un spēlētājs. Tad vēl Leonīds un Kirils Tambijevi (tētim 208, dēlam trīs spēles), kā arī Aigars un Frenks Razgali (tētim 10, dēlam 46 spēles).
Frenks Razgals pēdējās divas sezonas nevarēja ierakstīt savā panākumu blociņā kā izdevušās. Karjeras sākums Rīgas “Dinamo” viņam bija ļoti daudzsološs (2017. gadā debija izlasē pasaules čempionātā), bet aizpērn 32 mačos KHL Razgals palika bez gūtiem vārtiem.
Iepriekšējo sezonu viņš vēl sāka Rīgā, bet tad ceļi aizveda uz Čehijas labāko līgu, kur gan arī neizdevās sevi pilnībā apliecināt Vītkovices komandā. Šobrīd Frenks ir bez darba, jo Covid-19 apstākļos to nemaz tik viegli nav atrast. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Frenks Razgals stāsta, ka aizvadītais turnīrs Vācijā viņam nāks tikai par labu.
Frenks Razgals: “Emociju ziņā atgriezties laukumā un spēlēt pēc astoņiem mēnešiem bija ļoti patīkami. Protams, fiziski bija grūti, jo var trenēties ilgi un smagi, trīs reizes dienā, bet spēle un tās ritms ir pavisam cita lieta. Es ar katru spēli jutu, kā atgriežas sajūtas, kustības, tāpēc šis turnīrs man ir ar lielu pluszīmi.
Kā uztvēri uzaicinājumu doties uz šo turnīru?
Spēlēt izlasē vienmēr ir liels gods. Vienalga kāds sastāvs, vai pārbaudes tunīrs, vai pārbaudes spēles pirms pasaules čempionāta. Mēs sanākam kopā, taisām patīkamu atmosfēru, viens otru atbalstām. Bija daudz jaunu puišu, bet viens otru atbalstījām, visi cīnījāmies viens par otru. Mēs to visi izbaudījām, bija ļoti patīkami.
Tu finālā iemeti divus vārtus!
Pirmais gols bija tāds, ka labi izpildījām treneru uzdoto. Iedabūt ripu pretinieku zonā, tad cīnīties. Renārs Krastenbergs pacīnījās, padeva ripu man, tad slidoju vārtu priekšā un, redzot, ka ir iespēja mest, arī uzmetu.
Papildlaikā bija spēks aizskriet no saviem līdz pretinieku vārtiem un vēl tik perfekti trāpīt?
Pēc spēles man jau daudzi teica, arī treneris Ābols, ka biju ilgi laukumā, kā aizskrēju? Es skatījos, kāda ir situācija, nebija jau ko citu darīt, skriet tikai uz priekšu, nevis mest ripu zonā. Labi, ka man sanāca un beidzot iekrita tie vārti pēc ilga pārtraukuma.
Tas tavu pašapziņu tagad uzlabo?
Noteikti. Šis turnīrs man daudz deva savai pārliecībai, izjust spēļu praksi un ritmu. Es saprotu, ka tas bija labs sākums, lai tālāk ietu labāk.
Vai jau seko piedāvājumi?
Aģents strādā, meklē, cerams, ka drīz būs iespēja atgriezties laukumā. Līdz šim man uz galda līgums nav bijis, lai gan interese ir bijusi. Šis turnīrs mums kā komandai un man kā spēlētājam nāca par labu. Es saprotu, ka pēc pēdējām divām sezonām nevaru pretendēt uz ko lielu un ļoti solīdu, bet es esmu gatavs ar savu spēli pierādīt, ka varu. Man nav galvenais nauda, bet turnīra līmenis.
Kā pēc šī turnīra jums tagad ir, jāpavada laiks pašizolācijā?
Es īsti nezinu, bet mēs nospēlējām trīs spēles trīs dienās un pāris dienas ir jāatpūšas. Pa mājām. Vismaz mums, tiem, ko mēs saucam par “bezdarbnieku klubiņu”.
Kā Vācijā tika noorganizēta šī turnīra norise?
Viss bija nodrošināts, viesnīcā bijām tikai hokejisti, visur staigājām ar sejas maskām, izņemot ģērbtuvi. Tur bija viss augstākajā līmenī, mums nenācās uztraukties, ka kaut kas var aiziet greizi.
Cik reizes veicāt Covid-19 testus?
Nedēļas laikā četras reizes. Pirms turnīra Latvijā, tad turnīra laikā divas reizes un tagad, atbraukuši mājās. Sistēma darbojas.
Svarīgas ir emocijas
Mārtiņš Karsums, Latvijas izlases kapteinis turnīrā: “Emocijas dabūjām, izcīnījām kausu. Uz turnīru atbraukuši bija daudzi jaunie hokejisti, kuri iepriekš nebija spēlējuši izlasē. Baigie malači, spēlēja no pirmās minūtes līdz pēdējai. Protams, vārtsargi mums izglāba visas spēles. Liels paldies Latvijas Hokeja federācijai no “bezdarbnieku klubiņa” par to, ka paņēma mūs komandā, atļāva spēlēt turnīrā.”
